Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija
Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija
Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
#3(43)/<strong>2008</strong><br />
viesis<br />
9<br />
regulāri . Parasti ir reizē jādara vairāki,<br />
daudzi darbi. Tad uzrakstu sarakstiņu<br />
un pamazām svītroju padarīto. Reizēm<br />
tas tiešām nemaz tik viegli nav. Ja kaut<br />
kas jāzīmē, iet šausmīgi ilgi. “Nēģeru<br />
pasaciņas balto bērniem” es uztaisīju<br />
vienas vasaras laikā. Tas bija tad, kad es<br />
vēl dzīvoju pilnā pansijā pie mammas,<br />
kas, protams, nav mazsvarīgi. Tagad<br />
grāmatas zīmēju trīs četrus gadus – paldies<br />
izdevējiem un autoriem par pacietību!<br />
Vienkārši nav iespējams tā apsēsties<br />
un uzzīmēt grāmatu no viena gala<br />
līdz otram. Nevar. Tāpēc, ka ir dzīve. Ir<br />
jādara citi darbi, kurš tad gaidīs gadu,<br />
kamēr es tikai zīmēšu. Rodas problēma<br />
noturēt vienotu zīmējumu stilu vairāku<br />
gadu garumā. Tas gan attiecas arī uz<br />
pastmarku sērijām, kuras tiek izdotas<br />
daudzus gadus, jo visas sērijas markas<br />
netiek uzzīmētas uzreiz.<br />
Jums patīk ar roku zīmēt, strādāt ar<br />
akvareli?<br />
Vispār patīk.<br />
Un kādas ir darba attiecības ar datoru?<br />
Daudzi baidās no tā, ja piesēdīsies pie<br />
datora, tad vairs nevarēs pazīmēt. Man<br />
ir laimējies, jo varu paralēli labi strādāt<br />
gan ar roku, gan datoru. Uzskatu, ka tas<br />
ir ļoti svarīgi, jo pati zinu, kā jāuzzīmē,<br />
lai arī nodrukājot saglabātos oriģināla<br />
kvalitāte. Tas nav tā kā atdot citam, lai<br />
interpretē, kā grib. Es pati, savu oriģinālu<br />
apstrādājot, varu to vēl uzlabot.<br />
Daži saka, ka tā var tikai sabojāt.<br />
Jā, tas tā arī ir, ja to nedara pats.<br />
Bet kur tad ir tas iemesls, ka ar roku<br />
zīmētais oriģināls tomēr vajadzīgs?<br />
Visu jau nevar nofotografēt. Varbūt visu<br />
nevar uzzīmēt, bet nofotografēt arī visu<br />
nevar.<br />
Var taču datorā zīmēt.<br />
Nē, tas nav tas. Datorā zīmējums sanāk<br />
pliks. Nevar panākt to materialitāti,<br />
taustāmību.<br />
Vai oriģinālus taisāt lielākus?<br />
Kā kuram darbam. Pastmarkām kādreiz<br />
bija noteikts mērogs – viens pret trīs.<br />
Bet tagad tas nav tik strikti, jo zīmējumi<br />
drukāšanai tiek iesniegti jau gatavi,<br />
apstrā dāti, digitālā formā. Līdz ar to<br />
var rasties situācija, ka tāda oriģināla<br />
nemaz nav, tas ir digitāls. Tipogrāfijas,<br />
kas drukā pastmarkas, labprāt ņemot<br />
pretī arī zīmētos oriģinālus, bet tad tā<br />
tomēr būs viņu interpretācija. Tāpēc es<br />
pati uztaisu visu līdz galam.<br />
Kā gan tā gudrība par drukāšanu ir<br />
ienākusi ikdienā? Man liekas, viss<br />
tik strauji mainās – jauni materiāli,<br />
jaunas iespējas. Tam regulāri jāseko<br />
līdz.<br />
Papīra tirgotāji ļoti rūpējas, lai mākslinieki<br />
būtu informēti par visu jauno. Bet<br />
tās prasmes man ir no Jāņa.<br />
Man prieks, ka esam nonākuši līdz<br />
jūsu komandas otrajam loceklim.<br />
Tātad – ko visā šajā procesā dara<br />
Jānis?<br />
Te nu mums parādās romantiskā nots<br />
(Arta smaida līdz ausīm). Mēs arī iepazināmies,<br />
grāmatu taisot, un to sauca:<br />
“Ģimenes albums” (savedējs – Ju mava,<br />
kaut zināmu daļu atbildības uzņēmās<br />
arī Preses nams). Kad sākām strādāt kopā,<br />
tad bija tā, ka es uztaisīju ideju,<br />
zīmēju, bet viņš visu lika kopā, gatavoja<br />
drukai. Tad sekoja daži ļoti lieli bilžaini<br />
projekti, kur bija nepieciešama mana<br />
tīri tehniska palīdzība, jo apjoms bija<br />
pārāk liels. Un es tiku piesēdināta pie<br />
melnajiem darbiem. Tad pamazām tas<br />
aizgāja. Atklāju, cik labi ir, ja pats vari<br />
uztaisīt vienam vākam n-padsmit variantus.<br />
Ja citam nav tas jāprasa. Un tad,<br />
kad Jānis aizbrauca dažos ļoti garos ceļojumos,<br />
pienāca brīdis, kad man pašai<br />
bija jā tiek ar visu galā. Tehniskā palīdzība<br />
man pienāca meilos. Bet vēl arvien<br />
rodas situā cijas, kad saprotu, ka daudz<br />
ko nezinu. Bet viņš mani audzina. Starp<br />
citu, varu pada līties ar dzīves gudrību,<br />
kas man no Jāņa – neuztvert sevi pārāk<br />
nopietni, ceru, ka dažreiz man tas<br />
izdodas. No receptēm, kā iesākt darbu:<br />
Jānis, piemēram, agrāk sēdēja vannā,<br />
kamēr izdomāja, un es toreiz domāju –<br />
ir nu gan tīrīgs.<br />
Tātad viņš ir tās digitālās, virtuālās<br />
un tehniskās smadzenes visam, kas<br />
šeit top?<br />
Jānis var to kompi salikt tādu, kāds<br />
pašam vajadzīgs. Dažkārt process norisinās<br />
diezgan vētraini, tad es uz pirkstgaliem<br />
tipinu apkārt un gaidu, kad tās<br />
šausmas beigsies. Ar veiksmīgu iznākumu.<br />
Jo rīt jāatdod darbs, bet smadzenes<br />
vēl uz grīdas.<br />
Tas gan izklausās briesmīgi. Tomēr<br />
labi, ka blakus ir cilvēks, kas ar to<br />
spēj tikt galā.<br />
Jā, jā. Tas ir ļoti svarīgi. Tā ir milzu privilēģija.<br />
Citādi mums nekad nebūtu tik<br />
daudz grāmatu.<br />
Jā – tās visas uzskaitīt nemaz nav<br />
iespējams – to ir kādi divdesmit<br />
metri plauktos. Bieži nākas dzirdēt,<br />
ka mākslinieki reizēm sataisa nez<br />
ko, bet, kā to realizēt, nav vispār
Change language