Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

More documents

Recommendations

Info

30 viedoklis #3(43)/<strong>2008</strong> ĻAUJIET DIZAINERIEM STRĀDĀT! SERGEJS ZAŅINS Vispār es dizainerus nemīlu. Iemesls ir viens, taču visai būtisks: viņi nekad pasūtījumus neveic laikā. Protams, ir izņēmumi, bet tik reti, ka kopējo pasūtītāju un tā saucamo „radošo ļaužu” savstarpējo attiecību ainu tie būtiski nemaina. Tomēr šoreiz man gribas nostāties dizaineru pusē un aizstāvēt viņu pozīcijas. Kādreiz es vadīju departamentu, kura sastāvā ietilpa publisko attie cību un mārketinga nodaļa. Tāpēc man nācās ne tikai ikdienā strādāt kopā ar dizaineriem, scenāristiem, režisoriem, producentiem un reklāmas kon cepciju izstrādātājiem, bet arī pieņemt, tātad novērtēt viņu veikumu. Kā tas parasti notika? Es vai nu vienatnē vai kopā ar saviem līdz strādniekiem, skeptiskā noskaņojumā apskatīju piedāvātos variantus un, pieri saraucis, paziņoju: – Nē, sarkanā krāsa nederēs. Labāk zaļa, vai vēl labāk – zila. Zilā krā sa vispār ir tāda kā solīdāka... Pārāk līdzīgs Hewlett Packard logo tipam... Kāpēc tādi burti? Nomainiet pret Arial! Nu ja nē, tad vismaz pret Helvetica, būs tuvāk mūsu korporatīvajam stilam... Nu, tā taču ir īsta anti reklāma. Par mums visi smiesies! Vai tad tā ir nopietna uzņēmuma mājas lapa? Kāpēc tāds milzīgs krāsu laukums augšpusē, un kāpēc tik lieli burti apakšpusē? Un aktieri šajā reklāmā vispār izskatās pēc pamuļķī- šiem, un vispār viss reklāmas rullītis ir tāds muļķīgs... Te vēl vajadzētu... Dizainers, nevēlēdamies zaudēt izdevīgu klientu, uzklausīja un pa de vīgi māja ar galvu. Un, kad pēc pāris nedēļu ilgušas apspriešanas un pār veidošanas ieradās, lai parādītu gatavo produktu, kurā ievēroti VISI mūsu iebildumi, reakcija gandrīz vienmēr bija vienāda: „Kādas šausmas! Tas nu gan nekam neder!” Nelaimīgajam dizainerim neatlika nekas cits, kā noplātīt rokas: „Nu, bet jūs taču paši izvēlējāties šo krāsu, šos attēlus, šo šriftu?!” Izskaidrojums tam ir pavisam vienkāršs. Vairāki ar varu apveltīti diletanti – katrs ar savu viedokli par to, kādai jābūt labai reklāmai – kritizēja profesionāļa darbu. Vēl vairāk: uztiepa viņam savas idejas. Un kad tās tika īstenotas, vēlamā profesionālā rezultāta vietā mēs saņēmām paši savu personisko redzējumu – dabiski, neprofesionālu. Kolektīvā daiļ rade bija radījusi kārtējo kolektīvo kroplību. Piedzīvojis vairākus šādus fiasko, es iemācījos apspiest savas emo cijas. Un, kad man kārtējo reizi gribējās kategoriski paziņot: „Pilnīgi garām!”, es noskaitīju līdz desmit un teicu sev: „Jā, man tas nepatīk. Bet varbūt man nav taisnība? Reklāma taču nav domāta man, ne maniem darbiniekiem, bet simtiem un miljoniem citu cilvēku, kas nebūt nav tādi kā mēs”. Nepatīk? Neparasti? Provocējoši? Bet gandrīz viss, ko radījis patiess talants, taču ir neparasts un provocējošs. Pēc tam mēs pierodam un liekas, ka ci tādi nemaz nevar būt. Piemēram, iekostais Apple ābolītis. Varu iedo māties, kādas sejas bija tiem, kas pirmie ieraudzīja šo logotipu: „Ābols – nu labi, varbūt... Bet kāpēc iekosts? – Murgs!”. Bet šodien šis simpātis kais logotips reklāmas ainavā ir ieņēmis godpilnu vietu. Cits piemērs: Krievijas mobilo telefonu operatora MTS ola. Kad tā parādījās, vesela sašutuma vētra un milzums apsmejošu repliku pārpildīja internetu. Šis logotips nepatika NEVIENAM. Arī man. Bet, atcerēdamies iepriekš iegūtos punus, es šoreiz nolēmu savu viedokli skaļi neizteikt. Un kas notika? Ir pagājuši vairāki gadi – un visi pie šīs olas ir pieraduši. Nav svarīgi, cik tā ir oriģināla, kādas asociācijas tā ir radījusi. Tagad asociā cija ir tikai viena – MTS. Ola ir simtprocentīgi atpazīstama un nav līdzīga neviena cita Krievijas mobilo telefonu operatora logotipam. Tieši tas ir tas, kas tika gaidīts no dizainera. Diemžēl dizains un reklāma (tradicionāli arī glezniecība, politika un kara māksla) ir jomas, kurās katrs sevi uzskata par speciālistu. Rek lāma – tas taču ir tik vienkārši! Novērtēt reklāmu – tas taču ir tik viegli! Tikai nav skaidrs, kāpēc viena reklāma veicina pārdošanu, bet otra – vien kārši tērē pasūtītāja naudu.
#3(43)/<strong>2008</strong> viedoklis 31 Un nav saprotams, kāpēc ļoti skaists un efek tīgs reklāmas rullītis (kurš patīk pilnīgi visiem) nedod pilnīgi nekādu atdevi, bet pavisam primitīvs vai pat kaitinošs palīdz dubultot pārdošanas rezultātus. Starp citu, pārdošanas apjoma pieaugums ir vienīgais reklāmas pro dukta vērtējuma kritērijs. Un nav svarīgi, ar kādiem mākslinieciskiem pa ņē mieniem šis rezultāts tiek sasniegts. Bet mēs visi nezin kāda iemesla dēļ neinteresējamies par rezultātu, bet gan par procesu. Un neatkarīgi no savas izglītības un ieņemamā amata uzskatām, ka mums ir tiesības tajā piedalīties. Ja jūs esat personāldaļas vadītājs, tad taču nedodaties uz transporta no daļu, lai tur izklāstītu savus apsvērumus par loģistiku. Ja strādājat trans porta nodaļā, jūs nemēģināt mācīt grāmatvedi, kā rakstīt atskaites ieņē mumu dienestam. Bet gan personāla, gan transporta daļas, gan grāmat vedības speciālists noteikti uzskatīs par vajadzīgu izteikt viedokli par sava uzņēmuma reklāmu. Man nekad nav nācis prātā izteikt savus vērtīgos ieteikumus IT no daļas speciālistiem, kuri radījuši uzņēmuma darbībai nepieciešamās pro gram mas (protams, ja vien šīs programmas strādā). Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka es neko nesaprotu no programmēšanas! Un viss, ko es teikšu, sis tē mas administratoram un programmētājiem izklausīsies vienkārši smieklīgi. Toties katrs IT nodaļas darbinieks pilnīgi skaidri zina, kādai jābūt ideālai mūsu uzņēmuma reklāmai, vai vēl biežāk – kāpēc tai nav jābūt tādai, kādu to izdomājuši tie idioti dizaineri un apstiprinājuši idioti mār ke tinga speciālisti. Ja kaut kādā veidā jauna reklāmas plakāta, video rullīša vai rek lā mas koncepcijas apspriešana iziet ārpus mārketinga nodaļas robežām, visi četri simti uzņēmuma līdzstrādnieku pēkšņi kļūst par mārketinga un reklāmas lietpratējiem. Sākas vētraina elektroniskā pasta sarakste, strīdi pie pusdienu galdiem kafejnīcā un smēķētavās, vēršanās pie priekš niecības... četri simti cilvēku piedāvā četrus simtus ieteikumu, četri simti cilvēku ar lielu degsmi vērtē viena dizainera darbu. Tā nav nekāda unikālā situācija, tā notiek gandrīz jebkurā uzņē mumā. Ja kritiķiem, kuri firmas hierarhijā aizņem līdzīgu vai zemāku pakāpienu, jūs varat vairāk vai mazāk pieklājīgi pateikt: „Nodarbojieties, pie velna, ar savām lietām un nebāzieties tajās, kurās neko nesaprotat!”, tad daudz sliktāk ir, ja procesā aktīvi sadomā piedalīties augstākā posma darbinieki vai, nedod Dievs, pat īpašnieki. Sliktāk tāpēc, ka, pirmkārt, viņiem arī ir savs ļoti konkrēts viedok lis, otrkārt, tāpēc, ka viņiem ir tiesības pateikt: „Nē!” Un viņi to arī pasaka. Un padara dizainerus nervozus, niknus un noved līdz asarām (sevišķi, ja dizainers ir sieviete). Viņi ilgi un nesakarīgi, atsaucoties uz savu milzīgo dzīves pieredzi un savu radu un paziņu viedokli, stāsta, ko tieši vēlas redzēt potenciālie uzņēmuma produkcijas pircēji. Viņi apgalvo, ka nevēlas kļūt par konkurentu apsmiekla objektu, un vispār netaisās tērēt naudu par tādām blēņām. Ja dizainers nespēj izturēt šo spiedienu un piekāpjas, tiek radīts kār tējais kolektīvi korporatīvais „nekas”. 90% gadījumu šādās reklāmās re dzami apgaroti smaidoši vai spēcīgiem rokas spiedieniem apmainošies simpātiski ļaudis, kuru sejas burtiski izstaro uzticamību. Uzzināt, par ko vēstī reklāmas plakāts vai klips, varam tikai, izlasot reklāmdevēja nosaukumu. Ja viss notiks pēc mūsu, pasūtītāju, prāta, pasaulē izzudīs visa krea tīvā un oriģinālā reklāma. Paliks tikai vienveidīgi priecīgas baltzobainu personāžu sejas un pilnīgi nesalasāmi reklāmas moduļi, jo dizainers, kļūdams par standartprasību upuri, ierobežotā formātā būs iespiedis tekstu, kuru normāli vajadzētu izvietot uz piecām lappusēm. PIRMAIS SECINĀJUMS Tas ir pavisam banāls. Katram ir jāveic savi pienākumi. Ja finansu analītiķis vai pārdošanas menedžeris uzskata, ka viņš kaut ko saprot no di zaina un reklāmas, tad lai piedāvā pats savu koncepciju un savu di zainu. Un, nevis enerģiski vēcinoties ar rokām un klāstot līdz galam nenoformulētas idejas, bet pilnīgi gatavā veidā, atbilstošā formātā, izmantojot profesionālas grafiskās programmas. Ļaunākais jau nav tas, ka zābakus labo maiznieks, vai kurpnieks ķeras pie pīrāgu cepšanas. Ja viņi to darītu, būtu pat labi: ātri vien visi (ieskaitot pašus) pārliecinātos par viņu neprofesionālismu. Nelaime ir tā, ka maiznieks tikai stāsta kurp niekam, KĀ jālabo zābaki, bet kurpnieks tikai skaidro maizniekam, KĀ jāmīca mīkla. OTRAIS SECINĀJUMS Lai arī kādu dizainu jūs izvēlēsieties, vienmēr atradīsies kāds, ku ram tas kategoriski nepatiks. Tāpēc rekomendēju: ja jūs atbildat par reklā mu, neprasiet nevienam padomu un neuzklausiet neviena spriedelējumus. Secinājumus par reklāmas kvalitāti var izdarīt tikai pēc laika, precīzāk – pēc pārdošanas rādītājiem vai aptauju rezultātiem. Visa atbildība par sadarbību ar dizaineru jāuztic vienam cilvēkam, arī gatavo produktu jāpieņem vienam cilvēkam. Izņēmuma gadījumā – pēc paša iniciatīvas – viņš var pieaicināt kādu, kam uzticas. Ja šis darbi nieks būs kļūdījies (spriest par to jūs varēsiet tikai pēc kāda laika), jūs va rēsiet viņu sodīt vai pat atlaist. Bet tapšanas procesā, lai kā arī gribētos, iejaukties nevajag! TREŠAIS SECINĀJUMS Arī cilvēkam, kurš atbildīgs par reklāmas veidošanu, jāprot neuz spiest savu gribu. Dizainers ir profesionālis. Viņš savu darbu prot ne sliktāk, kā jūs – savējo. Tāpēc uzticieties viņam. Pretējā gadījumā labais dizaineris aizies, bet sliktais paliks, un cen tīsies izpatikt uzņēmuma īpašniekam, menedžerim, juristam, grāmat vedim, kasierim, sargam... Un vēl. Dizainers nestrādā jūsu uzņēmumā. Tas ir liels pluss. Atšķirībā no jums, viņš redz to no malas, ar lietotāju vai pircēju, kuri jums ir tik vajadzīgi, acīm. Viņš labāk jūt, kāds reklāmas tēls spēs saistīt viņu uzmanību. Jūsu viedoklis nav visas pasaules viedoklis. Pateicamies par sadarbību materiāla sagatavošanā BBS, SIA Alberta koledža (www.bbsriga.eu) Sergejs Zaņins ir profesionāls literāts, žurnālists. No 1989. gada nodarbojas ar konsultāciju biznesu, izdevējdarbību, strādājis banku sektorā un tirdzniecībā. Kompānijas Zanin consulting direktors, biznesa semināru, vairāku grāmatu un daudzu publikāciju autors. www.zanin.ru
Page 2 and 3: 2 saturs #3(43)/2008 DIBINĀTĀJS U
Page 4 and 5: 4 viesis #3(43)/2008 DZIMUSI 1963 J
Page 6 and 7: #3(43)/2008 Kā to vispār var apg
Page 8 and 9: #3(43)/2008 domāt par grāmatām,
Page 10 and 11: #3(43)/2008 domājuši . Izdevējda
Page 12 and 13: 12 īsumā #3(43)/2008 īsumā HEID
Page 14 and 15: 14 izstādes #3(43)/2008 IZSTĀDEI
Page 16 and 17: 16 izstādes #3(43)/2008 MASKAVAS G
Page 18 and 19: 18 notikums #3(43)/2008 LATVIJA - V
Page 20 and 21: 20 izstādes #3(43)/2008 LATVIJAS L
Page 22 and 23: 22 notikums #3(43)/2008 ASV NACION
Page 24 and 25: 24 vēsture #3(43)/2008 “Vairāk
Page 26 and 27: 26 notikums #3(43)/2008 Muzejā eks
Page 28 and 29: 28 notikums #3(43)/2008 ATKLĀTA PR
Page 32 and 33: 32 notikums #3(43)/2008 TENDENCES P
Page 34 and 35: 34 tehnika #3(43)/2008 VAI PIENĀCI
Page 36: 36 tehnika #3(43)/2008 MANUĀLU UN
Page 39 and 40: #3(43)/2008 materiāli 39 Līmes pu
Page 41 and 42: #3(43)/2008 notikums 41 PA GRĀMATU
Page 43 and 44: #3(43)/2008 tehnika 43 Integrated C
Page 45 and 46: Ultramoderna druka ar māksliniecis
Page 47 and 48: #3(43)/2008 viedoklis 47 - SKATIENS
Page 49 and 50: #3(43)/2008 viedoklis 49 Kas jūsup
Page 51 and 52: #3(43)/2008 interesanti 51 Bengāli
Page 53 and 54: #3(43)/2008 interesanti 53 Asās sp
Page 55 and 56: #3(43)/2008 interesanti 55 MĒLENE
Page 57 and 58: #3(43)/2008 notikums 57 Uzspēlēsi
Page 59 and 60: #3(43)/2008 notikums 59 Poligrāfij
Page 61 and 62: #3(43)/2008 notikums 61 1999. gada
Page 63 and 64: #3(43)/2008 uzziņas 63 Iepakojuma

Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?