Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

More documents

Recommendations

Info

46 viedoklis #3(43)/2008 Pirmā Baltijas biznesa foruma „Innovate 2008” laikā Latvijā viesojās pasaulē labi zināmais un atzītais poligrāfijas nozares eksperts Endrū Tributs (Andrew Tribute). Poligrāfijas nozarē šis gads ir bijis īpašs un notikumiem bagāts gan pasaulē, gan arī Latvijā. Šogad Vācijā, Diseldorfā norisinājās pasaulē vērienīgākā un ietekmīgākā izstāde poligrāfijas nozarē Drupa 2008. Savukārt šoruden Latvijā pirmo reizi norisinājās Baltijas mēroga biznesa forums „Innovate 2008”, ko organizēja līderis digitālās drukas jomā, kompānija Xerox sadarbībā ar poligrāfijas nozares ekspertiem. Piedāvājam iepazīties ar foruma viesa, starptautiski atzītās autoritātes Endrū Tributa domas par poligrāfijas nozares aktuālajām problēmām. Ko var uzlūkot par svarīgāko šā gada izstādē Drupa? Kopš iepriekšējās izstādes Drupa, nozare ir strauji attīstījusies: ir ne vien pilnveidotas un attīstītas digitālās drukas iespējas, bet arī būtiski mainījies patērētāju priekšstats par to, kas no šīs nozares ir sagaidāms. Piemēram, 1995. gadā izstādē Drupa, kaut arī tika piedāvātas lieliskas Indigo un Xeikon inovācijas, digitālo druku vairums poligrāfijas speciālistu vērtēja par nebūtisku, un tolaik tikai daži to vērtēja kā kaut ko svarīgu un perspektīvu. 2002. gada izstādē savukārt Xerox Docucolor 2000 sērijas mainīja daudzu izpratni par digitālo druku, to sāka ieviest daudzās tradicionālajās tipogrāfijās. INNOVATE 2008 – Bet Drupa 2004 poligrāfiķu viedoklis par kvalitāti galvenokārt saistījās ar tādām vērtībām kā HP Indigo, Kodak Nexpress un Xerox iGen3. Arī Oce demonstrēja savu viedokli par nākotnes tehnoloģijām – ar Variostream 9210 monohromo printeri kā pamatu nākotnes četru krāsu nepārtrauktās materiāla padeves (continious feed) printerim. Strūklprinteru jomā Kodak Versamark ātrums norādīja iespējamos nā kotnes attīstības virzienus. Agfa’s Dotrix nepārtrauktās materiāla pa de ves strūklprinteris demonstrēja iespējas, kā strūklprinterus virzīt flekso grāfijas tirgū, kur pirms tam digitālā druka nebija pieejama, kā arī UV tintes pavēra jaunas iespējas strūklprinteru attīstībā. Iespējams, visinteresantākais Drupa 2004 demonstrētais produkts, kas parādīja, kā tehnoloģijas var mainīt nākotnes tirgu, bija Riso HC5000 strūklprinteris. Šis pārsteidzošais produkts bija ne tikai visātrākais papīra lokšņu padeves krāsu digitālais printeris, bet arī viens no lētākajiem izstādes piedāvājumā. Krāsu drukas sistēma Xerox 490/980 Šogad notikusī Drupa 2008 ir uzskatāma par „strūklprinteru iz stādi”. Līdz pat šim brīdim strūklprinteriem ir bijusi galvenā ietekme platformāta un superplatformāta darbības sfērā. Šajā tirgū tādas kompānijas kā VUTEk, HP Scitex, Nur, Inca un daudzas citas ir izmainījušas displeja veidolu, plakātus un reklāmas. Šogad bija iespēja redzēt jauna līmeņa drukas galaproduktus, kas iepriekš nebija pieejami, piemēram, speciālus materiālus, kas paredzēti dažādu ēku un autobusu ietīšanai. Šī digitālās drukas forma, pielietojot strūklprinterus, ir lielā mērā pārņemta visos tir gos, kur tā ir lietota, turklāt šogad izstādē tika demonstrēti daudz ātrāki un augstākas kvalitātes printeri. Tāpat šīgada izstādē liela nozīme tika pievēr sta ekoloģisko principu ievērošanai kā produktu ražošanas, tā arī eksplua tācijas laikā. Ar ekoloģiju saistītajā jomā ir rasti vairāki risinājumi, to starp ūdeni saturošas, UV un citas ekoloģiski draudzīgas tintes, kas aiz ņem arvien liekāku tirgus daļu salīdzinājumā ar šķīstošajām (solvent)
#3(43)/2008 viedoklis 47 – SKATIENS NĀKOTNĒ tintēm. Neiztrūkstoši izstādē tika demonstrētas vairākas nākotnes tehnoloģijas – tādās jomās kā iesaiņojums, iepakojums (komplektā ar attie cīgām iekārtām gofrēta, viļņota un lokāma kartona apdrukai, kas pare dzēti izmantošanai tieši ražotnēs vai netālu no vietām, kur produktus plā nots iepakot. Šodien lielākais izaicinājums ir radīt pēc iespējas personalizētāku un individualizētāku galaproduktu jeb piedāvājumu patērētājam. Mūsdienu tehnoloģijām jāspēj sniegt maksimālas individualizācijas iespējas ar mērķi izgatavot un piedāvāt kaut ko tādu, ko vēlas tieši konkrētais galaprodukta lietotājs. Gan privātām, gan darba vajadzībām. . Kāds ir jūsu vērtējums pirmajam Baltijas biznesa forumam „Innovate 2008”? Viens no pirmajiem secinājumiem, kas radās pēc „Inno vate 2008” – Baltijas valstīs poligrāfijas jomā strādājošajiem noteikti vai rāk jālūkojas nākotnē, jātiecas pēc „rītdienas” tehnoloģijām un inovāci- jām. Šobrīd prioritāte, galvenokārt, ir naudas pelnīšana, nevis pārdomātas investīcijas inovācijās un attīstībā. Par tendencēm pasaules poligrāfijas tirgū var runāt daudz un plaši, jo tradicionālajā poligrāfijas tirgū inovācijas tiek ieviestas nepārtraukti. Poligrāfijas tirgus it ļoti stabils Rietumeiropā, ASV, Japānā, taču Baltijas valstīs tas ir relatīvi jauns, un salīdzinājumā ar citām valstīm nav ļoti plašs. Pēdējā laikā intensīvākas aktivitātes poligrāfijas jomā notikušas Vā cijā, kur pēdējos gados ir bijis novērojams arī vislielākais poligrāfiskās ražošanas apjoms. Jāatzīst, ka daudzas no problēmāma, par ko es runāju Latvijā forumā „Innovate 2008”, ir relatīvas, jo poligrāfija šajā tirgū joprojām ir „jauna” tehno loģija. Pamatā es runāju un analizēju problēmas, ar ko nodar bojas šīs industrijas lielākās kompānijas un vadošie tirgus dalībnieki. Prognozēju, ka nākamajos pāris gados Baltijā notiks tieši tas pats, kas pasaulē, turklāt dažas no tendencēm varētu parādīties arī ievērojami ātrāk. Kādas tendences saskatāmas poligrāfijas tirgū? Tas, ko mēs aplūkojam pašlaik, ir poligrāfijas industrija – tradicio nāla ilgtermiņa industrija, kuras lielākais izaicinājums šobrīd ir internets. Daudzi cilvēki nereti nodomā: – Vai man patiešām ir nepieciešams drukāt? Vai poligrāfija var piedāvāt ko tādu, ko es nespētu atrast internetā?– Tādēļ šiem jautājumiem tiek pievērsta ļoti liela nozīme; tiek aplūkotas dažādas iespējas, lai poligrāfija patērētājam tās piedāvātu arvien vairāk un izdevīgāk. Mūsdienās cilvēki ir zinoši un pēta, kādus labumus tie var gūt, un tieši šo iemeslu dēļ ir jāskatās nākotnē, – kur poligrāfija būs un kur nebūs nepieciešama, un kā to integrēt ar internetu? Jau pašlaik var novērot daudz pozitīvu piemēru, kas attēlo cilvēku vajadzības un poligrāfijas iespējas. Piemēram, cilvēki arvien biežāk kaut ko iegādājas internetā, tātad arvien biežāk ir nepieciešams izmantot parasto digitālo printeri. Vai arī tiek uzņemts
Page 2 and 3: 2 saturs #3(43)/2008 DIBINĀTĀJS U
Page 4 and 5: 4 viesis #3(43)/2008 DZIMUSI 1963 J
Page 6 and 7: #3(43)/2008 Kā to vispār var apg
Page 8 and 9: #3(43)/2008 domāt par grāmatām,
Page 10 and 11: #3(43)/2008 domājuši . Izdevējda
Page 12 and 13: 12 īsumā #3(43)/2008 īsumā HEID
Page 14 and 15: 14 izstādes #3(43)/2008 IZSTĀDEI
Page 16 and 17: 16 izstādes #3(43)/2008 MASKAVAS G
Page 18 and 19: 18 notikums #3(43)/2008 LATVIJA - V
Page 20 and 21: 20 izstādes #3(43)/2008 LATVIJAS L
Page 22 and 23: 22 notikums #3(43)/2008 ASV NACION
Page 24 and 25: 24 vēsture #3(43)/2008 “Vairāk
Page 26 and 27: 26 notikums #3(43)/2008 Muzejā eks
Page 28 and 29: 28 notikums #3(43)/2008 ATKLĀTA PR
Page 30 and 31: 30 viedoklis #3(43)/2008 ĻAUJIET D
Page 32 and 33: 32 notikums #3(43)/2008 TENDENCES P
Page 34 and 35: 34 tehnika #3(43)/2008 VAI PIENĀCI
Page 36: 36 tehnika #3(43)/2008 MANUĀLU UN
Page 39 and 40: #3(43)/2008 materiāli 39 Līmes pu
Page 41 and 42: #3(43)/2008 notikums 41 PA GRĀMATU
Page 43 and 44: #3(43)/2008 tehnika 43 Integrated C
Page 45: Ultramoderna druka ar māksliniecis
Page 49 and 50: #3(43)/2008 viedoklis 49 Kas jūsup
Page 51 and 52: #3(43)/2008 interesanti 51 Bengāli
Page 53 and 54: #3(43)/2008 interesanti 53 Asās sp
Page 55 and 56: #3(43)/2008 interesanti 55 MĒLENE
Page 57 and 58: #3(43)/2008 notikums 57 Uzspēlēsi
Page 59 and 60: #3(43)/2008 notikums 59 Poligrāfij
Page 61 and 62: #3(43)/2008 notikums 61 1999. gada
Page 63 and 64: #3(43)/2008 uzziņas 63 Iepakojuma

Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?