Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

More documents

Recommendations

Info

54 interesanti #3(43)/<strong>2008</strong> MĒLES UN ISATIS TINCTORIA „Augu nosaukums mēle izrunāts ar stieptu e skaņu kā vārdā: mēs, un tā tad tas nav samaisāms ar mēli kā miesas daļu, kur atrodas krītoša e skaņa kā vārdā: mēris.” No 1927. gada Latviešu filologu biedrības rakstiem http://www. liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/ Citati/4.htm. Mēles, mēlenes jeb zilkauls ir viens un tas pats augs (tāpat kā ērkšķogas, stiķenes un krizdoles). To dzimtene ir Vidusāzija un Kaukāzs, taču Eiropā šie augi pazīstami jau ļoti sen – arheologi atraduši mēleņu sēklas neolīta laikmeta cilvēku apmetnē Francijā. Latīniskais nosaukums ir Isatis tinctoria. Tas ir divgadīgs augs, kas pirmajā gadā izskatās pavisam necils – tikai zaļas lapiņas. Mālenes pirmā gada lapiņas arī izmanto krāsvielas iegūšanai. Arī nosaukums cēlies no šīm lapiņām – ir versija par to, ka augs savu nosaukumu guvis, jo lapiņu dzinumi atgādina suņa mēli, taču tas acīmredzot formas, nevis krāsas dēļ. Otrajā gadā mēlene zied maziem dzelteniem ziediņiem. Saimniecībā nozīmīga ir sēklu iegūšana. MĒĻU KNĀBŠANA Senie latvieši mēļu novākšanu sauc par knāpšanu vai knābšanu. Lapas savāc un uz 10 minūtēm samet karstā ūdenī 80°C. Tad visu spaini liek aukstā ūdenī, lai 5 minūšu laikā atdzesētu līdz 55°C. Tad ņem sietu un nokāš, lapas vēl izgriež. Nu jau spaiņa saturs ir ieguvis raksturīgo nokrāsu. Sagatavo krūzi ar kalcinētās sodas šķīdumu. Pievieno tikai tad, kad temperatūra nokritusi zem 50°C, citādi var visu sabojāt. Tagad šķīdumam nepieciešama aerācija, gluži kā indiešu indigo gadījumā, mājas apstākļos var izmantot parasto mikseri, piemēram. Pēc 10 minūtēm ir iegūta zaļa spaiņa saturs kļūst zaļgans – tā tam jābūt. Ļauj pigmentam nogulsnēties līdz dabū ko līdzīgu šim: Tad uzmanīgi nosmeļ vai nolej netīri duļķaino ūdeni, pielej tīru, un tā vairākas reizes, līdz ūdens jau diezgan tīrs. Pēdējais posms ir filtrēšana: ņem diezgan blīvu filtru (~10mkm) un lēni filtrē (varbūt pat 24 stundas). Ar iegūto pigmentu var jau krāsot uzreiz, vai arī to žāvēt vēlākai lietošanai. No viena kilograma zaļo lapu var iegūt 1–4 g pigmenta, tas ir 10 reizes mazāk nekā no Indijas indigo auga, lai gan ķīmiski tā ir viena un tā pati viela. Ar vienu gramu pigmenta var nokrāsot 20 g dzijas.
#3(43)/<strong>2008</strong> interesanti 55 MĒLENE – MĒĻA VILLAINE Par mēleni mēdza saukt gan augu, gan arī tumši zilas krāsas villaini: „Mēlene – tumšzilas krāsas villaine ar vienu metāla (vara, bronzas, misiņa vai pat sudraba) stīgu un lapiņu izrakstītu (rotātu, “varažotu”) garo malu. Tās izmēri: 1,5 m garumā un 1 m platumā. To valkāja uz abiem pleciem un uz krūtīm sasprauda ar „dižsaktu”, kuru dēvēja arī par “sudrabu”, kas bija pat līdz 15 cm caurmērā, agrākos laikos reizēm pat izgatavota no sudraba. „Šī villaine bij godam, svinīgi pastaigāt, ne danci griezt, kā teic tautas dziesma, piem., kāzu ceremonijām.” Mēleni parasti nevalkāja pašu par sevi, bet gan kopā ar otru, dzīparu rakstītu baltu villaini pār to pāri, tomēr tā, lai ar metālu rotātā mala nav aizsegta. Valkātājai kustoties, rotātā mala čākst un žvadz. Ne katra sieviete varēja šo villaini atļauties. Dižsaktas vērtība esot bijusi laba zirga cenā, bet mēlene pat tikai ar misiņa ielokiem, labas govs cenā, bet ar sudraba ielokiem vairāku labu zirgu cenā. Šī bija bagātu mātes meitu rota.” (www.suitunovads.lv) Kas kait manim nedzīvot, Ka var labu nopelnīt: Sirmu zirgu, mēļus svārkus, Košu jaunu līgaviņu Mellenes – skaidrs apliecinājums senmantojumam, ka zils un melns ir viens un tas pats! LATVIEŠIEM MELLENES, VĀCIEŠIEM – HEIDELBEERE Filologi ir pētījuši sakarības starp melno un zilo zinātniski smalki (http://www. vvk.lv/print.php?id=519): „...mūsu senči acīmredzot ir jaukuši tumši zilo krāsu ar melno krāsu... Etimoloģiski visu šo adjektīvu pamatā ir sakne mel– ‘tumša (arī sarkana) krāsa; netīrs’. Vēl šos vārdus varētu salīdzināt ar sanskrita malináh ‘netīrs’, grieķu μέλας ‘melns’, latīņu mulleus ‘gaišsarkans, rozā’ u. c. Liekas, ka atšķirīgās nozīmes bija pamatā arī attiecīgo valodu ogu nosaukumu darināšanā: sal. liet. mėlynė, latv. mellene, kr. малина ‘avene, oga māla (kieģeļu) krāsā’.
Page 2 and 3:
2 saturs #3(43)/2008 DIBINĀTĀJS U
Page 4 and 5: 4 viesis #3(43)/2008 DZIMUSI 1963 J
Page 6 and 7: #3(43)/2008 Kā to vispār var apg
Page 8 and 9: #3(43)/2008 domāt par grāmatām,
Page 10 and 11: #3(43)/2008 domājuši . Izdevējda
Page 12 and 13: 12 īsumā #3(43)/2008 īsumā HEID
Page 14 and 15: 14 izstādes #3(43)/2008 IZSTĀDEI
Page 16 and 17: 16 izstādes #3(43)/2008 MASKAVAS G
Page 18 and 19: 18 notikums #3(43)/2008 LATVIJA - V
Page 20 and 21: 20 izstādes #3(43)/2008 LATVIJAS L
Page 22 and 23: 22 notikums #3(43)/2008 ASV NACION
Page 24 and 25: 24 vēsture #3(43)/2008 “Vairāk
Page 26 and 27: 26 notikums #3(43)/2008 Muzejā eks
Page 28 and 29: 28 notikums #3(43)/2008 ATKLĀTA PR
Page 30 and 31: 30 viedoklis #3(43)/2008 ĻAUJIET D
Page 32 and 33: 32 notikums #3(43)/2008 TENDENCES P
Page 34 and 35: 34 tehnika #3(43)/2008 VAI PIENĀCI
Page 36: 36 tehnika #3(43)/2008 MANUĀLU UN
Page 39 and 40: #3(43)/2008 materiāli 39 Līmes pu
Page 41 and 42: #3(43)/2008 notikums 41 PA GRĀMATU
Page 43 and 44: #3(43)/2008 tehnika 43 Integrated C
Page 45 and 46: Ultramoderna druka ar māksliniecis
Page 47 and 48: #3(43)/2008 viedoklis 47 - SKATIENS
Page 49 and 50: #3(43)/2008 viedoklis 49 Kas jūsup
Page 51 and 52: #3(43)/2008 interesanti 51 Bengāli
Page 53: #3(43)/2008 interesanti 53 Asās sp
Page 57 and 58: #3(43)/2008 notikums 57 Uzspēlēsi
Page 59 and 60: #3(43)/2008 notikums 59 Poligrāfij
Page 61 and 62: #3(43)/2008 notikums 61 1999. gada
Page 63 and 64: #3(43)/2008 uzziņas 63 Iepakojuma
show all

Iespiedgrafika_03_2008 - Latvijas Poligrāfijas Uzņēmumu Asociācija

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?