Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija
Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija
Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
54<br />
interesanti<br />
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
MĒLES UN<br />
ISATIS TINCTORIA<br />
„Augu nosaukums mēle izrunāts ar<br />
stieptu e skaņu kā vārdā: mēs, un tā tad<br />
tas nav samaisāms ar mēli kā miesas<br />
daļu, kur atrodas krītoša e skaņa kā vārdā:<br />
mēris.” No 1927. gada Latviešu filologu<br />
biedrības rakstiem http://www.<br />
liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/<br />
Citati/4.htm.<br />
Mēles, mēlenes jeb zilkauls ir viens<br />
un tas pats augs (tāpat kā ērkšķogas,<br />
stiķenes un krizdoles). To dzimtene ir<br />
Vidusāzija un Kaukāzs, taču Eiropā šie<br />
augi pazīstami jau ļoti sen – arheologi<br />
atraduši mēleņu sēklas neolīta laikmeta<br />
cilvēku apmetnē Francijā.<br />
Latīniskais nosaukums ir Isatis tinctoria.<br />
Tas ir divgadīgs augs, kas pirmajā<br />
gadā izskatās pavisam necils – tikai<br />
zaļas lapiņas.<br />
Mālenes pirmā gada lapiņas arī izmanto<br />
krāsvielas iegūšanai.<br />
Arī nosaukums cēlies no šīm lapiņām<br />
– ir versija par to, ka augs savu<br />
nosaukumu guvis, jo lapiņu dzinumi<br />
atgādina suņa mēli, taču tas acīmredzot<br />
formas, nevis krāsas dēļ.<br />
Otrajā gadā mēlene zied maziem<br />
dzelteniem ziediņiem. Saimniecībā<br />
nozīmīga ir sēklu iegūšana.<br />
MĒĻU KNĀBŠANA<br />
Senie latvieši mēļu novākšanu sauc par<br />
knāpšanu vai knābšanu.<br />
Lapas savāc un uz 10 minūtēm samet<br />
karstā ūdenī 80°C. Tad visu spaini liek<br />
aukstā ūdenī, lai 5 minūšu laikā atdzesētu<br />
līdz 55°C. Tad ņem sietu un nokāš,<br />
lapas vēl izgriež. Nu jau spaiņa saturs ir<br />
ieguvis raksturīgo nokrāsu. Sagatavo<br />
krūzi ar kalcinētās sodas šķīdumu. Pievieno<br />
tikai tad, kad temperatūra nokritusi<br />
zem 50°C, citādi var visu sabojāt.<br />
Tagad šķīdumam nepieciešama<br />
aerācija, gluži kā indiešu indigo gadījumā,<br />
mājas apstākļos var izmantot<br />
parasto mikseri, piemēram. Pēc 10 minūtēm<br />
ir iegūta zaļa spaiņa saturs kļūst<br />
zaļgans – tā tam jābūt.<br />
Ļauj pigmentam nogulsnēties līdz<br />
dabū ko līdzīgu šim:<br />
Tad uzmanīgi nosmeļ vai nolej netīri<br />
duļķaino ūdeni, pielej tīru, un tā vairākas<br />
reizes, līdz ūdens jau diezgan tīrs.<br />
Pēdējais posms ir filtrēšana: ņem diezgan<br />
blīvu filtru (~10mkm) un lēni filtrē<br />
(varbūt pat 24 stundas).<br />
Ar iegūto pigmentu var jau krāsot<br />
uzreiz, vai arī to žāvēt vēlākai lietošanai.<br />
No viena kilograma zaļo lapu var<br />
iegūt 1–4 g pigmenta, tas ir 10 reizes<br />
mazāk nekā no Indijas indigo auga, lai<br />
gan ķīmiski tā ir viena un tā pati viela.<br />
Ar vienu gramu pigmenta var nokrāsot<br />
20 g dzijas.