Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

More documents

Recommendations

Info

26 notikums #3(43)/2008 Muzejā eksponē Gūtenberga laika literu lejamo rokas iekārtu un salikumu, Gūtenberga burtenes rekonstrukciju un krāsas uznesamo spilventiņu. Redzama Gūtenberga preses iespējamā rekonstrukcija un ik pa stundai meistars to rāda darbībā iekārtas. Sākotnēji muzejs bija pilsētas bibliotēkas pārziņā un atradās divās istabās kūrfirsta pilī. 1912. gadā kopā ar bibliotēku tas pārcēlās uz jaunām telpām. 1925. gadā sāka eksponēt Gūtenberga tipogrāfijas rekonstrukciju un iespiedpreses repliku, kas tapusi pēc 15. un 16. gadsimta kokgrebumiem, jo no paša Gūtenberga nav palicis pilnīgi nekas – ne poligrāfijas iekārtu, ne personisko lietu. Bet 1927. gadā muzejs atkal pārcēlās, tagad uz 1664. gadā celto tā saukto “Romas ķeizaru” ēku. Kādreiz tā bija slavena viesnīca, kurā dzīvojušas dažādu laiku slavenības un varenības. Tagad šajā ēkā atrodas muzeja administrācija, bibliotēka un restaurācijas darbnīcas. 1962. gadā, atzīmējot Maincas divtūkstoš gadu jubileju, vecā ēka tika kapitāli restaurēta (gandrīz 20 gadus pēc sabombardēšanas 1945. gadā), kā arī uzcelta jauna muzeja ekspozīcijas ēka. 1989. gadā sāka darboties “Drukas veikals”, kur var iepazīties ar dažādiem drukāšanas paņēmieniem. Kad bija pagājuši 100 gadi kopš muzeja dibināšanas, atzīmējot Gūtenberga 600 gadus, muzejs atkal tika restaurēts un paplaši- nāts, tagad tika ierīkots muzeja veikals un kafejnīca. Mūsdienās muzeju atbalsta Gūtenberga biedrība un Gūtenberga sponsoru asociācija. Un tas darbojas veiksmīgi. Par to liecina ne tikai nopietna ekspozīcija, bet arī plaša pasākumu programma visa gada garumā, zinātniskās publikācijas par poligrāfijas vēsturi un jaunās paaudzes intereses veidošana iespiedgrafikas jomā. …UN TĀ EKSPOZĪCIJAS Laika gaitā muzeja darbinieki ir savākuši bagātīgu grāmatniecības kolekciju, kas izvietota vairākos stāvos. Pagrabstāvā izvietota dažāda 19.–20. gs. iespiedtehnika, galvenokārt salikuma iekārtas un Gūtenberga darbnīcas rekonstrukcija, kur ik stundu notiek senās iespiešanas paraugdemonstrējumi. Pirmajā stāvā ir muzeja kase, veikals, mācību darbnīca un atsevišķas smagākas drukas vienības, kuras augstākos stāvos novietot būtu bīstami. Tālāk gan ekspozīcijai izsekot ir grūtāk, jo ir gan stāvi, gan pusstāvi. Taču, secīgi ejot, vispirms skatam paveras Eiropas grāmatu attīstības ekspozīcija no 15. gs. beigām līdz 19. gs. (laiks pēc Gūtenberga) ar daudziem retiem eksponātiem. Tai seko pāris palielas telpas ar tā laika iespiedtehnikas demonstrējumu, kas īpaši iespaidīga ir tipogrāfiju iekārtu attīstības pētniekiem. Piemēram, apskatāms nākamais revolucionārais solis pēc Gūtenberga – Senefeldera litogrāfijas prese. Nokāpjot dažus pakāpienus lejā, nonākam nelielā telpā, kur var aplūkot „Gūtenbergu caur laikmetiem” medaļās, krūzēs, suvenīros, literāros darbos, šķīvjos utt. Rīgas “Gūtenberga” galvas gan trūkst. Būs laikam jānosūta. Tālāk neliela ekspozīcija par Gūtenberga dzīvi un darbību un tā saucamā strong room jeb seifa telpa, kur aplūkojami pirmā Gūtenberga iespieddarba – Bībeles – pāris eksemplāri un vēl dažas poligrāfiskas raritātes. Par šo ekspozīcijas daļu atkal var teikt tikai vienu – iespaidīgi! Tālāk var apskatīt interesantus eksponātus no cikla „Grāmatas un druka pirms Gūtenberga” un, pakāpjoties pustrepi augstāk, pašus poligrāfijas sākumus – „Rakstīšana un druka Āzijā: Ķīna, Koreja un Japāna”. Daudz labu,
#3(43)/2008 vēsture 27 Ķīnas dāvinātu eksponātu, bet īpaši iespaidīgas ir diarāmas ar miniatūrām lellītēm, kas veltītas Korejas drukas mākslai. Taču šajā muzeja sadaļā sākas zināms sajukums, jo pēkšņi nokļūstam daudz tālākā nākotnē. Trešais un ceturtais stāvs ir veltīts dažiem citiem iespiedgrafikas aspektiem. Kādā stūrī ir atspoguļota islāma grāmatu māksla. Blakus ir ekspozīcija, kas veltīta hieroglifiem un rokrakstu grāmatām Eiropā; tālāk avīžu iespiešanas vēsture, kam seko jūgendstils grāmatu mākslā 20. gadsimta sākumā un reizi gadā maināma izstāde, kur aplūkojamas skaistākās vācu grāmatas. Pēc tik pamatīgas apskates liekas, ka tas ir viss. Tomēr – nē. Vēl ir pusstāva puse, kas veltīta papīra ražošanai no vissenākiem laikiem līdz mūsdienām un zāle, kas veltīta grāmatsiešanas mākslai. Tas ir ātrs un pasauss ekspozīcijas apraksts, ko patiešām vērtīgāk ir redzēt, nekā par to lasīt. Un redzēt te ir daudz ko, ne tikai lai novērtētu pagātnes sasniegumus, bet arī lai saprastu tagadnes procesus un rastu ieceres – labas un izcilas ieceres nākotnes darbiem. Gan iespiedējiem, iesējējiem un poligrāfijas projektu vadītājiem, gan māksliniekiem, kas strādā iespiedgrafikas jomā. Vēl tikai gribētos atzīmēt, ka salīdzinoši haotiskais tēmu izvietojums, domāju, traucē nesagatavotam un neprofesionālam skatītajam. Gida pavadījums, protams, šo situāciju labo. Padomāts ir par to, ko Latvijā sauc par muzejpedagoģiskām programmām. Jau minēju, ka ik stundu Gūtenberga „driķētavas” rekonstrukcijā meistars rāda, kā pirms 500 gadiem lēja svina burtus un kā drukāja. Dažādās vietās muzejā par nelieliem ziedojumiem blakus novietotā ziedojumu lādē var paņemt krāsainu bukletu par kādu poligrāfisku tēmu, piemēram „Grāmatsiešana ar rokām”, „Kā senatnē ražoja papīru?”, „Grāmatu rakstīšana viduslaikos” u.c. Pēc muzeja apskates var pārbaudīt savas jauniegūtās zināšanas un aizpildīt lapu „Ko es zinu par Gūtenbergu?” atbildot, piemēram, uz jautājumu „Kādā valodā nodrukāta pirmā Gūtenberga iespiestā grāmata – Bībele?” Atbilžu varianti: vidusvācu, latīņu, grieķu? Vai jūs zināt? Ja ne, tad jābrauc uz muzeju. KO MĀCĪTIES NO MUZEJA VEIKALA? Muzeja veikals ir atsevišķa stāsta vērts un, salīdzinot ar Latvijas muzeju piedāvājumu, tas ir kā pasaka. Patiešām, balta skaudība metas. Un iespiedgrafikas nozares darbiniekiem un interesentiem maciņš ir jāver plaši vaļā, jo nopirkt gribas visu, visu. Par suvenīru, nopietnas poligrāfiskas literatūras, dāvanu u.c. priekšmetu klāstu padomāts jo rūpīgi. Starp citu, ar piedāvājumu var iepazīties muzeja mājas lapā. No mazākajām tradicionāli iespiestajām grāmatiņām līdz Gūtenberga 42 rindiņu Bībeles lapu faksimilizdevumiem ar zelta rotājumiem, no svina burtu atlējumiem līdz pasaules vēstures lineāliem un atklātnēm. Protams, neiztiek arī bez pulksteņiem ar Gūtenberga profilu, šlipsēm, lietussargiem, Gūtenberga tēju, vīna pudelēm un citiem mīļiem nieciņiem. Tas vēl nav viss – deviņas reizes gadā muzeja priekšā notiek Gūtenberga antikvārais tirdziņš. Muzejam ir arī sava mācību darbnīca “Drukas veikals”. Te var nākt dažāda vecuma bērni un jaunieši, lai praksē iepazītos un darbotos ar dažādiem iespiešanas veidiem, te var izmēģināt un praktizēties. Tādā veidā jaunajai paaudzei neuzbāzīgi tiek ieaudzināts poligrāfiskā darba tikums un piedāvāta profesionālā orientācija. Laikam tieši šeit var saprast, kā Vācija ir kļuvusi par pasaules iespiedindustrijas karaļvalsti. Un Mainca laikam ir šīs karaļvalsts vēsturiskā galvaspilsēta. www.gutenberg-museum.de Kā jau katrā pilsētā pienākas, nepieciešams piemineklis tās dižākajam dēlam. Šoreiz postaments stāvēja tukšs, visuresošo (varbūt poligrāfijas?) studentu apsēsts. Visdrīzāk to aizveduši restaurācijai, kā nekā 150 gadus nostāvējis. Bet varbūt, ka tā ir zīme ceļotājam, ka šajā pilsētā ir jāatgriežas?
Page 2 and 3: 2 saturs #3(43)/2008 DIBINĀTĀJS U
Page 4 and 5: 4 viesis #3(43)/2008 DZIMUSI 1963 J
Page 6 and 7: #3(43)/2008 Kā to vispār var apg
Page 8 and 9: #3(43)/2008 domāt par grāmatām,
Page 10 and 11: #3(43)/2008 domājuši . Izdevējda
Page 12 and 13: 12 īsumā #3(43)/2008 īsumā HEID
Page 14 and 15: 14 izstādes #3(43)/2008 IZSTĀDEI
Page 16 and 17: 16 izstādes #3(43)/2008 MASKAVAS G
Page 18 and 19: 18 notikums #3(43)/2008 LATVIJA - V
Page 20 and 21: 20 izstādes #3(43)/2008 LATVIJAS L
Page 22 and 23: 22 notikums #3(43)/2008 ASV NACION
Page 24 and 25: 24 vēsture #3(43)/2008 “Vairāk
Page 28 and 29: 28 notikums #3(43)/2008 ATKLĀTA PR
Page 30 and 31: 30 viedoklis #3(43)/2008 ĻAUJIET D
Page 32 and 33: 32 notikums #3(43)/2008 TENDENCES P
Page 34 and 35: 34 tehnika #3(43)/2008 VAI PIENĀCI
Page 36: 36 tehnika #3(43)/2008 MANUĀLU UN
Page 39 and 40: #3(43)/2008 materiāli 39 Līmes pu
Page 41 and 42: #3(43)/2008 notikums 41 PA GRĀMATU
Page 43 and 44: #3(43)/2008 tehnika 43 Integrated C
Page 45 and 46: Ultramoderna druka ar māksliniecis
Page 47 and 48: #3(43)/2008 viedoklis 47 - SKATIENS
Page 49 and 50: #3(43)/2008 viedoklis 49 Kas jūsup
Page 51 and 52: #3(43)/2008 interesanti 51 Bengāli
Page 53 and 54: #3(43)/2008 interesanti 53 Asās sp
Page 55 and 56: #3(43)/2008 interesanti 55 MĒLENE
Page 57 and 58: #3(43)/2008 notikums 57 Uzspēlēsi
Page 59 and 60: #3(43)/2008 notikums 59 Poligrāfij
Page 61 and 62: #3(43)/2008 notikums 61 1999. gada
Page 63 and 64: #3(43)/2008 uzziņas 63 Iepakojuma

Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?