Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

More documents

Recommendations

Info

40 izglītība #3(43)/2008 HEIDELBERG GATAVO JAUNU DARBINIEKU MAIŅU Pasaules lielākā iespiedmašīnu ražotāja – Heidelberger Druck maschi nen AG – paspārnē 2008. gada 1. septembrī 209 jaunieši uzsāka apgūt profesionālo iz glītību Jauniešiem ir iespēja mācīties 12 specialitātēs 7 studiju programmās, (arī vairākās bakalaura programmās), kā arī kļūt par inženieriem-mehāniķiem un mehatroniķiem. Mācības notiek Vīslohā-Valdorfā un Heidelbergā, kā arī Brandenburgā, Armštetenā, Ludvigs burgā un Leipcigā. Jauniešu interese par mācībām bija ļoti liela, pieteicās vairāk nekā 3000 pretendentu. „Lielais konkurss liecina par to, ka mūsu uzņēmums tiek uzskatīts par prestižu, inovatīvu un piedāvā augsti kvalitatīvu izglī tību, kas sniedz labas perspektīvas pašreizējā un nākotnes darba tirgū,” apgalvo Verners Baders (Werner Bader), Heidelberg profesionālās iz glī tības vadītājs. „Par izglītības kvalitāti liecina arī fakts, ka no mūsu absol ventiem tikai aptuveni 1% nestrādā iegūtajā specialitātē, bet Vācijā kopumā šis rādītājs pārsniedz 25%. Mēs esam ļoti priecīgi, ka esam varē juši pieņemt darbā visus 2008. gada absolventus,” saka Baders. „Audzēkņi ne tikai apgūst ļoti labu profesionālo izglītību, bet viņos tiek ieaudzinātas arī labas komunikācijas spējas, prasme strādāt komandā un drosme pieņemt patstāvīgus lēmumus. Mūsu uzņēmums ofseta drukas jomā ir pasaules līderis, mēs nemitīgi ieviešam visjaunākās tehnoloģijas, paralēli neaizmirstot rūpēties par savu darbinieku motivāciju. Atbilstoši tam darbinieku izglītības līmenim ir jāatbilst ļoti augstām prasībām,” turpina Baders. Ieguvēji ir arī audzēkņi, jo viņiem tiek sniegtas ievērojamas profe sio nālās un sociālās pilnveidošanās iespējas. Pamatizglītības programmas var apvienot un papildināt ar dažādiem tālākizglītības variantiem. Tiek atbalstīti jaunieši, kas paliek strādāt uzņēmumā, un vēlas iegūt augstāko izglītību elektronikas, mašīnbūves vai ekonomikas inženierzinātņu jomās. 135 no 209 jauniešiem, kas 2008. gada 1. septembrī uzsāka mācības Heidelberger Druckmaschinen AG, izglītību iegūs Vīslohā-Valdorfā. Foto: Heidelberger Druckmaschinen AG Par uzņēmuma izglītības koncepcijas pareizību liecina Heidelberg sagatavoto speciālistu augstais novērtējums. 2007. gada absolvents Jo han nes Peters tika atzīts par labāko jauno iespiedēju Vācijā. Katru gadu par profesionāliem un sociāliem sasniegumiem labākajiem Vācijas poli grāfijas specialitāšu audzēkņiem tiek piešķirta Iespiedtehnikas un papīra ražotāju iedibinātā Šternberga balva, pagājušajā gadā to saņēma 20 topošie Heidelberg speciālisti. Šos augstos sasniegumus uzņēmums vēlas saglabāt arī nākotnē. „Heidelberg jau sen no vienkārša iekārtu ražotāja ir pārtapis par high-tech vairumtirgotāju,” turpina Baders. „Kā pasaules līderim mums jābūt gata viem saglabāt savas vadošās pozīcijas un jārēķinās arī ar darbaspēka pa audžu maiņām. Lai arī nākotnē nodrošinātu mūsu uzņēmumu ar pietie kamu skaitu augsti kvalificētu speciālistu, nemitīgi atbilstoši jāpilnveido mūsu izglītības sistēma.” Plašāka informācija par Heidelberger Druckmaschinen AG snieg tajām izglītības iespējām atrodama uzņēmuma mājaslapas www.heidelberg.com sadaļā Karriere. Sagatavots pēc Heidelberger Druckmaschinen AG preses materiāliem.
#3(43)/2008 notikums 41 PA GRĀMATU TAKU AIJA ŠTOSA, DOBELES NOVADA GRĀMATNIECĪBAS MUZEJA VADĪTĀJA Šī gada maijā mani un vairākus citus grāmatu mīļotājus no Latvijas ceļojums pa grāmatu taku veda uz austrumiem – caur Maskavu uz Ki rovu, kuru ikdienā joprojām sauc par Vjatku. Vispirms Maskavas Eks libru muzejā, kurā Latvijas mākslinieku darbi bijuši skatāmi jau vairāk kārt, piedalījāmies jēkabpilietes Ainas Karlsones ekslibru izstādes atklā šanā. Māksliniece skatītājus pārsniedza ar savu fantāziju un prasmi nelie lajā formātā rast jaunas formas un satura nianses. Izstādē bija skatāmi 500 darbi, kurus Aina Karlsone pēc izstādes uzdāvināja muzejam. Nākamajā dienā ar vilcienu Vjatka devāmies uz Kirovu, mūsu ceļa mēr ķis bija 18. gadskārtējā Krievijas bibliofilu tikšanās. Pāris dienas, ko pa va dījām Vjatkā un Slobodskā, bija kultūras iespaidiem bagātas. Ap mek lējām rakstnieku Saltikova-Ščedrina un Aleksandra Grīna muzejus, Ki rovas Vasņecovu mākslas muzeju, vairākus novadpētniecības centrus. Pārsteidza Vasņecovu muzeja mūsdienīgais iekārtojums un eksponātu ba gā tība, it īpaši krievu glezniecības 18. un 19. gadsimta šedevri, gleznotāja V. Vasņecova 160 jubilejai veltītā darbu skate. Bibliofilu tikšanās laikā apgabala A. Hercena bibliotēka rīkoja sava novadnieka G. Petrjajeva lasījumus. Pateicoties šim bibliofilam, rakst nie kam un novadpētniekam, apzinātas Hercena bibliotēkas „literatūras atrad nes” un grāmatu krātuvē nonākuši viņa atstātie vērtīgu sējumu tūkstoši. No bibliofilu lasījumiem vislielāko interesi izraisīja O. Lasunska (Voroņeža) problēmas uzstādījums – „Mūsdienu arhīvu krāšana kā īpaša sociālās kultūras parādība”. Profesionālie arhivāri pret šādiem „pagrīdes vā kumiem” izturoties noraidoši, bet ar laiku šie krājumi kļūstot ļoti vērtīgi. Arī Latvijā gan personisku, gan materiālu apsvērumu dēļ tiek celti gaismā ģi meņu arhīvi, meklēti ieraksti vecās Bībelēs, kolekcionāri krāj kata lo gus, rokrakstus, dokumentus, vēstules u. c. Ko tik visu par valsts ekono mi ku nevar uzzināt, piemēram, no vecām tramvaju biļetēm! Lielo sociālo pārmaiņu dēļ atkritumos nonāk ne tikai vērtīgas laikmeta liecības, bet pat ve selas privātās bibliotēkas. V. Petrickis (Sanktpēterburga) norādīja, ka bibliofila krājums ir personības rādītājs. Šādu krājumu ir viegli iznīcināt, bet neiespējami atkārtot, jo visas tā vienības ir unikālas. Bibliofilu organizācijā tika uzņemti jauni biedri, to skaitā arī šo rindu autore. Iesniegumā rakstīju, ka ar grāmatu krāšanu un popularizēšanu nodarbojos jau pusgadsimtu un ka šīs tikšanās ar domubiedriem pa pla šina manu kultūras apvārsni. Mana uzņemšana tika vienprātīgi atbalstīta. Nākamajā dienā notika vērtīgo grāmatu izsole, bet es tajā laikā vie so jos A. Grīna bērnu bibliotēkā, ieguvu daudz jaunu materiālu par kād reiz Latvijā populāro rakstnieku un iepazinos ar bibliotēkas darbu ar jauna jiem lasītājiem. Otrā dienas pusē apmeklējām Slobodsku, kas latviešiem pazīstama kā Raiņa trimdas vieta. Raiņa muzejs bija viens no apskates objektiem. Ne lielajā namiņā, atbilstoši 20. gadsimta sākuma dzīvesveidam, iekārtota tautas dzejnieka istabiņa, dārzā – jaunā Pliekšāna un Aspazijas bareljefs. Tikāmies ar grāmatas „Likteņu savijums” autoru J. Malihu. Viņš savā skatījumā vērtējis Raiņa un P. Stučkas likteņus vēstures griežos. Slobodskas pilsētas bibliotēkā tikāmies ar vietējiem literātiem, iepazināmies ar klubu darbību. Noslēguma vakariņās pateicāmies par uzņemšanu, saņēmām kopbildes un pateicības rakstus. Nākamgad bibliofilu tikšanās notiks Jaroslavļā un būs veltīta pilsētas tūkstošgadei. Atpakaļceļā vēl vienu dienu pavadījām Maskavā, veltot to muzeju un grāmatnīcu apmeklējumiem. Bijām grandiozajā V. Majakovska mu ze jā, apskatījām ekspozīciju „Majakovskis bija un būs...”, kas veido ta kā dzej nieka dzīves un poēzijas drāma lauztās līnijās ar prolo gu un epilogu. Interesanti, ka viens no pirmajiem padomju valdības atļautajiem ceļoju miem Majakovskim bija uz Latviju, Rīgu. Iespaidi at spoguļoti dzejolī: „Demokrātiska republika: vieniem kliņģeris, otriem – caurums tika.” Kādi ieguvumi no šī brauciena? Jauni grāmatu draugi, jauni kultū ras iespaidi, bibliofilu izdevumi, ceļveži, konferenču materiāli. Būs zie mai vērtīga lasāmviela .
Page 2 and 3: 2 saturs #3(43)/2008 DIBINĀTĀJS U
Page 4 and 5: 4 viesis #3(43)/2008 DZIMUSI 1963 J
Page 6 and 7: #3(43)/2008 Kā to vispār var apg
Page 8 and 9: #3(43)/2008 domāt par grāmatām,
Page 10 and 11: #3(43)/2008 domājuši . Izdevējda
Page 12 and 13: 12 īsumā #3(43)/2008 īsumā HEID
Page 14 and 15: 14 izstādes #3(43)/2008 IZSTĀDEI
Page 16 and 17: 16 izstādes #3(43)/2008 MASKAVAS G
Page 18 and 19: 18 notikums #3(43)/2008 LATVIJA - V
Page 20 and 21: 20 izstādes #3(43)/2008 LATVIJAS L
Page 22 and 23: 22 notikums #3(43)/2008 ASV NACION
Page 24 and 25: 24 vēsture #3(43)/2008 “Vairāk
Page 26 and 27: 26 notikums #3(43)/2008 Muzejā eks
Page 28 and 29: 28 notikums #3(43)/2008 ATKLĀTA PR
Page 30 and 31: 30 viedoklis #3(43)/2008 ĻAUJIET D
Page 32 and 33: 32 notikums #3(43)/2008 TENDENCES P
Page 34 and 35: 34 tehnika #3(43)/2008 VAI PIENĀCI
Page 36: 36 tehnika #3(43)/2008 MANUĀLU UN
Page 39: #3(43)/2008 materiāli 39 Līmes pu
Page 43 and 44: #3(43)/2008 tehnika 43 Integrated C
Page 45 and 46: Ultramoderna druka ar māksliniecis
Page 47 and 48: #3(43)/2008 viedoklis 47 - SKATIENS
Page 49 and 50: #3(43)/2008 viedoklis 49 Kas jūsup
Page 51 and 52: #3(43)/2008 interesanti 51 Bengāli
Page 53 and 54: #3(43)/2008 interesanti 53 Asās sp
Page 55 and 56: #3(43)/2008 interesanti 55 MĒLENE
Page 57 and 58: #3(43)/2008 notikums 57 Uzspēlēsi
Page 59 and 60: #3(43)/2008 notikums 59 Poligrāfij
Page 61 and 62: #3(43)/2008 notikums 61 1999. gada
Page 63 and 64: #3(43)/2008 uzziņas 63 Iepakojuma

Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?