Laikraksts "Latvietis" 231
12.11.2014 • Views
Share Embed Flag

Laikraksts "Latvietis" 231

Laikraksts "Latvietis" 231

Laikraksts "Latvietis" 231

SHOW MORE
SHOW LESS
ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
laikraksts.com

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

START NOW

<strong>Laikraksts</strong><br />

LATVIETISwww.laikraksts.com<br />

Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide<br />

Nr. <strong>231</strong> 2012. gada 27. novembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991<br />

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com<br />

Pirmais sniegs Kauguros, Jūrmalā 2012. g. 26. oktobrī.<br />

FOTO Aina Gailīte<br />

„Sapņu komanda 1935“<br />

Filmas pirmizrāde Rīgā<br />

Kino meistariem Ēķim un Graubam čempiona metiens grozā ar jauno filmas sniegumu<br />

18. novembrī Sidnejas Latviešu biedrībā Stratfildā.<br />

Godājamie tautieši!<br />

Sanākot kopā šodien<br />

šajā skaisti izgreznotā<br />

Sidnejas Latviešu<br />

biedrības namā Latvijas<br />

valsts proklamēšanas<br />

94. gadadienā, nez vai<br />

padomājam kādi priekšdarbi<br />

veikti, lai mēs varētu šo dienu<br />

atzīmēt. Mākslinieciskais devums<br />

iekārtā un priekšnesumos, tehniska<br />

iekārta, saimnieciskā un vispārējā organizēšana.<br />

Un ne jau tas var notikt<br />

vienā dienā. Daudzi ir pielikuši roku,<br />

katrs savā veidā pēc vajadzības un iespējām.<br />

Mēs gatavojamies šai dienai.<br />

Un tā arī Latvijas valsts tapa. Ar<br />

laiku un ar nodomu, ar pārliecību un<br />

iedvesmu.<br />

Pirmdien 2012. g.<br />

19. novembrī, tūlīt<br />

pēc LR Valsts svētku<br />

svinībām, Rīgā notika<br />

pirmizrāde producenta<br />

Andreja Ēķa un režisora<br />

Aigara Graubas jaunajai<br />

filmai Sapņu komanda<br />

1935. Splendid Palace kinozālē Elizabetes<br />

ielā pulcējās 600 ielūgti viesi,<br />

to skaitā 3 bijušie Latvijas prezidenti,<br />

Valsts ministri, filmas aktieri, veidotāji<br />

un filmas radīšanas sponsori.<br />

Tā kā Ēķa un Graubas iepriekšējās<br />

filmas augsti novērtētas un slavētas<br />

(to skaitā Baigā Vasara, Rīgas Sargi),<br />

publikai bija lielas cerības, bet nezināja,<br />

vai šoreiz viņiem atkal laimēsies ar<br />

Valsts svētki Sidnejā<br />

Studenšu korporāciju kopas Sidnejā seniores uzruna<br />

Gundegas Zariņas uzruna tautiešiem Studenšu korporāciju kopas Sidnejā<br />

rīkotajā Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas 94 gadu atcerē 2012. g.<br />

Ja padomājam, ka 1711. g. cara<br />

Pētera Pirmā degošās zemes iznīcināšanas<br />

taktikas un mēru rezultātā visā<br />

Vidzemē bija vairs tikai 50 000 latviešu,<br />

tad varētu uzskatīt Latvijas valsts<br />

proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī<br />

gandrīz kā brīnumu. Un jau 1919. gadā<br />

dibinājās konservatorija, mākslas akadēmija<br />

un Latvijas Universitāte. Bet<br />

tanī 2 gadsimtu posmā neiedomājami<br />

daudz bija pārciests, veicināts, sapņots.<br />

Valodas atzīšana un attīstība,<br />

izglītība, tautas un kultūrvērtības izaugsme,<br />

politiska attīstība bija mistrojums,<br />

kura gala rezultāts bija Latvijas<br />

pirmā republika.<br />

Interesanti, ka tā krīze, ko neviens<br />

Turpinājums 3. lpp.<br />

šo sniegumu.<br />

Pēc īsiem ievadvārdiem un pateicībām,<br />

jau no filmas sākuma publika varēja<br />

just, ka Sapņu komanda 1935 būs<br />

saistoša un dinamiska, un pieradījums,<br />

ka Latvijas kinostudijas spēj sniegt<br />

pirmklasīgu filmu pasaules mērogā.<br />

Turpinājums 14. lpp.<br />

Saturs<br />

Austrālijas ziņas.............1, 2, 3, 4,<br />

...............................5, 6, 12, 13<br />

Latvijas ziņas..................1, 13, 14<br />

Latvieši pasaulē................. 6, 8, 9<br />

Redakcijā....................................3<br />

„Sapņu komanda 1935“........1, 14<br />

AL54KD......................................4<br />

3x3..............................................7<br />

PBLA balva – V. Nollendorfs........<br />

.......................................10, 12<br />

IZM Atzinības raksti............ 11, 12<br />

Datumi......................................15<br />

Sarīkojumi un ziņojumi.......15, 16<br />

Lata kurss.................................16<br />

9HRLINH*gjjaac+

2. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 27. novembrī<br />

Skaidrīte Dariusa ar daļu no bijušās un tagadējās sprigulīšu saimes 18. novembra svinībās Kanberā.<br />

FOTO Egons Eversons<br />

Latvijas valsts svētku atcere Kanberā<br />

Dievkalpojums un Svētku akts<br />

Kanberas ev. lut.<br />

draudze<br />

Ar dievkalpojumu<br />

Sv. Pētera baznīcā, Reid,<br />

šī gada 18. novembrī,<br />

Kanberas ev. lut. draudze<br />

atzīmēja Latvijas valsts dibināšanas<br />

dienu – 18. novembri. Dievkalpojumu<br />

vadīja diakons Jānis Priedkalns<br />

no Adelaides. Savā sprediķī viņš izteica<br />

domu, ka reliģija un nacionālisms<br />

iet roku rokā, spēcinot tautu un valsti.<br />

Pēc dievkalpojuma dievlūdzēji<br />

pulcējās blakus esošajā baznīcas zālē<br />

pie uzkodu galda un kafijas. Šo laicīgo<br />

daļu ievadīja draudzes priekšnieks<br />

Egons Eversons, sveikdams klātesošos<br />

valsts svētkos. Turpinājumā viešņa<br />

Ilga Vēvere no Adelaides pastāstīja par<br />

latviešu grupas ceļojumu uz Tobago<br />

un stāstīto papildināja ar foto uzņēmumiem<br />

uz lielo ekrānu.<br />

Kanberas Latviešu biedrība<br />

Kanberas Latviešu biedrības rīkotais<br />

18. novembra akts notika šī gada<br />

No kreisās: Dr. Juris Ruņģis, Skaidrīte Dariusa, Marianna<br />

Auliciema, Ēriks Ingevics un Juris Jakovics.<br />

21. novembrī, Imanuela baznīcas zālē,<br />

Vodenā. Svētku aktu atklāja KLB<br />

priekšnieks Ēriks Ingevics.<br />

Savā uzrunā viņš pievērsās norisēm<br />

un sasniegumiem Latvijā pēc neatkarības<br />

atjaunošanas. Viņš teica, ka<br />

sasniegumi ir bijuši sevišķi ievērojami<br />

ārpolitikas jomā.<br />

Pirms dažiem gadiem Latvija kopā<br />

ar citām valstīm pārdzīvoja smagu<br />

ekonomisko krīzi. Pateicoties valdības<br />

stingrai un tālredzīgai politikai, krīze<br />

tagad ir lielā mērā pārvarēta. Tas prasīja<br />

pieņemt nepopulārus lēmumus, bet cilvēki<br />

ir sapratuši, ka šādi soļi bija nepieciešami<br />

un tā ir tos uzņēmuši bez publiskiem<br />

protestiem un nemieriem, kādi<br />

ir redzami dažās citās Eiropas valstīs.<br />

Latvijas turpmākā attīstība ir zināmā<br />

mērā atkarīga no norisēm citās<br />

Eiropas Savienības valstīs. Būdama<br />

maza valsts Latvija nevar izvairīties<br />

no ekonomiskām krīzēm lielākās Eiropas<br />

valstīs.<br />

Ingevics runāja arī par latviešu izceļošanu,<br />

lai meklētu darbu Rietumu<br />

valstīs. Šī ir viena no grūtākām problēmām,<br />

kas nodarbina<br />

valdību un tur<br />

nav viegli atrast<br />

atrisinājumu.<br />

N o s l ē g u m ā<br />

viņš teica, lai kādas<br />

ar nebūtu pašreizējās<br />

problēmas, mēs<br />

varam būt gandarīti,<br />

ka zem Dombrovska<br />

vadības<br />

Latvijas valdība ir<br />

kompetentās rokās.<br />

Ingevica uzrunai<br />

sekoja videofilmētā<br />

Latvijas<br />

valsts prezidenta<br />

Andra Bērziņa<br />

18. novembrim<br />

FOTO Egons Eversons<br />

veltītā uzruna un<br />

valsts himna.<br />

Svētku runu –<br />

Latvieši pasaulē un mūsu mantojums –<br />

teica antropoloģe Marianna Auliciema<br />

no Latvijas.<br />

Akta turpinājumā Latvijas valsts<br />

un Ordeņu kapitula uzdevumā Dr. Juris<br />

Ruņģis pasniedza horeogrāfei<br />

Skaidrītei Laimai Dariusai Latvijas<br />

valsts augstāko apbalvojumu – Atzinības<br />

krustu, par radošo horeogrāfes<br />

Turpinājums 3. lpp.<br />

Published by Sterling Star Pty Ltd<br />

ABN 54053671855<br />

Redakcija / Editorial Office:<br />

Sterling Star<br />

PO Box 6219<br />

SOUTH YARRA, VIC 3141<br />

AUSTRALIA<br />

Tel/fakss: (03) 98273753<br />

redakcija@laikraksts.com<br />

latvietis@netspace.net.au<br />

www.laikraksts.com<br />

Editor: Dr. Gunars Nagels<br />

Associate Editor: Ilze Nagela<br />

Abonēšanas cena drukātam<br />

laikrakstam: $35 par 10 numuriem,<br />

$70 par 20 numuriem vai $180 par<br />

52 numuriem ar piegādi Austrālijā.<br />

Čekus rakstīt uz „Sterling Star<br />

Pty Ltd“ vārda.<br />

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm<br />

telpu vienā slejā vienā numurā.<br />

Content and design:<br />

© Sterling Star and individual<br />

authors 2012. All rights reserved.<br />

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991<br />

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983<br />

Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos<br />

rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā<br />

atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija<br />

par tām neuzņemas atbildību. Redakcija<br />

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas<br />

rediģēt. <strong>Laikraksts</strong> honorārus nemaksā.

Otrdien, 2012. gada 27. novembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 3. lpp.<br />

Redakcijā<br />

Sveicināti, lasītāji!<br />

Kas ir īstie Rīgas<br />

suņi? Heninga Mankela<br />

romāna Rīgas suņi (Hundarna<br />

i Riga) ekranizējumu<br />

BBC televīzijas sērijai<br />

Valanders (Wallander)<br />

atbalstīja Rīgas Pilsētas dome. Noskatoties<br />

šo sēriju (The Dogs of Riga), kuru<br />

pārraidīja Austrālijas nacionālais TV<br />

kanāls SBS šo svētdien, jāprasa, kāpēc<br />

Mankela romāna oriģinālās tēmas, kuras<br />

spēcīgi atbalstīja atjaunoto Latvijas<br />

valsti (romāns publicēts 1992. gadā) tika<br />

atvietotas ar pretvalstisku propagandu.<br />

Sižetā Kurts Valanders ir Zviedrijas<br />

izmeklētājs, kurš šai epizodē apmeklē<br />

Rīgu sakarā ar narkotikas kontrabandu<br />

ievešanu Zviedrijā. Kad viss<br />

jau atrisināts, Valanders sēž ēdnīcā<br />

ar godīgo Latvijas izmeklētāju, kurš<br />

saka: „Es dzimu Rīgā. Mani vecāki<br />

bija krievi. Bet es kalpoju Latvijai visu<br />

savu mūžu. Kopš brīvības es nevaru<br />

balsot, es saņemu ārzemnieku pasi. Tas<br />

ir kā viņi apietās ar krieviem Latvijā“.<br />

Jāprasa, kāpēc šāds tendenciozs<br />

teksts? Oriģinālā nekā tamlīdzīga nav<br />

(lasot Lorija Tompsona tulkojumu angļu<br />

valodā). Vai nebūtu bijis pareizāk<br />

rādīt, ka šis Latvijas patriots būtu naturalizējies?<br />

Naturalizācija Latvijā ir<br />

jau pārāk viegla, ar zemām prasībām.<br />

Rīgas suņus filmēja Rīgā<br />

2011. gada vasarā, kad Rīgas mērs bija<br />

(un vēl ir) naturalizējies krievs Nils<br />

Ušakovs. Kā tad īstenībā viņi apietas<br />

ar krieviem? Ļauj naturalizēties, un ievēl<br />

par galvaspilsētas mēru! Vai pretvalstiskā<br />

propaganda bija mesli par<br />

Rīgas Pilsētas domes atbalstu?<br />

Kas īstenībā rakstīts romānā? Tur<br />

tiek īstenota ideja, „kuru sekmīgi pārdeva<br />

Kremlim un vadošām krievu<br />

aprindām Latvijā.“ Narkotikas kontrabandai<br />

izmantos jauno kārtību Eiropā,<br />

kur atceltas robežkontroles. „Vaina par<br />

narkotikas kontrabandu tiks uzvelta<br />

brīvības kustībām te, Latvijā, un sabiedriskā<br />

doma Zviedrijā tiks radikāli<br />

mainīta. Kurš vēlētos atbalstīt politisku<br />

brīvības kustību, kura jums pateicas<br />

par saņemto atbalstu, iepludinot<br />

narkotikas jūsu zemē?“<br />

Kā romānā saka majors Liepa: „Lielais<br />

krievu skaits, ko te pārvietoja, lai<br />

atšķaidītu latviešu tautu un izraisītu tās<br />

iznīcināšanu, ne tikai baidās no tā, ka<br />

viņu klātbūtne tiek apšaubīta, bet, dabīgi,<br />

viņi arī baidās zaudēt visas savas<br />

privilēģijas. Nav vēsturisks precedents<br />

cilvēkiem brīvprātīgi uzdot savas privilēģijas,<br />

un tāpēc viņi bruņojās aizstāvēt<br />

savas pozīcijas, un to dara slepeni.“<br />

Un vēl šodien bruņojās ar BBC palīdzību.<br />

GN<br />

Sēriju Rīgas suņi var noskatīties tīmeklī<br />

līdz 8. dec.: http://www.abc.net.<br />

au/iview/#/view/28798<br />

Valsts svētki Sidnejā<br />

Turpinājums no 1. lpp.<br />

nevienam nevēlētu, Pirmais pasaules<br />

karš, kas paņēma tik daudz latvju<br />

dvēseļu un aizdzina bēgļus no savām<br />

mājām uz tālām robežām (1915. gadā<br />

Krievijā vien ieradās 1 miljons Latvijas<br />

iedzīvotāju, vairākums latviešu)<br />

Latvijas valsts svētki Kanberā<br />

Turpinājums no 2. lpp.<br />

un deju skolotājas darbu, vadot Austrālijas<br />

tautas deju kopu Sprigulītis un<br />

kalpojot latviešiem un Latvijai.<br />

Apbalvojumu saņemot, Dariusa pateicās<br />

Kanberas latviešu un sprigulīšu<br />

saimei par lielo atbalstu šajos garajos<br />

gados, kā arī paldies Sidnejas latviešu<br />

tautas deju kopai Jautrais pāris un tās<br />

vadītājiem Jurim Ruņģim un Ivetai Ronei<br />

par garajiem sadejošanās gadiem<br />

un kopā veidoto Saules jostu. Nobeigumā<br />

viņa izteica prieku, redzot šī vakara<br />

savā ziņā pacēla latviešu tautas pašapziņu.<br />

Piemēram, latviešu strēlnieku<br />

bataljonu nodibināšana un Latviešu<br />

Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja.<br />

Nekas vairāk nepiesaista pie mājām kā<br />

aiziešana...<br />

Gundega Zariņa<br />

Studenšu korporāciju kopas Sidnejā<br />

seniore<br />

apmeklētāju saimē tik lielā skaitā bijušo<br />

un tagadējo sprigulīšu ļaudis.<br />

Paziņojumus par balvām un atzinības<br />

rakstiem nolasīja LAAJ vicepriekšsēdis<br />

Kanberā Juris Jakovics.<br />

Vakara noslēgumā svētku dalībnieki<br />

pakavējās pie uzkodām un glāzes<br />

šampanieša.<br />

Bija ļoti iepriecinoši dzirdēt svētku<br />

apmeklētāju un it sevišķi gados jauno<br />

klausītāju pozitīvās domas un iespaidus<br />

par Mariannas Auliciemas svētku<br />

runu un teikto.<br />

Skaidrīte Dariusa<br />

Laikrakstam „Latvietis“

4. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 27. novembrī<br />

Iepriekšējās, 43. Austrālijas Latviešu sporta meistarsacīkstēs Melburna, 2010. gadā.<br />

Aicinām visus latviešu sportistus!<br />

44. Austrālijas Latviešu sporta meistarsacīkstes Adelaidē<br />

Sporta meistarsacīkstes<br />

Skotu koledža atrodas 10 minūtes pieejama decembra beigās.<br />

ir ilgus gadus no Latviešu nama uz dienvidiem pa Neaizmirsīsim skatītājus!<br />

bijusi daļa no Kultūras<br />

dienu programmas.<br />

Turpināsim to tradīciju!<br />

Šogad meistarsacīkstes<br />

notiks sestdien, 29. un<br />

svētdien, 30. decembrī,<br />

Skotu koledžas (Scotch College) sporta<br />

zālē, Blaitvuda ielā (Blythewood<br />

St.), Torrens Park. Ieeja brīva, mašīnu<br />

novietošana bez maksas.<br />

galveno ceļu, Unlija ielu (Unley Rd.).<br />

Šobrīd ieplānotas tikai basketbola<br />

spēles, bet tagad lēnām rodas interese<br />

arī par jaukto volejbola spēli. Jūsu<br />

piedalīšanās basketbolā un volejbolā<br />

ir mīļi sagaidīta; lūdzu, apmeklējiet<br />

www.meistarsacikstes.com un izpildiet<br />

piedalīšanās anketu. Tīmekļa lappusē<br />

var arī atrast jaunāko informāciju<br />

par dienas programmu, kas tikai būs<br />

Plkst. 12.00 sporta zālē notiks Meistarsacīkšu<br />

atklāšana. Ieeja brīva. Visi<br />

sportisti piedalīsies parādes gājienā,<br />

un būs oficiālas runas. Lūdzu atbalstiet<br />

ar savu klātbūtni šīs meistarsacīkstes,<br />

un būsim visi kopā Austrālijas latviešu<br />

sportam svarīgajā notikumā!<br />

Uz redzēšanos Adelaidē!<br />

Rūdis Dancis<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Tautas deju uzvedums<br />

Adelaides tautas<br />

deju kopa Auseklītis ar<br />

lielu prieku gaida AL54.<br />

KD Tautas deju uzvedumu<br />

Nāk rudentiņis, kas<br />

notiks piektdien, 28. decembrī<br />

pulksten sešos<br />

vakarā Skota (Scott) teātra zālē, Adelaides<br />

Universitātē. Apkūlības sekos<br />

Hyde Park hotelī. Tuvāka informācija<br />

atrodama KD mājas lapā www.al54kd.<br />

com.<br />

Rudīte Bērziņa<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

„Auseklītis“ Adelaides Latviešu nama „Tālava“ priekšā – uz Klarka ielas (Clark St.) un Rožu terases (Rose Tce.) stūra. No<br />

kreisas: Elīna Rikarde, Tālis Šmits, Daila Šmita, Gvidions (Gwydion) Rozītisolds, Regīna Laura, Kārl Danke (Daenke), Ieva<br />

Danke (Daenke), Arvīds Kvins (Quinn), Anna Hepvorta (Hepworth), Selga Orčarda (Orchard), Rūdis Dancis (vadītājs).<br />

FOTO Miķelis Dancis<br />

FOTO Līga Līvena<br />

Valsts svētki Zelta piekrastē<br />

25 cilvēki sanāca Aldonas un Maika (Mike) Milosevic<br />

mājās Zelta piekrastē, lai svinētu Latvijas Valsts svētkus.<br />

Zelta piekrastes Baltiešu biedrības (Gold Coast Baltic Society)<br />

priekšnieks Juri Strante sniedza interesantu runu par<br />

18. novembra nozīmi, Maija Tebece lasīja dzejoli un vairāki<br />

klātesošie stāstīja par saviem iespaidiem. 18. novembrim<br />

ir sevišķa nozīme Kristapam Zariņam, jo viņa tēvs dzima<br />

tieši 1918. gada 18. novembrī.<br />

Mēs ēdām, dzērām un priecājamies. Arī bija garšīgs<br />

kliņģeris.<br />

Elga Ķēniņa<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

FOTO Elga Ķēniņa

Otrdien, 2012. gada 27. novembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 5. lpp.<br />

Valsts Svētku svinības Tasmānijā<br />

Uzrunas, himna un cienasts<br />

Saulainā svētdienas, 25. novembra<br />

pēcpusdienā Ievas un Arnolda<br />

Šauļu mājā pulcējās Tasmānijas latvieši,<br />

lai atzīmētu Latvijas Valsts svētkus.<br />

Ieva visus klātesošos apsveica Valsts<br />

svētkos. Svinības atklāja ar Valsts prezidenta<br />

Andra Bērziņa 18. novembra<br />

uzrunu ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem.<br />

Uzrunas noslēgumā visi kopā<br />

nodziedāja valsts himnu.<br />

Pēcpusdienas turpinājumā Ieva nolasīja<br />

Mariannas Auliciemas uzrunu<br />

Mūsu mantojums: „Latvieši pasaulē“<br />

un skats uz nākotni, kuru papildināja ļoti<br />

interesantie attēli. Tasmānijas latvieši<br />

augsti novērtē un pateicas Mariannai par<br />

iespēju klausīties un redzēt viņas sagatavoto<br />

uzrunu 18. novembra svinībām.<br />

Pēcpusdienas noslēgumā visi baudīja<br />

sagatavoto cienastu un kavējās<br />

draudzīgās sarunās.<br />

Ieva Šaule<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Ievas Daenkes uzruna<br />

Valsts svētku svinību dalībnieki.<br />

FOTO Pēteris Džeikobsons (Peter Jacobson)<br />

Ieva Daenke sniedz savu uzrunu.<br />

Karogu uzvilkšanā Valsts<br />

svētkos Adelaidē<br />

Godātā skolas saime, vecāki, vecvecāki<br />

un viesi! Mīļie skolēni!<br />

Es šodien runāšu par latvietību un<br />

kāpēc ir tik svarīgi to paturēt savā dzīvē.<br />

Pienākusi Latvijas Valsts svētku<br />

diena, kad latvieši visā pasaulē ar patriotismu<br />

godina savu dzimteni – Latviju<br />

– sirdīs apvienojoties dzimtenes<br />

mīlestībai – kopā – savā tautā. Patriotismu<br />

nevar iemācīt, tam ir jābūt dziļi<br />

iekšā pašā cilvēkā.<br />

Es pati esmu lepna par savu latvietību.<br />

Ar latvietību nāk valoda, kultūra,<br />

draugi un ģimene. Šie draugi ir<br />

savādāki nekā draugi austrāļu skolās –<br />

latviešu draugi būs visam manam mūžam!<br />

Viņi mani saprot, mums ir kopīgas<br />

intereses un mīlestība. Šī ģimene<br />

nav tikai mana mamma, tēvs, brālis,<br />

māsa un vecvecāki, bet visa latviešu<br />

Turpinājums 13. lpp.<br />

FOTO Pēteris Strazds

6. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 27. novembrī<br />

Latvijas dzimšanas diena bērnudārzā „Daina“<br />

Nodziedāja „Daudz baltu dieniņu“<br />

Melburnas bērnudārzs<br />

nosvinēja Latvijas<br />

valsts dzimšanas dienu<br />

otrdien, 13. novembrī.<br />

Desmit bērniņi no 1 līdz<br />

4 gadiņiem sanāca tautas<br />

tērpos Svētā Krusta<br />

baznīcas zālē, kur spēlējam, dejojam,<br />

dziedājām un pakavējam jauku latvisku<br />

rītu.<br />

Bērniņi klausīja kā audzinātāja<br />

stāstīja par dzimšanas dienām, un ka<br />

valstis arī atzīmē šo īpašu dienu gadu<br />

no gada! Mēs visi apbrīnojām skaistos<br />

tautas tērpus, un pētījām skaistās<br />

saktas, jostas, dzintara rotaslietas,<br />

tautiskās lellītes un sarkanbaltsarkano<br />

karogu. Tad mēs iededzinājām svecīti<br />

un visi kopā nodziedājām Daudz baltu<br />

dieniņu mūsu tēvijai!<br />

Bērniņi mierīgi noklausījās Latvijas<br />

valsts himnu, un skaisti gatavoja<br />

Latvijas kartes. Svinības noslēdzam ar<br />

kopīgām tautas dziesmiņām.<br />

Bērnudārznieki visi atklāja, cik<br />

brīnumu skaista mūsu dzimtene!<br />

Ilze Kasparsone<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Bērnudārznieki. Priekšā no kreisās: Sofija Dreipera (Draper) (mātes Lāras<br />

klēpī), Elsa Rone, Lia Kasparsone, Krista Kasparsone, Inese Andersone un Annika<br />

Vaita (Whyte) (mātes Amandas klēpī). Aizmugurē no kreisās: Leo Zvirbulis,<br />

Jasmīne Doda (Dodd) un Antons Samulis.<br />

FOTO Ilze Kasparsone<br />

Valsts svētki Minsterē<br />

Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa uzruna<br />

2012. gada 18. novembris.<br />

Latvijas Republikas<br />

proklamēšanas<br />

diena. Latviešu Centrs<br />

Minsterē. Svētdiena.<br />

Bet šī svētdiena bija īpaša,<br />

jo Latviešu Kopība<br />

Vācijā, sadarbībā ar Latviešu Centru<br />

Minsterē (LCM), aicināja ikvienu uz<br />

kopīgu Latvijas Valsts svētku atzīmēšanu.<br />

18. novembra pēcpusdiena LCM<br />

izcēlās ne vien ar plīvojošiem sarkanbaltsarkaniem<br />

karogiem un uzrakstu<br />

LATVIJA, bet arī ar neierastu cilvēku<br />

burzmu un aktivitāti LCM teritorijā.<br />

Tik lielu cilvēku skaitu vienkopus iepriekš<br />

nav izdevies savākt; Latvijas<br />

Valsts svētkus atzīmēt bija ieradušies<br />

apmēram 280 cilvēki. Un nav nekāds<br />

brīnums, jo šoreiz šeit latviešus Minsterē<br />

uzrunāja Eiropas Parlamenta deputāts<br />

Krišjānis Kariņš, bet vēlāk ar<br />

dziesmām un dzejoļiem priecēja arī<br />

Latvijā labi pazīstamais mākslinieks<br />

Igo Fomins.<br />

Svētki iesākās ar Laimas Urdzes<br />

uzrunu, kas bija Svētbrīdis; viņa aicināja<br />

visus klātesošos padomāt par mīlestību,<br />

kas ir mūžīga, kas dod spēku,<br />

Valsts svētku sarīkojuma dalībnieki.<br />

kas veicina kopības sajūtu un palīdz<br />

veidot cienījamu sabiedrību un valsti.<br />

Pēc tam visi kopīgi dziedāja dziesmu<br />

Dievs, sargi mūsu tēvu zemi.<br />

Sarīkojuma dalībniekus Minsterē<br />

uzrunāja Latviešu Kopības Vācijā<br />

valdes priekšsēdis Nīls Ebdens. Viņš<br />

iepazīstināja tautu ar LKV darbību un<br />

panākumiem, kā arī ziņoja par jumta<br />

organizācijas PBLA (Pasaules Brīvo<br />

Turpinājums 8. lpp.<br />

Nīls Ebdens.<br />

FOTO Ovens (Owen) Šneiders<br />

FOTO Maira Valdmane

Otrdien, 2012. gada 27. novembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 7. lpp.

8. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 27. novembrī<br />

Valsts svētki Minsterē Runājot par<br />

Turpinājums no 6. lpp. krīzi un emigrāciju,<br />

deputāta kungs<br />

latviešu apvienības) balvu 2012. gadā, minēja procentuālo<br />

kuru saņēma Okupācijas muzeja<br />

izteiksmi.<br />

biedrības valdes priekšsēdis Valters<br />

Nollendorfs; tā viņam piešķirta par<br />

nenogurstošu, pašaizliedzīgu darbu<br />

Latvijas Okupācijas muzejā.<br />

Tika minēta arī Andra Kadeģa<br />

atmiņu un liecību grāmata Izrakteņi,<br />

par kuru viņš ir saņēmis Goda diplomu.<br />

Viņš norādīja, ka<br />

ārzemēs dzīvojošo<br />

latviešu skaits ir<br />

apmēram 10-20%<br />

no visu latviešu<br />

kopskaita, kas tad<br />

arī ir rezultāts sa-<br />

Andra Kadeģa mūžs bija cieši režģītajai ekono-<br />

saistīts arī ar Latviešu Centru Minsterē,<br />

miskajai situācijai<br />

bet pirms dažiem mēnešiem viņš Latvijas valstī.<br />

aizgāja mūžībā, atstājot ne vien gaišas<br />

atmiņas, bet nu arī vienu no neparastākajām<br />

memuāru grāmatām, kura<br />

Kariņa kungs sacīja,<br />

ka pēdējā laikā<br />

Latvijā tomēr<br />

Krišjānis Kariņš sniedz uzrunu.<br />

tika novērtēta. Goda diplomu saņēma<br />

arī Liene Lauska par darbu Pēteris Ērmanis<br />

und Jānis Jaunsudrabiņš: Die<br />

soziale und kulturelle Integration<br />

lettischer Schriftsteller in Lettland<br />

und im deutschen Exil. Savā pētījumā<br />

viņa ir izmantojusi arī LCM telpās<br />

esošās piemiņas istabas. PBLA Krišjāņa<br />

Baronu prēmiju saņēma mūziķe<br />

Andra Dārziņa par ierakstu Latvian<br />

Impressions un par latviešu mūzikas<br />

popularizēšanu. Nīls Ebdens arī pateicās<br />

visiem, kas bija pielikuši roku<br />

šī sarīkojuma tapšanā, it īpaši Zuzei<br />

Krēsliņai-Silai.<br />

Laikam kā nozīmīgāko sarīkojuma<br />

daļu varētu atzīmēt Eiropas Parlamenta<br />

deputāta Krišjāņa Kariņa uzrunu.<br />

Kādreiz arī viņš ir bijis MLĢ (Minsteres<br />

Latviešu ģimnāzijas) skolēns.<br />

Varēja arī manīt, ka viņam šī vieta tomēr<br />

ir īpaša. Savas runas sākumā viņš<br />

aicināja visus uz klusuma brīdi par<br />

godu Andrim Kadeģim. Viņš sveica<br />

latviešu tautu Latvijas 94. dzimšanas<br />

dienā un atzīmēja, ka reiz šī diena bija<br />

drīzāk sēru diena nevis svētki. Bet šogad<br />

šī svētku sajūta patiesi ir, arī LCM<br />

telpās, un arī vizuālie simboli to apliecina,<br />

tādi kā sarkanbaltsarkanā lente<br />

pie krūtīm gandrīz ikvienam svētku<br />

dalībniekam. Kariņa kungs mēģināja<br />

rosināt tautu lepoties par to, cik tomēr<br />

svarīgi ir tas, ka Latvijai ir gan sava<br />

teritorija, gan tauta, gan valoda; viņš<br />

teica, ka mums jānovērtē tas, ka esam<br />

maza, bet priviliģēta tauta, un tas raisīja<br />

aplausus zālē.<br />

ir vērojama dzīves līmeņa augšupeja,<br />

bet kā izteiktāko problēmu šobrīd viņš<br />

saskata demogrāfisko situāciju, Latvija<br />

paliek iztukšota. Viņš arī norādīja,<br />

ka šī problēma ir risināma jau šovakar,<br />

un Vācijā dzimušo bērnu skaitu viņš<br />

labprāt vēlreiz uzzinātu pēc deviņiem<br />

mēnešiem... Tas atkal radīja aplausu<br />

un smieklu šalti zālē. Kariņa kungs<br />

aicināja vecākus dot iespēju saviem<br />

bērniem mācīties un zināt latviešu valodu.<br />

Bet laikam nevarētu deputāta kunga<br />

runu vērtēt viennozīmīgi, jo katrs<br />

runā saklausīja to, kas visvairāk sāp<br />

un uztrauc. Kad tika apspriests un salīdzināts<br />

labklājības līmenis Latvijā un<br />

Vācijā, zālē arī izskanēja daži skaļāki<br />

neapmierinātības izsaucieni. Ne visi<br />

piekrita deputāta kunga viedoklim, ka<br />

tikai paši varam veicināt labklājību;<br />

tauta, protams, sagaida arī valsts atbalstu...<br />

Kariņa kungs vēlreiz atgādināja,<br />

ka visi latvieši ir daļa no Latvijas<br />

tautas, ka visiem ir pienākums piedalīties<br />

valsts attīstības veicināšanā, jātur<br />

latvieša garu dzīvu, jālepojas par savu<br />

tautu, atrodoties jebkurā pasaules valstī.<br />

Tālāk sekoja Latvijas himna Dievs,<br />

svētī Latviju, kuru dziedāja pati tauta<br />

klavierspēles pavadījumā.<br />

Pēc tam LCM zāli piepildīja mākslinieka<br />

Igo Fomina balss un mūziķa<br />

Ērika Upenieka ģitārspēle. Koncertā<br />

tika dziedātas gan jau sen pazīstamās<br />

dziesmas, gan arī jaunās. Tauta līgojās<br />

gan lēnākos ritmos, gan straujākos,<br />

kaut arī lielākā daļa tomēr bija tikusi<br />

pie sēdvietas,<br />

beigās visi stāvēja<br />

kājās un aplaudēja,<br />

un nelaida Igo<br />

prom no skatuves.<br />

Un tad atkal ir piedzīvots<br />

tāds brīdis,<br />

kad tauta spēj būt<br />

tik vienota, kāda<br />

tā ir pavisam reti,<br />

arī tad, ja šis vienojošais<br />

elements<br />

ir tikai sen pazīstama<br />

Igo Fomins.<br />

Pēc Igo Fomina uzstāšanās tautai<br />

nācās nedaudz sarauties, jo nu savas<br />

dejas gribēja rādīt MiLaDeKo (Minsteres<br />

latviešu deju kopa). Nerimstoši<br />

aplausi pavadīja pašdarbnieku uzstāšanos,<br />

smaids rotāja gan pašu mākslinieku,<br />

gan skatītāju sejas. MiLaDeKo<br />

ir deju kolektīvs, kas ir spējis augt un<br />

attīstīties samērā ātri, un – kas ir svarīgi<br />

– to darbina vien pašu iniciatīva un<br />

gribasspēks. Kopa ar tās vadītāju Inesi<br />

Eltavilu (El Tawil) priekšgalā aicina<br />

pievienoties savam pulciņam ikvienu<br />

dejot gribētāju, īpaši gaidīti ir vīriešu<br />

kārtas pārstāvji.<br />

Un arī ar to viss vēl nebeidzās. Visi<br />

tika aicināti uz iepriekš sagatavotām<br />

uzkodām – gan sāļākām, gan saldākām,<br />

darbojās arī bufete. Ļaudis varēja<br />

parunāt, padziedāt, padejot, nedaudz<br />

atpūsties no ikdienas rūpēm un runāt<br />

dzimtajā valodā, tomēr pienākuma apziņa,<br />

ka nākošajā dienā ir jādodas uz<br />

darbu, lika lielākajai daļai izklīst jau<br />

samērā ātri. Izturīgākie vēl ilgi neļāva<br />

dzist gaismai LCM telpās un traucēja<br />

namziņa miegam, bet tā mēdz notikt,<br />

ja tiek svinēta 94. dzimšanas diena...<br />

melodija, Daudz laimes, Latvija!<br />

Minsteres latviešu deju kopa MiLaDeKo.<br />

kas skan tāpat kā<br />

Latvijā, bet reizē<br />

tik savādi un smeldzīgi...<br />

Dace Saveiko<br />

Latviešu Centra Minsterē<br />

Erasmus stipendijas praktikante<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

FOTO Maira Valdmane<br />

FOTO Viktors Kangeris<br />

FOTO Maira Valdmane

Otrdien, 2012. gada 27. novembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 9. lpp.<br />

Valsts svētki Oslo<br />

„Iļģi“.<br />

Lāčplēšu dienas sarīkojums Oslo<br />

Latvijas vēstniecības telpās<br />

Latviešu Biedrība Norvēģijā aicināja<br />

kopīgi svinēt Lāčplēšu dienu<br />

Latvijas vēstniecības telpās, 11. novembra<br />

pievakarē. Sarīkojumu ievadīja<br />

Latvijas vēstnieks, Indulis Ābels,<br />

ar īsu uzrunu par šis dienas nozīmi.<br />

Turpinājumā Ieva Melbārde un Sandra<br />

Smiltniece. Ievas ģitāres pavadījumā<br />

dziedāja dažas, šai dienai piemērotas<br />

dziesmas un lasīja dzejas. Te jāpiemin,<br />

ka dzejas lasot, vajadzētu stāvēt kājās,<br />

lai visiem būtu iespēja uztvert tekstu.<br />

Dziedājām kopdziesmas – gan strēlnieku,<br />

gan vēlāko laiku karavīru dziesmas.<br />

Harijs Valdmanis izteica savas domas,<br />

kāpēc mēs svinam 11. novembri<br />

un kāpēc to sauc par Lāčplēšu dienu.<br />

Minēja Rīgas atbrīvošanu 1919. gada<br />

maijā, fon der Golca nodevību, kam<br />

sekoja Cēsu kaujas jūnijā, Strazdu muižas<br />

pamiers 3. jūlijā un fon der Golca<br />

alianse ar krievu virsnieku Bermontu,<br />

to uzbrukums Rīgai oktobrī, Latvijas<br />

armijas pretuzbrukums 3. novembrī,<br />

kas ievadīja Bermonta spēku sakāvi<br />

un Rīgas pilnīgu atbrīvošanu 11. novembrī,<br />

kad skanēja visi Rīgas baznīcu<br />

zvani. Lāčplēša kara ordeņa dibināšanu<br />

1919. gada 11. novembrī, tādēļ arī<br />

šo dienu sauc par Lāčplēšu dienu. Viļa<br />

FOTO Harijs Valdmanis<br />

Latvijas vēstnieks Indulis Ābels.<br />

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu!<br />

Abonements $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.<br />

Dāviniet sev vai citam!<br />

Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“<br />

Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com<br />

Svētku uzrunu teica Latvijas vēstnieks<br />

Kultūras biedrība Norvēģija-Latvija,<br />

Latviešu biedrība Norvēģijā un tārā jomā. Runu nobeidza, uzsverot,<br />

gan saimnieciskā, gan it sevišķi mili-<br />

Latvijas vēstniecība Norvēģijā aicināja<br />

piedalīties Latvijas Republikas un aicināja kopīgi dziedāt Latvijas un<br />

ka mēs ikkatrs esam nozīmīgi Latvijai<br />

proklamēšanas 94. gadadienas svinībās<br />

ar saukli Dziesma gaismai, dzies-<br />

iekonservētiem vareniem koriem. Man<br />

Norvēģijas himnas. To darījām kopā ar<br />

ma Latvijai sestdien, 17. novembrī jāpiebilst, ka man labāk patīk himnu<br />

plkst. 17.00, Oslo. Aicinājumam atsaucās<br />

tuvu pie 200 dalībnieki – gan veci, bet rīkotāji varbūt domā, ka mēs esam<br />

dziedāt pašiem, klavieru pavadījumā,<br />

gan pavisam jauniņi.<br />

par švakiem.<br />

Sarīkojumu vadīja Kultūras biedrības<br />

priekšsēde Grete Skjelbred nor-<br />

postfolkloras grupas Iļģi koncerts.<br />

Sekoja latviešu tautas mūzikas un<br />

vēģiski un valdes loceklis Viesturs Biju iedomājies, ka visumā pazīstu<br />

Ķerāns latviski. Programmu iesāka<br />

Kastaņa skoliņas bērni ar dažām zīstamu nevarēju saklausīt, vienīgi<br />

latviešu tautas mūziku, bet neko pa-<br />

dziesmām. Svētku uzrunu teica Latvijas<br />

vēstnieks Indulis Ābels, minot, kūp... Kultūras biedrības biļetenā iz-<br />

piedevām spēlēto Aiz kalniņa dūmi<br />

ka viņš tikai trīs mēnešus ir Norvēģijā,<br />

bet ir iepazinis šejienes latviešu mūsdienīgs, plašākam jauniešu lokam<br />

lasīju, ka: „Iļģu skanējums kļuvis<br />

sabiedrības aktivitāti. Vēstnieks pieskārās<br />

Latvijas ekonomiskai atplauk-<br />

misiju – atrast šīs mūzikas ceļu pie<br />

pieņemams un palīdz sveikt svarīgu<br />

šanai, ārlietu aktualitātēm un uzsvēra jaunās paaudzes“. Tā sapratu, ka es ar<br />

Latvijas un Norvēģijas ciešo sadarbību saviem 89 gadiem nepiederu mērķauditorijai.<br />

Laika gaitā jau mainās ir tauta,<br />

ir tās folklora. Publikai koncerts<br />

patika, un Iļģi tika sumināti vareniem<br />

aplausiem.<br />

Pārtraukumā spirdzinājāmies ar<br />

vēstniecības piedāvāto šampanieti un<br />

pašu sagādātiem groziņiem. Tad sekoja<br />

Oslo tautas deja ansambļa Ziemeļmeita<br />

priekšnesums. Vai ducis meitas<br />

un tikpat daudz puiši dejoja vairākas<br />

dejas gan kopā, gan puiši vien, gan<br />

meitas vien. Skaisti, ka ir tik daudz<br />

dejot gribētāju un varētāju. Turpinājumā<br />

Iļģi spēlēja piemērotu mūziku, un<br />

bērni, vecākiem un skolotājām piepalīdzot,<br />

gāja rotaļās.<br />

Ar to man šis raksts jābeidz. Beigās<br />

bija paredzēta dancošana visiem,<br />

bet tā notika bez manis. Sarīkojums<br />

bija lielisks, par ko pateicība visiem<br />

rīkotājiem.<br />

Harijs Valdmanis, Oslo<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Plūdoņa dzejoli: Še kopā mēs biedri...<br />

kas kļuva par Lāčplēšu dziesmu.<br />

Pēc kopīgi nodziedātās Lāčplēšu<br />

dziesmas, varējām spirdzināties ar<br />

tēju, kafiju un cepumiem. Tad turpinājām<br />

kopdziesmas un vakaru noslēdzām<br />

vēstniecības pagalmā, iededzinot<br />

svecītes un nobeidzot ar kopīgi<br />

dziedāto: Pūt, vējiņi...<br />

Sirsnīgs paldies Latviešu biedrībai<br />

par organizēšanu un vēstniecībai par<br />

telpām šim sirsnīgajam Lāčplēšu dienas<br />

sarīkojumam!<br />

Harijs Valdmanis<br />

Laikrastam „Latvietis“<br />

FOTO Harijs Valdmanis

10. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 27. novembrī<br />

Valters Nollendorfs<br />

PBLA 2012. gada balvu Valteram Nollendorfam pasniedza PBLA valdes priekšsēdis<br />

Jānis Kukainis 24. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā PBLA gadskārtējai<br />

valdes sēdei veltītajā pieņemšanā, kur pulcējās aptuveni divsimt piecdesmit<br />

Latvijas un dažādu ārzemju latviešu organizāciju pārstāvji.<br />

2012. gada Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības balvas laureāts<br />

Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības<br />

(PBLA) biedru organizācijas<br />

piešķirušas 2012. gada PBLA balvu<br />

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības<br />

valdes priekšsēdim un šī muzeja ārlietu<br />

direktoram, emeritētam profesoram<br />

Valteram Nollendorfam (Ph.D.) par<br />

izcilo, pašaizliedzīgo darbu Latvijas<br />

Okupācijas muzejā, tā Nākotnes nama<br />

projekta vadīšanā, Latvijas vēsturiskās<br />

atmiņas saglabāšanā un skaidrošanā<br />

Latvijā un ārzemēs. Valters Nollendorfs<br />

nozīmīgos amatus muzejā ieņem<br />

sabiedriskā kārtā kopš 1998. gada, bet<br />

muzeja darbību sekmējis jau kopš tā<br />

dibināšanas 1993. gadā.<br />

Ar šo balvu PBLA vēlas pateikties<br />

pazīstamajam literatūras zinātniekam,<br />

publiskam vēsturniekam un sabiedriski<br />

nenogurstošam cilvēkam par<br />

līdzšinējā mūža ieguldījumu Latvijai<br />

un sasniegumiem, vērīgi un draudzīgi<br />

iepazīstinot latviešus un ārzemniekus<br />

ar mūsu valsts jaunāko laiku vēsturi,<br />

to stāstot, skaidrojot gan augstākajiem<br />

Latvijas ārvalstu viesiem – karaļiem,<br />

prezidentiem, politiķiem, gan arī daudziem<br />

skolniekiem un studentiem. jot vācu, angļu literatūru Nebraskā,<br />

strādājot par kalpa zēnu, vēlāk studē-<br />

V. Nollendorfs publicējis bagātu rakstu<br />

un eseju klāstu par Latvijas vēsturi ģistra grādu vācu literatūrā. Sekoja<br />

V. Nollendorfs 1955. gadā ieguva ma-<br />

un literatūru latviešu, vācu un angļu doktorantūra Annarborā (Ann Arbor)<br />

valodās. 2011. gada vasaras statistika netālu no Detroitas, disertācija (Ph.D.<br />

liecina, ka V. Nollendorfs ir 2 grāmatu vācu literatūrā) Mičiganas (Michigan)<br />

universitātē 1962. gadā. Kļuvis<br />

autors, vismaz 15 grāmatu redaktors<br />

(piemēram, Sandras Kalnietes grāmatai<br />

With Dance Shoes in Siberian desmit gadus vadīja Ģermānistikas<br />

par profesoru, Valters Nollendorfs<br />

Snows). Viņš sacerējis vairāk nekā 70 nodaļu Viskonsinas-Madisonas (Wisconsin-Madison)<br />

universitātē. Kopš<br />

nozīmīgu rakstu, strādājis par zinātnisku<br />

žurnālu redaktoru (piemēram, 1995. gada viņš ir šīs universitātes<br />

žurnālam Monatshefte Madisonas universitātē).<br />

Laureāts piedalījies pāri par Līdztekus aktīvam, veiksmīgam<br />

emeritētais profesors.<br />

simts konferencēs un semināros, pats profesionālam darbam V. Nollendorfs<br />

organizējis vismaz trīsdesmit. V. Nollendorfs<br />

ir padomnieks PBLA valdei cijā vienmēr brīvprātīgi strādājis lat-<br />

kopš 13 gadu vecuma bēgļu gaitās Vā-<br />

un pārstāvniecībai Latvijā projektos, viešu sabiedrībā (mazskautos, skautos<br />

kas saistīti ar vēstures mācīšanu kā atsevišķo<br />

priekšmetu vispārizglītojošās pirmo atbildīgo žurnāla Jaunā Gai-<br />

u.c.). 24 gadu vecumā viņš kļuva par<br />

skolās. Laureāta lielās darba spējas, ta (rakstu krājums kultūrai un brīvai<br />

harmoniskā personība, valodu zināšanas,<br />

kulturālā, politiskā domāšana līdzdarboties tajā aizvien. Valters Nol-<br />

domai, ASV) redaktoru un turpina<br />

un laba organizatora talants veicinājis lendorfs XX gs. 50. gadu nogalē vadīja<br />

gūt sekmes ne tikai viņa akadēmiskajā Amerikas Latviešu Jauniešu Apvienību,<br />

piedalījās Jaunatnes svētku or-<br />

darba dzīvē. Laimīga roka – piesaistīt<br />

labas gribas cilvēkus, kas palīdz Latvijas<br />

Okupācijas muzejam ieņemt ie-<br />

vienkopus 6000 trimdas latviešu jauganizēšanā,<br />

kas 1959. gadā pulcināja<br />

vērojamāko vietu apmeklējamo vietu niešu, strādājis bērnu žurnālā Mazputniņš,<br />

apgādā Ceļinieks, darbojies 2x2<br />

sarakstā Rīgā.<br />

Valters Nollendorfs savas dzīves un vēlāk 3x3 nometņu kustībā, vadījis<br />

un skolas gaitas sācis Rīgā. Tēvs Kārlis<br />

Nollendorfs bija kārtībnieks Vecrī-<br />

Strādājis visās latviešu vidusskolās<br />

jauniešu kursus Ziemeļamerikā u.c.<br />

gā. Sarkanarmijai tuvojoties, Nollendorfu<br />

ģimene 1944. gadā devās bēgļu minārus skolotājiem. 1988/89. mācību<br />

ASV un organizējis tālākizglītības se-<br />

gaitās uz Rietumiem, nonākot Vācijā. gadā V. Nollendorfs vadīja vienīgo pilna<br />

laika latviešu ģimnāziju brīvajā pa-<br />

Tieši turpat, kur Jānis Jaunsudrabiņš<br />

– Bindē (Bünde) un Grevenē, saulē – Minsteres latviešu ģimnāziju<br />

netālu no Minsteres, kur Valters mācījās<br />

latviešu ģimnāzijā. Nollendordam<br />

bijis direktors Baltijas Studiju<br />

(MLĢ) Vācijā. No 1996. līdz 2000. gafu<br />

ģimene ar trim dēliem 1950. gadā Veicināšanas Apvienības (AABS, Association<br />

for the Advancement of izceļoja uz Teksasu (Texas) ASV. Tur<br />

Baltic<br />

Studies) Baltijas birojā un jau tālajā<br />

1976. gadā bija šīs apvienības prezidents<br />

ASV.<br />

Pirmoreiz pēc ilgajiem trimdas<br />

gadiem Valters Nollendorfs dzimteni<br />

apmeklēja 1988. gadā. V. Nollendorfs<br />

1990. gadā bija viens no pirmajiem t.s.<br />

Fulbraita (Fulbright) lektoriem Latvijā.<br />

Viņš ir Latvijas Zinātņu Akadēmijas<br />

loceklis kopš 1990. gada un Valsts<br />

Prezidenta Vēsturnieku komisijas loceklis<br />

kopš 1998. gada.<br />

PBLA laureāts savā dzīves gaitā<br />

saņēmis atzinību un pateicības apliecinājumus<br />

gan no ārvalstu pārstāvniecībām<br />

un institūcijām, gan arī no latviešu<br />

sabiedrības. Augstāko apbalvojumu<br />

Latvijā – Triju Zvaigžņu ordeni – kā<br />

mūsu valsts atzinības apliecinājumu<br />

par vienreizēju devumu Latvijai,<br />

laureāts 1997. gadā saņēma no Valsts<br />

prezidenta Gunta Ulmaņa. Ministru<br />

prezidents Valdis Dombrovskis<br />

2011. gada valsts svētku priekšvakarā<br />

pasniedza V. Nollendorfam Ministru<br />

kabineta balvu, Latvijas valdības augstāko<br />

apbalvojumu. Līdzekļus, kas sekoja<br />

šim apbalvojumam, kā arī ģimenes<br />

svētkos un sēru gadījumā dāvanu,<br />

ziedu vietā atvēlēto V. Nollendorfs ziedojis<br />

muzeja Nākotnes Nama iekārtošanai<br />

un jaunajai ekspozīcijai.<br />

Gandrīz ikviens ārvalstu vēstnieks<br />

Latvijā pazīst V. Nollendorfu. Un katrs<br />

Latvijas Valsts prezidents var sniegt<br />

rekomendāciju par 2012. gada PBLA<br />

balvas saņēmēju. V. Nollendorfs uz<br />

dzīvi Latvijā atgriezās 1996. gadā.<br />

Pieci viņa bērni ar ģimenēm dzīvo<br />

un strādā ASV. Laureāts visu mūžu<br />

rakstījis dzejoļus, kas vēl nav publicē-<br />

Turpinājums 12. lpp.<br />

FOTO PBLA

Otrdien, 2012. gada 27. novembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp.<br />

LR Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības raksti<br />

Latvijas atzinība diasporas izglītības darbiniekiem<br />

Par nozīmīgu ieguldījumu latviskās<br />

izglītības veicināšanā Latviešu valodas<br />

aģentūra apbalvošanai ar Izglītības<br />

un zinātnes ministrijas atzinības<br />

rakstiem šogad izvirzīja 37 diasporas<br />

skolotājus un sabiedriskos darbiniekus.<br />

Priecājamies, ka apbalvojums ir<br />

piešķirts visiem izvirzītajiem kandidātiem<br />

un simboliski izsaka mūsu visu<br />

pateicību šiem izglītības darbiniekiem,<br />

kas bieži vien bez atlīdzības nerimstoši<br />

darbojas latviskās identitātes uzturēšanā<br />

un saglabāšanā ārpus Latvijas.<br />

Ar IZM atzinības rakstu 2012.<br />

gadā ir apbalvoti:<br />

1. Mineapoles un Sentpolas latviešu<br />

skolas skolotāja Kristīne Kontere<br />

(ASV);<br />

2. Mineapoles un Sentpolas latviešu<br />

skolas skolotāja Āva Bērziņa<br />

(ASV);<br />

3. Mineapoles un Sentpolas latviešu<br />

skolas skolotāja Skaidrīte Štolcere<br />

(ASV);<br />

4. Mineapoles un Sentpolas latviešu<br />

skolas skolotāja, Latviešu organizāciju<br />

apvienības Minesotā priekšsēdētāja<br />

Maija Zaeska (ASV);<br />

5. Pasaules brīvo latviešu apvienības<br />

(PBLA) Izglītības padomes<br />

priekšsēde; viena no portāla www.<br />

latviansonline dibinātājām, tagad<br />

pilda tā redaktora vietnieces pienākumus;<br />

Melburnas latviešu skolas<br />

skolotāja Daina Grosa (Austrālija);<br />

6. Adelaides latviešu skolas padomes<br />

sekretāre un latviešu valodas skolotāja<br />

Mārīte Rumpe (Austrālija);<br />

7. ilggadēja Melburnas latviešu biedrības<br />

skolas Daugava skolotāja Helēna<br />

Nāgela (Austrālija);<br />

8. Melburnas latviešu biedrības skolas<br />

Daugava padomes locekle Beatrise<br />

Švolmane (Austrālija);<br />

9. Melburnas latviešu biedrības skolas<br />

Daugava skolotāja, muzikālā<br />

ansambļa Jumalēni vadītāja Jolanta<br />

Lārmane (Austrālija);<br />

10. Melburnas latviešu biedrības skolas<br />

Daugava skolotājs, Latviešu<br />

Inguna Grietiņa (Īrija);<br />

15. biedrības Latviešu sabiedrība Korkā<br />

nedēļas nogales skolas skolotāja<br />

Anita Litauniece (Īrija);<br />

16. biedrības Latviešu sabiedrība Korkā<br />

nedēļas nogales skolas skolotāja<br />

Gunita Mežule (Īrija);<br />

17. Dublinas mūzikas studijas-skolas<br />

Mazais letiņš skolotāja Rasa Stonkus<br />

(Īrija);<br />

18. Latviešu biedrības Īrijā nedēļas nogales<br />

skolas Saulgriezīte skolotāja<br />

Santa Eglīte (Īrija);<br />

19. Latviešu biedrības Īrijā nedēļas nogales<br />

skolas Saulgriezīte skolotāja<br />

Evita Zilgme (Īrija);<br />

20. Limerikas bērnu un jauniešu centra<br />

dibinātāja un vadītāja Kristīne<br />

Mihailova-Velša (Īrija);<br />

21. Meijo latviešu nedēļas nogales skolas<br />

dibinātāja un vadītāja Zane Kažotniece<br />

(Īrija);<br />

22. Ņūrijas bērnu un jauniešu centra<br />

dibinātāja un vadītāja, Īrijas 3x3<br />

nometnes padomes locekle Agnese<br />

Šerbuka (Īrija);<br />

23. biedrības Latviešu sabiedrība Korkā<br />

valdes loceklis Ivo Ozoliņš (Īrija);<br />

24. neatkarīgais producents un radiožurnālists,<br />

mūzikas un kultūras<br />

raidījumu veidotājs Kārlis Vahšteins<br />

(Īrija);<br />

25. Hamiltonas Kristus draudzes mācītājs,<br />

Latviešu skolas Hamiltonā<br />

ticības skolotājs Ivars Gaide (Kanāda);<br />

26. Toronto latviešu biedrības sestdienas<br />

skolas 5. klases skolotāja Silvija<br />

Kempbela (Kanāda);<br />

27. Maskavas latviešu kultūras biedrības<br />

priekšsēdētājs un latviešu valodas<br />

pasniedzējs Jānis Dambītis<br />

(Krievija);<br />

28. Maskavas latviešu kultūras biedrības<br />

jauktā kora Tālava mākslinieciskā<br />

vadītāja un diriģente Tamāra<br />

Semičeva (Krievija);<br />

29. Eiropas Latviešu apvienības (ELA)<br />

priekšsēdētājs Aldis Austers (Latvija);<br />

jauniešu apvienības Austrālijā<br />

priekšsēdētājs, jauniešu tautas deju<br />

kopas Ritenītis vadītājs Markuss<br />

Dragūns (Austrālija);<br />

11. Austrijas latviešu nedēļas nogales<br />

skolas direktore un skolotāja Ieva<br />

Pūpola (Austrija);<br />

12. Austrijas latviešu nedēļas nogales<br />

skolas skolotāja Ilze Brūvere (Austrija);<br />

13. Austrijas latviešu nedēļas nogales<br />

skolas skolotāja Ingūna Lange<br />

(Austrija);<br />

14. Dublinas mūzikas studijas-skolas<br />

Mazais letiņš un Navanas latviešu<br />

skolas un jauniešu apvienības dibinātāja<br />

un vadītāja, Īrijas latviešu<br />

nacionālās padomes (ĪLNP) Izglītības<br />

un kultūras nodaļas vadītāja<br />

30. Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā<br />

(LNPL) Izglītības nodaļas<br />

vadītājs, Eiropas Latviešu apvienības<br />

(ELA) prezidija loceklis, deju<br />

kopas Kamoliņš vadītājs Māris<br />

Pūlis (Lielbritānija);<br />

31. Pīterboro latviešu nedēļas nogales<br />

skolas skolotāja Mārīte Seņkova<br />

(Lielbritānija);<br />

32. Mančestras latviešu nedēļas nogales<br />

skolas skolotāja Anna Aleka<br />

(Lielbritānija);<br />

33. Mančestras latviešu nedēļas nogales<br />

skolas skolotājs Dāvis Linde<br />

(Lielbritānija);<br />

34. Mančestras latviešu nedēļas nogales<br />

skolas skolotāja Evija Krīgere<br />

(Lielbritānija);<br />

35. Zviedrijas latviešu nedēļas nogales<br />

skolas bijusī skolotāja Inta Meiere<br />

(Zviedrija);<br />

36. Zviedrijas latviešu nedēļas nogales<br />

skolas skolotāja Maija Janusa<br />

(Zviedrija);<br />

37. Zviedrijas latviešu nedēļas nogales<br />

skolas bijušais skolotājs un mācību<br />

pārzinis Jānis Krēsliņš (Zviedrija).<br />

Pamatojums Austrālijas<br />

izglītības darbinieku<br />

kandidatūras uzstādīšanai<br />

Helēna Nāgela, ilggadēja Melburnas<br />

latviešu biedrības skolas Daugava<br />

skolotāja: Ilgus gadus ir stiprinājusi<br />

latvisko izglītību Melburnā, no<br />

1962. līdz 1981. gadam strādājot Melburnas<br />

latviešu biedrības skolā Daugava.<br />

Bijusi klases audzinātāja, mācījusi<br />

latviešu valodu un ģeogrāfiju. Skolotājas<br />

tiesības ieguvusi no Latvijas Lauksaimniecības<br />

kameras Latvijas mājturības<br />

institūta, ko beidza 1939. gadā ar<br />

skolotājas tiesībām. Latvijā strādājusi<br />

praksē. Atzinības raksts par mūža ieguldījumu<br />

latviskajā izglītībā diasporā.<br />

Beatrise Švolmane, Melburnas<br />

latviešu biedrības pamatskolas Daugava<br />

padomes locekle: Ilgstoši un pašaizliedzīgi<br />

darbojusies Melburnas latviešu<br />

biedrības pamatskolas Daugava<br />

padomē, arī kā padomes priekšsēde.<br />

Jau 8 gadus kārtojusi skolas praktiskos<br />

un administratīvos pienākumus,<br />

ieskaitot Austrālijas valdības prasības.<br />

Rīkojusi skolas pasākumus un vadījusi<br />

skolas līdzekļu vākšanas akcijas.<br />

Atbalstījusi skolu un skolas darbu, audzinot<br />

latviešu bērnus latviskā garā.<br />

Atzinības raksts par ilggadīgu un pašaizliedzīgu<br />

darbu latviskās izglītības<br />

veicināšanā diasporā.<br />

Jolanta Lārmane, Melburnas<br />

Turpinājums 12. lpp.<br />

No kreisās: Jolanta Lārmane, Daina<br />

Grosa, Bite Švolmane.<br />

FOTO Kārlis Ātrens

12. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 27. novembrī<br />

Tikšanās ar Čarlzu un Kamilu<br />

Karaliskais pāris Adelaidē<br />

Viņu 5 stundu uzturēšanās laikā<br />

Adelaide trešdien, 7. novembrī, Dienvidaustrālijas<br />

gubernators admirālis<br />

Kevins Skērss (Kevin Scarce) bija<br />

sarīkojis tikšanos tautai ar karalisko<br />

pāri – Velsas princi Čārlzu (Charles)<br />

un Kornvolas hercogieni Kamillu (Camilla).<br />

Kopskaitā bija aicināti ap 800<br />

viesi. Pasākums notika gubernatora<br />

mājas dārzā. Starp viesiem no latviešiem<br />

bija redzami bijušais gubernatora<br />

leitnants Bruno Krūmiņš, kā arī<br />

Ilmārs un Jolanta Lūši.<br />

Turpinājums 13. lpp.<br />

No kreisās: Jolanta Lūse un Kornvolas<br />

hercogiene Kamilla.<br />

FOTO Melanija Počusa (Melanie Pocius)<br />

IZM atzinības raksti<br />

Turpinājums no 11. lpp.<br />

Izgājuši cauri nopietnai drošības<br />

kontrolei, devāmies uz zēģeļtelti un<br />

sēdvietām. Gaidot goda viesus, klausījāmies<br />

mūziku un baudījām atspirdzinājumus.<br />

Interesanti bija novērot dāmu modes.<br />

Ļoti maz cepures vai galvas rotas<br />

manāmas. Kaut skaitījāmies vēl tradicionālā<br />

pavasara karnevāla (spring<br />

carnival) nedēļā, modes bija dažādas.<br />

Viskrāšņāk izcēlās indietes ar grezlatviešu<br />

biedrības pamatskolas Daugava<br />

skolotāja, muzikālā ansambļa<br />

Jumalēni vadītāja: Uzsāka darbu Melburnas<br />

latviešu biedrības pamatskolā<br />

Daugava 2005. gadā, vispirms četrus<br />

gadus darbojoties bērnudārzā un tad<br />

pārņemot dziedāšanas un folkloras<br />

mācīšanu visā skolā. Jolanta Lārmane<br />

ļoti mērķtiecīgi un rezultatīvi strādā ar<br />

skolas bērniem, vienmēr sagatavojot<br />

augstvērtīgus priekšnesumus skolas<br />

un plašākas sabiedrības sarīkojumiem.<br />

Jolanta ir muzikālā ansambļa Jumalēni<br />

vadītāja. Rīkojusi skolas Folkloras<br />

dienas. Vadījusi Kultūras dienu kopkora<br />

koncertu Melburnā. Pašreiz rīko<br />

3x3 saietu Adelaidē. Atzinības raksts<br />

par radošu un aktīvu pedagoģisko darbību<br />

latviskās kultūras veicināšanā.<br />

Mārīte Rumpe, Adelaides latviešu<br />

skolas padomes sekretāre un latviešu<br />

valodas skolotāja: Adelaides latviešu<br />

skolā darbojas jau sesto gadu – gan<br />

strādājot par latviešu valodas skolotāju,<br />

gan no 2009. gada līdz 2011. gadam<br />

veicot pamatskolas pārziņa pienākumus.<br />

2010. gadā Dienvidaustrālijas<br />

Etnisko skolu valde Adelaides latviešu<br />

skolu atzina par vienu no labākajām<br />

– izceļot skolas sekmīgo darbību<br />

starp 49 etniskajām Dienvidaustrālijas<br />

skolām. Liels nopelns šai godpilnajai<br />

atzinībai bija Mārītes Rumpes<br />

pašaizliedzīgais darbs. Ar savu darbu<br />

Mārīte ir ielikusi pamatus nākamajiem<br />

mācību gadiem. Šogad Mārīte ir<br />

uzņēmusies skolas padomes sekretāres<br />

amatu un darbojas Adelaides latviešu<br />

bērnudārzā. Mārītes degsme, čaklums<br />

un apzinīgums iedvesmo gan kolēģus,<br />

gan bērnu vecākus un vietējo latviešu<br />

sabiedrību. Viņas darba ētika demonstrē<br />

īsti latviskas vērtības Adelaides<br />

latviešu sabiedrībā. Atzinības raksts<br />

par ilggadīgu, uzcītīgu un rezultatīvu<br />

pedagoģisko darbu latviešu diasporā.<br />

Markuss Dragūns, Melburnas<br />

latviešu biedrības pamatskolas Daugava<br />

skolotājs, Latviešu jauniešu apvienības<br />

Austrālijā priekšsēdētājs,<br />

jauniešu tautas deju kopas Ritenītis vadītājs:<br />

Markuss Dragūns ir Melburnas<br />

latviešu biedrības pamatskolas Daugava<br />

skolotājs jau ilgus gadus. Vienmēr<br />

atsaucīgs un ar lielu atbildības<br />

sajūtu skolēnu latviskajā audzināšanā.<br />

Markuss Dragūns aktīvi un radoši ir<br />

iesaistījies dažādu pienākumu pildīšanā<br />

Melburnas latviešu biedrības pamatskolā<br />

Daugava un Annas Ziedares<br />

vasaras vidusskolā. Vairākus gadus<br />

vadījis Latviešu jauniešu apvienību<br />

Austrālijā un jauniešu tautas deju kopu<br />

Ritenītis. Atzinības raksts par aktīvu<br />

un radošu darbību latviskās izglītības<br />

un kultūras veicināšanā.<br />

Daina Grosa, PBLA Izglītības<br />

padomes priekšsēde, viena no portāla<br />

Latvians Online dibinātājām, tagad<br />

pilda redaktores pienākumus; Melburnas<br />

latviešu skolas skolotāja: Uzcītīgi<br />

Mārīte Rumpe un LAAJ prezidija<br />

priekšsēdis Dr. Pēteris Strazds.<br />

un pārliecinoši pilda PBLA Izglītības<br />

padomes priekšsēdes amata pienākumus,<br />

kā arī ir dažādu ar latviešu valodas<br />

kultūras popularizēšanu saistītu<br />

projektu vadītāja un līdzautore, ideju<br />

iniciatore un īstenotāja. Daina Grosa<br />

organizē dažāda veida pasākumus,<br />

piemēram, latviešu diasporas skolotāju<br />

ikgadējos kursus, saliedējot latviešu<br />

diasporas skolotājus. Tāpat viņa regulāri<br />

piedalās konferencēs, uzstājoties<br />

priekšlasījumiem par latviešu skolām<br />

visā pasaulē. Daina Grosa ar savu<br />

darbu ir palīdzējusi attīstīt, uzturēt un<br />

saglabāt latviešu valodu un kultūru<br />

ārpus Latvijas. Atzinības raksts par<br />

ilgstošu, mērķtiecīgu un rezultatīvu<br />

darbību latviskās izglītības un kultūras<br />

veicināšanā..<br />

■<br />

FOTO Ivars Ozols<br />

Valters Nollendorfs<br />

Turpinājums no 10. lpp.<br />

ti, viņa krājumā ir dzeja vismaz četriem,<br />

pieciem sējumiem!<br />

Valtera Nollendorfa vīzija pirms<br />

pusotra gada par Latvijas Okupācijas<br />

muzeja nākotni: „... lai mums patiešām<br />

būtu šis muzejs, lai šī vieta izskatītos<br />

sakārtota uz 2014. gadu. Un it sevišķi<br />

– uz 2015. gadu, kad mūsu valsts<br />

varēs būt Eiropas prezidējošā valsts un<br />

Rīga būs Eiropas kultūras galvas pilsēta<br />

(2014). Vai tad kaut ko labāku var<br />

iedomāties? Ja man uzdāvinātu Nākotnes<br />

namu, tā man būtu lielākā dāvana.<br />

Bet ne jau manis dēļ. Un ne jau tāpēc,<br />

ka esmu ar to ilgi strādājis un dzīvojis.<br />

Mūsu visu dēļ. Mūsu nākotnes dēļ. Pagātne<br />

mums jāparāda tādā veidā, kā es<br />

teicu: pārdomājot, analizējot un pārliecinot.“<br />

(Brīvā Latvija, Nr. 12., 2011. g.<br />

19.-25. marts, intervija 80. g. jubileja –<br />

Es esmu mājās.).<br />

PBLA 2012. gada balvu Valteram<br />

Nollendorfam pasniedza PBLA valdes<br />

priekšsēdis Jānis Kukainis 24. oktobrī<br />

Rīgas Latviešu biedrības namā<br />

PBLA gadskārtējai valdes sēdei veltītajā<br />

pieņemšanā, kur pulcējās aptuveni<br />

divsimt piecdesmit Latvijas un dažādu<br />

ārzemju latviešu organizāciju pārstāvji.<br />

Šajā sarīkojumā PBLA izsludināja<br />

2013. gadu par Latvijas Okupācijas<br />

muzeja gadu un aicināja pasaules latviešu<br />

organizācijas un latviešus dāsni<br />

atbalstīt Latvijas Okupācijas muzeja<br />

iekārtošanu Nākotnes Namā, lai tas<br />

vēl ilgi stāstītu un atgādinātu patiesību<br />

par Latvijas valsts un tautas likteni<br />

okupācijas laikā un par okupācijas<br />

atstātajām sekām mūsdienu Latvijā un<br />

tās sabiedrībā.<br />

PBLA pārstāvniecība un<br />

Latviešu Kopība Vācijā

Otrdien, 2012. gada 27. novembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 13. lpp.<br />

Valsts Prezidenta uzruna tautai – variants<br />

Konkurss skolniekiem Latvijā sagatavot svētku runu prezidentam<br />

14 gadus vecais Kārlis Kūlnieks dzīvo Rīgā. Skolā piedalījās konkursā, kur skolēni raksta Andra Bērziņa svētku uzrunu<br />

18. novembrī. Apmēram 352 skolnieku darbi tika nosūtīti uz Valsts Prezidenta kanceleju. Prezidenta kanceleja ir teikusi,<br />

ka dažas daļas no konkursantu darbiem tiks izmantotas prezidenta uzrunā.<br />

Valsts prezidenta svētku uzruna Latvijas valsts proklamēšanas 94. gadadienā<br />

Godājamie dāmas un kungi! Visi<br />

tie, kas šajā skaistajā 18. novembra<br />

vakarā ir sapulcējušies pie Brīvības<br />

pieminekļa. Visi tie, kam šī diena ir<br />

svētku diena! Visi tie, kuri ir lepni par<br />

savu Zemi, savu Karogu, savu Ģerboni!<br />

Visi tie, kas ir lepni par Latviju!<br />

Tieši pirms 94 gadiem Latvija no<br />

idejas pārtapa valstī. 1917. gada 17. novembrī<br />

notika Tautas padomes pirmā<br />

sēde. Tajā tika izveidota Latvijas Tautas<br />

padome, kura vēlāk kļuva par Latvijas<br />

pagaidu parlamentu. 18. novembrī<br />

notika Tautas padomes otrā sēde.<br />

Kārlis Ulmanis, Ministru Prezidents,<br />

pasludināja Latviju kā demokrātisku<br />

republiku.<br />

Tomēr mūsu Zemei, mūsu Karogam,<br />

mūsu Ģerbonim bija nepieciešama<br />

starptautiska atzīšana. Diemžēl<br />

1919. gadā Latvijas delegācijai neizdevās<br />

panākt atzīšanu de jure. 1920. gada<br />

pavasarī uzsākās Latvijas un Krievijas<br />

miera sarunas, kuras noslēdzās veiksmīgi.<br />

Beidzot mums, latviešiem, bija<br />

sava valsts.<br />

Bet 1940. gadā Latvijas valsts pastāvēšana<br />

tika sagrauta, PSRS armijai<br />

iebrūkot Latvijā. Latvija kā valsts beidza<br />

pastāvēt tikai formāli. Bet Latvija<br />

vēl nebija mirusi. Tā bija mūsu sirdīs.<br />

Pusgadsimtu Latvija bija apspiesta.<br />

Pusgadsimtu Latvija atradās zem citas<br />

valsts karoga. Pusgadsimtu Latvija<br />

atradās zem citas valsts ģerboņa.<br />

Pusgadsimtu Latvija atradās zem citas<br />

valsts uzspiestās varas.<br />

Tomēr pēc 50 gadiem mēs pamodāmies.<br />

Mēs cīnījāmies pret pastāvošo<br />

režīmu un sīvā cīņā uzvarējām. Mēs<br />

atguvām neatkarību.<br />

Ceļš pie zvaigznēm mūs visus ir<br />

vedis caur ērkšķiem. Daudzi šajā smagajā<br />

un kariem pilnajā ceļā ir krituši.<br />

Par godu viņiem tika uzcelts Brīvības<br />

piemineklis. Tas ir Latvijas valstiskuma,<br />

latvju tautas vienotības, spēka un<br />

neatkarības simbols. PSRS okupācijas<br />

laikā tika apsvērts šo pieminekli<br />

nojaukt, bet tas nenotika, pateicoties<br />

mākslinieces Veras Muhinas uzskatiem,<br />

ka tas esot mākslinieciska vērtība,<br />

kuru nojaucot, tiktu aizskartas latviešu<br />

tautas vissvētākās jūtas. Lai gan<br />

pieminekli nenojauca, tā nozīmi sāka<br />

interpretēt pēc PSRS ideoloģijām. Tiesa<br />

gan, latviešiem Brīvības pieminekļa<br />

nozīme nemainījās.<br />

Pēc padomju varas krišanas un neatkarības<br />

atgūšanas, latvieši var atkal<br />

sanākt un šajā vietā svinēt Latvijai<br />

nozīmīgas dienas. 18. novembris ir<br />

nozīmīgākā no tām. Šī diena ir valsts<br />

svētki, kad gandrīz katrs izjūt pacilātību<br />

un patriotismu.<br />

Kas ir patriotisms? Patriotisms ir<br />

piederības sajūta, ko jūtam pret savu<br />

Valsti. 1 Piederības sajūta, ko jūtam<br />

pret tās Karogu, pret tās Ģerboni.<br />

Kā Jānis Jaunsudrabiņš savā darbā<br />

Piemini Latviju! ir teicis: „Latvi, lai<br />

kurā zemes daļā tu nonāksi, – piemini<br />

Latviju... Latvija lai tavās domās un iedomās<br />

ir tāla, brīnišķīga sala pasaules<br />

jūrā, uz kuru vienmēr jāstāv vērstam<br />

tavam dzīves laivas priekšgalam…<br />

Piemini Latviju, latvi, ik stundas, ik<br />

brīdi…, bet jo sevišķi tad, kad tev labi<br />

klājas… Turi Latviju dziļi ieslēgtu<br />

savā sirdī, turi to kā lielāko dārgumu,<br />

ko nedrīkst pazaudēt. Jo, zaudējis Latviju,<br />

tu zaudēsi pats.“<br />

Nejautājiet, ko valsts var darīt jūsu<br />

labā. Jautājiet sev, ko jūs varat darīt<br />

valsts labā! 2 Jo, ja jūs godīgi, ar cieņu<br />

un mīlestību palīdzēsit valstij, tā jūs<br />

palīdzēsiet arī sev. Tā jūs palīdzēsiet<br />

arī citiem. Tā jūs palīdzēsiet visiem.<br />

Vēlu visai Latvijai jaukus un priecīgus<br />

svētkus!<br />

Dievs, svētī Latviju!<br />

Kārlis Kūlnieks<br />

1<br />

Valdis Zatlers 2010. gada runā.<br />

2<br />

Džons Ficģeralds Kenedijs (John<br />

Fitzgerald Kennedy) 1961. g.<br />

Ievas Daenkes uzruna<br />

Turpinājums no 5. lpp.<br />

sabiedrība, jo mēs visi nākam no tēvu<br />

zemes – Latvijas.<br />

Adelaides Latviešu skola man iemācīja<br />

ne tikai latviešu valodu, bet arī<br />

kultūru, tradīcijas, folkloru, tautas dejas<br />

un vēl daudz dažādu zināšanu. Pēc<br />

šīm zināšanām es vēlu bērniem braukt<br />

uz Latviešu skolu katru nedēļu! Es lūdzu<br />

jauniešus – piedalieties Adelaides<br />

tautas deju grupā Auseklītis un Adelaides<br />

Latviešu biedrības (ALB) korī<br />

Dziesmu laiva. Un es lūdzu – vecāki<br />

un vecvecāki, runājiet ar bērniem un<br />

mazbērniem latviski, māciet par viņu<br />

Dzimteni un vediet piedalīties mūsu<br />

latviešu sabiedrībā! Bez jūsu palīdzības<br />

nebūs Adelaides Latviešu sabiedrības<br />

nākamajā paaudzē!<br />

For those who don’t quite<br />

understand Latvian, I will say a few<br />

words in English.<br />

As I didn’t grow up in a household<br />

where Latvian was the main language,<br />

I have mainly relied on the Latvian<br />

community school to teach me what<br />

I know today. I also have, and still,<br />

rely on my mother, Lilita Daenke and<br />

grandmother, Herta Sulcs, to correct<br />

my grammar and teach me new words.<br />

Next year I plan to travel to Latvia<br />

to take part in the Song un Dance<br />

festival. Without my knowledge of the<br />

Latvian language I would not be lucky<br />

enough to travel to the other side of the<br />

world and partake in this life changing<br />

experience, nor would I have any<br />

interest in doing so.<br />

Latvian is a hard language to learn,<br />

the grammar is particularly difficult.<br />

But without the Latvian influence, I<br />

would not be the person I am today.<br />

I would not be interested or involved<br />

in all the events held by the Australian<br />

Latvian Society.<br />

A sense of cultural identity has<br />

allowed me to feel that I belong to a<br />

community, larger than just my own<br />

family. This feeling of belonging, that<br />

I know so well, becomes much more<br />

important for those who have relocated<br />

from their home countries, as they try<br />

to find a balance between fitting in with<br />

the Australian culture and holding on<br />

to their origins. Communities, such as<br />

ours, allow rich traditions to continue<br />

even though we are far from our roots.<br />

Noslēgumā novēlu jums visiem<br />

jauku, priecīgu un svinīgu svētku dienu!<br />

Paldies.<br />

Ieva Daenke<br />

Tikšanās ar Čarlzu un Kamilu<br />

Turpinājums no 12. lpp.<br />

niem sari. Diemžēl nemanīju nevienu<br />

Āfrikas izcelsmes sievieti – tās būtu<br />

bijušas vēl krāšņākas.<br />

Kad pienāca laiks Čārlzam un Kamilai<br />

doties pastaigā tikties ar tautu,<br />

radās iespēja sarokoties ar Kamilu un<br />

pārmīt dažus vārdus.<br />

Atceroties, ka abiem viesiem bija<br />

pilna un noslogota programma, Kamila<br />

priekš saviem gadiem izskatījās<br />

eleganta un spirgta. Jācer, ka Kamilai<br />

pirmā Austrālijas vizīte paliks spilgtā<br />

atmiņā.<br />

JLA<br />

Laikrakstam „Latvietis“

14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 27. novembrī<br />

„Sapņu komanda 1935“<br />

Turpinājums no 1. lpp.<br />

Īsi par filmas saturu. Pēc Pirmā pasaules<br />

kara Eiropā vēl valdīja neziņa,<br />

kā Eiropas valstis un tās pilsoņi varēs<br />

sadzīvot. Vai miers turpināsies, vai atkal<br />

varētu būtu nesaprašanās un konflikts?<br />

Šajā periodā tika dibināta Tautu<br />

Savienība (League of Nations) Ženēvā,<br />

un valsts mēģināja pieturēties pie ASV<br />

Prezidenta Vudrova Vilsona (Woodrow<br />

Wilson) principiem, lai turpmāk starp<br />

lielvalstīm nesaprašanās tiktu atrisinātas<br />

pie galda, kādā forumā un, ja jāspēkojas,<br />

tad lai to dara nevis kara laukā,<br />

bet uz piemērota sporta laukuma.<br />

Divdesmitajos un trīsdesmitajos<br />

gados basketbols kā sports sāka izplatīties<br />

Eiropā. To uz Eiropu bija atveduši<br />

ASV jūrnieki un Jaunatnes kristīgās savienības<br />

(t.s.YMCA) ap 1919. g. Sports<br />

lēnam sāka kļūt populārs. Lai pievērstu<br />

lielāku uzmanību un lai gatavotos basketbola<br />

iekļaušanai 1936. g. Olimpiskās<br />

spēlēs Berlīnē, FIBA – Starptautiskā<br />

amatieru basketbola federācija Ženēvā<br />

gribēja sarīkot ģenerālmēģinājumu –<br />

sacensības starp Eiropas valstīm pirms<br />

1936. g. Olimpiskajām spēlēm Berlīnē.<br />

Tātad, 1935. g. maija sākumā tika rīkotas<br />

pirmās Eiropas basketbola starptautiskās<br />

sacensības Ženēvā. Visi gribēja<br />

būt uzvarētāji, ierakstīt savas valsts<br />

vārdu sporta vēsturē.<br />

Latvijā tanī laikā arī bija jauni<br />

basketbola cienītāji un aktīvas komandas.<br />

Tur Armijas sporta kluba (ASK)<br />

treneris Valdemārs Baumanis zināja,<br />

ka Latvijai ir laba iespēja savilkt kopā<br />

komandu un piedalīties Ženēvā pirmās<br />

meistarsacīkstēs. Bet, lai sasniegtu šo<br />

mērķi, Baumanim bija vispirms jāpārvar<br />

vairākus šķēršļus, to starpā vadošās<br />

sporta organizācijas pārstāvjus<br />

Rīgā, kam šī Latvijas piedalīšanās Ženēvas<br />

spēlēs likās kā pilnīga fantāzija.<br />

Ceļš Baumanim un komandai uz<br />

Ženēvu nebija viegls, negāja arī viegli,<br />

kad tur beidzot nokļuva gan ar spēlēm,<br />

gan ar sadarbību ar FIBA birokrātiem.<br />

1935. g. Latvija bija maza valsts, un<br />

neviens nedomāja, ka Latvija varētu<br />

sastādīt labu komandu.<br />

Pirmās Eiropas basketbola sacensības<br />

uzvarētāji bija Baumaņa vadītā<br />

Latvijas komanda. Tas bija liels pārsteigums<br />

ne tikai visiem Ženēvā, bet arī<br />

skeptiķiem Rīgā, ieskaitot dažiem augstākiem<br />

valsts organizācijas vadītājiem.<br />

Filma Sapņu komanda 1935 ir iespaidīga<br />

no vairākiem viedokļiem. Tur<br />

parādīts maz pazīstamais Latvijas vēstures<br />

posms un mūsu sportistu sasniegums<br />

internacionālā laukā; tā ir saistoša<br />

sporta filma, kurā skatītājs no pirmām<br />

ainām jūtās, ka pats sēža sporta zālē un<br />

izjūt visu spēles ātro ritmu, sasprindzinājumu<br />

par rezultātiem un spēlētāju sacensību.<br />

Skatītājs arī izjūt to fizisko darbu,<br />

kas katram spēlētājam bija jāpieliek,<br />

lai sagatavoties spēlēm ar cerību, ka<br />

viņu iekļaus izlases komandā un finālā.<br />

Filmā mēs arī piedzīvojam spēkošanos<br />

starp treneri Baumani,<br />

kuram ir pārliecība,<br />

ka Latvijas<br />

komanda ir konkurētspējīga,<br />

bet viņu<br />

draud samalt birokrātijas<br />

dzirnavas,<br />

jo ir elementi valsts<br />

organizācijās, kas<br />

cenšas viņu plānus<br />

nostumt no ceļa, jo<br />

tas nav dažu vadošo<br />

spēku interesēs.<br />

Vē s t u r n iek i<br />

filmā varēs arī saskatīt<br />

interesantas<br />

paralēles ar šodienu.<br />

Proti, pēc Pirmā<br />

pasaules kara<br />

dažiem bija vīzija,<br />

kā Eiropas kopienu<br />

dibināt un stiprināt, kā pēc kara posta<br />

varētu uzbūvēt stiprāku un vienotu Eiropas<br />

kopvalsts, kur visas valstis būtu<br />

vienlīdzīgas. Visām valstīm būs tās pašas<br />

tiesības un pienākumi tā, lai nebūtu<br />

atkal nesaprašanās, kas varētu novest<br />

konfliktā ar neparedzētām sekām. Bet,<br />

kā zināms, pēc 1935. g. sekoja 1936. g.<br />

Hitlera Berlīnes Olimpiskās spēles, un<br />

pēc tam atkal tumšs periods Eiropas<br />

un pasaules vēsturē, kad sākās Otrais<br />

pasaules karš. Kaut 1935. gadā Latvija<br />

bija neatkarīga un attīstīta valsts,<br />

daži neuzskatīja Latvija kā pilnvērtīgu<br />

Eiropas valstu dalībnieci. Mums bija<br />

jācenšas daudz vairāk, lai mēs varam<br />

pierādīt, ko mēs spējam sasniegt, kaut<br />

gan esam maza valsts. Un neskatoties<br />

uz visiem iekšējiem un ārējiem šķēršļiem,<br />

Latvija un Baumanis uzvarēja<br />

Ženēvā. Šodien Eiropā ir līdzīgas paralēlas.<br />

Ir ekonomiska krīze vairākās valstīs;<br />

Latvija ir vēl maza valsts, bet pret<br />

visiem skeptiķiem ir jau savas krīzes<br />

periodu uzvarējusi, un Latvijā ir atkal<br />

uzsācies attīstības periods. Ieejot 2013 .<br />

gadā, jautājums ir – vai Eiropas kopiena<br />

varēs saturēties kopā un kādā veidā tā<br />

pastāvēs, jo ir domstarpības Eiropā par<br />

sadarbību nākotnē, kas ir vērtīgs kluba<br />

biedrs un kas varbūt nav.<br />

Sapņu komanda 1935 būs pievilcīga<br />

filma vairākām kinofilmu skatītāju grupām<br />

– un tas ir filmas izcilākais sasniegums.<br />

Ja esi sporta, īpaši basketbola,<br />

cienītājs, tad filma tev noteikti patiks!<br />

Filma ir tanī pašā klasē kā sekmīgas Holivuda<br />

filmās, kā piemēram, Glory Road<br />

(2006), Cool Runnings (1993). Ja tev interesē<br />

Latvijas vēsture un mūsu valsts<br />

sasniegumi, tad filma sniedz ieskatu par<br />

notikumiem, par cilvēkiem, par Latviju<br />

un Eiropu trīsdesmitajos gados. Ja tev<br />

interesē Eiropas vēsture un paralēlas ar<br />

šodienas notikumiem Eiropā, tad filma<br />

arī atvēr logu uz tādu ieskatu.<br />

Ēķa un Graubas filma mums atkal<br />

pierāda, ka Latvija un latvieši ir šodien<br />

konkurētspējīgi gan Eiropas, gan<br />

pasaules filmu tirgū. Sapņu komanda<br />

1935 ir veidota Holivudas stilā un līmenī<br />

no visiem viedokļiem – filmēšana,<br />

tēlojums, kostīmi, apgaismošana,<br />

No kreisas, režisors Aigars Grauba, LR goda konsuls Ņujorkā<br />

Daris Dēliņš, producents Andrejs Ēķis.<br />

vizuālie efekti, mūzika un skaņa. Tie,<br />

kas ir filmu cienītāji, noskatīsies Sapņu<br />

komandu 1935 un to novērtēs pozitīvi.<br />

Būs tie, kas teiks: Jā, šamie zina<br />

un prot kā to darīt. Cepuri nost!<br />

Drīzumā plānots izgatavot internacionālu<br />

filmas versiju – Dream Team<br />

1935. Ar skatu uz pasaules lielāko audiences<br />

tirgu paredzēts filmu dublēt<br />

angļu valodā, lai tā ir viegli pieejama<br />

pēc iespējas lielākam skatītāju skaitam.<br />

Šī būs pirmā filma no Latvijas,<br />

kas gatavota šādā veidā. Skatoties no<br />

Latvijas eksporta veicināšanas viedokļa,<br />

filmas izdošana arī atkal parāda, ka<br />

latvieši skatās uz āru un meklē vislielāko<br />

potenciālu saviem ražojumiem.<br />

Filmu producenti Latvija ir apjēgušies,<br />

ka nevar ražot filmas tikai Latvijas<br />

kinoskatītājiem. Ja vēlamies iekļūt pasaules<br />

tirgū un konkurēt ar savu sniegumu,<br />

vajag sniegt kaut ko, kas rezonē ne<br />

tikai mājās – Rīgā, bet arī Berlīnē, Ženēvā,<br />

Londonā, Toronto, Ņujorkā, Čikāgā,<br />

Dalesā, Losandželosā, Singapūrā, Sidneja<br />

un Melburnā. Visur pasaulē nedzīvo<br />

latvieši, bet visur ir skatītāji, kuriem<br />

interesē filmas stāsts, īpaši – basketbols.<br />

Basketbola audience pasaulē ir miljonos!<br />

Filmas izrādes tagad sākušās Latvijā.<br />

Latvieši ārzemēs varēs redzēt<br />

filmu jau 2013. gada sākumā, un drīz<br />

pēc tam sekos dublētās filmas Dream<br />

Team 1935 izrādes ASV kinocentros<br />

un citās zemes.<br />

Pateicamies producentam Andrejam<br />

Ēķim, režisoram Aigaram Graubam,<br />

visiem Sapņu komanda 1935 filmas<br />

aktieriem un darbiniekiem, filmas atbalstītājiem<br />

par šo izcilo filmu. To noskatoties,<br />

varam būtu lepni uz mūsu sasniegumiem<br />

gan pagātnē (1935. g.), gan<br />

šodien. Filma stiprina Latvijas kinostudijas<br />

kompetenci sacensties un iekarot<br />

pasaules kinotirgū.<br />

Kā senie latvieši mēdz teikt: Save<br />

the date! (Atzīmē datumu!), kad filmu<br />

izrādīs Jūsu zemē, Jūsu pilsētā!<br />

Par filmu var vairāk lasīt tīmeklī<br />

www.sapnukomanda.lv<br />

Daris Dēliņš<br />

LR goda konsuls Ņujorkā<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

FOTO Lusīna Dēliņa

Otrdien, 2012. gada 27. novembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 15. lpp.<br />

Datumi<br />

Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi<br />

29. novembris<br />

1927. dzejnieks, publicists Modris<br />

Ignats, Virgīnija<br />

Zihmanis.<br />

1959. jurists, politiķis un diplomāts, 1937. literatūras zinātniece, folkloriste,<br />

psiholoģe, politiķe, Latvijas Valsts<br />

Rīgas mērs (1990. – 1994.), ārlietu ministrijas<br />

valsts sekretārs (kopš 2008.g.) prezidente (1999.g. 8.jūl. – 2007.g.<br />

Andris Teikmanis.<br />

7.jūl.) Vaira Vīķe-Freiberga.<br />

1962. diriģents Sigvards Kļava. 1952. aktieris Juris Kalniņš.<br />

30. novembris<br />

Andra, Andrievs, Andrejs, Andris<br />

Andreja diena<br />

1832. vēsturnieks, pārpoļots vācu barons<br />

Gustavs Manteifelis.<br />

1900. sabiedrisks darbinieks Austrālijā,<br />

SLT aktieris Mārtiņš Siliņš.<br />

1937. sabiedrisks darbinieks Austrālijā<br />

Ivars Birze.<br />

1952. dibināta Kanādas latviešu gaidu<br />

jenda.<br />

1. decembris<br />

Arnolds, Emanuels<br />

1907. Rīgā iesvēta jaunuzcelto Svēto<br />

Trīsvienības Sergija sieviešu klosteri.<br />

1922. dibināta Jūras aviācijas nodaļa<br />

pie Latvijas Aviācijas diviziona.<br />

2. decembris<br />

Meta, Sniedze<br />

Pret latviešu tautu vērstā totalitārā<br />

komunisma režīma genocīda upuru<br />

piemiņas diena (2012)<br />

1907. pedagogs, publicists, rakstnieks<br />

Eduards Šmugajs.<br />

1937. satīriķe, tulkotāja Maija Kudapa.<br />

1947. Adelaides Latv. teātra ansambļa<br />

aktieris Indulis Bumbieris.<br />

1972. Latvijas hokejists Sergejs Žoltoks.<br />

3. decembris<br />

Evija, Jogita, Raita<br />

Starptautiskā invalīdu diena<br />

Eiropas diena cilvēkiem ar īpašām vajadzībām<br />

1927. aktrise, režisore, dramaturģe<br />

Venta Vecumniece.<br />

4. decembris<br />

Baiba, Barba, Barbara<br />

1877. rakstnieks, literatūras kritiķis<br />

Andrejs Upīts.<br />

1901. Dailes teātra un Sidnejas Latv.<br />

teātra aktrise Lija Gailīte (Jankava).<br />

1957. vēsturnieks, LR ārlietu ministrs<br />

(1999.g. 16. jūl. – 2002.g. 7. nov.), LR<br />

vēstnieks Austrālijā un Austrijā Indulis<br />

Bērziņš.<br />

1997. Rīgas vēsturiskais centrs iekļauts<br />

UNESCO Pasaules kultūras un<br />

dabas mantojuma sarakstā.<br />

5. decembris<br />

Klaudijs, Sabīne, Sarma<br />

1897. zoologs, ģenētiķis Jānis Lūsis.<br />

1927. jurists, žurnālists, sabiedrisks<br />

darbinieks Jānis Škapars.<br />

1966. PBLA pārstāvniecības vadītājs<br />

Rīgā Jānis Andersons.<br />

1967. Latvijas šahists, lielmeistars<br />

Viesturs Meijers.<br />

1972. latv. mūziķis Raimonds Tiguls. ■<br />

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi<br />

Adelaidē<br />

Ceturtdien, 29. nov., plkst. 11.00 izbraukšana<br />

no ALB nama kopīgam<br />

piknikam ar Baltiešu nama iedzīvotājiem<br />

Thorndon Park Reserve. Visi<br />

aicināti vilkt cepures – oriģinālākās/<br />

elegentākās cepures valkātājs/a saņems<br />

balvu. Pieteikties līdz 26. nov.<br />

LAIMAS birojā.<br />

Sestdien, 1. dec., plkst. 13.30 AL54.<br />

Kultūras dienu kopkora koncerta papildus<br />

mēģinājums Tālavas mazajā zālē.<br />

Svētdien, 2. dec., plkst. 15.00 – 17.00<br />

Saviesīga tikšanās pie Anda un Rudītes<br />

Bērziņiem, 14 Clifton Street, Malvern.<br />

Ieeja $15 ieskaitot atspirdzinājumus<br />

un uzkodes, kā arī vīnu garšošanu un<br />

iespēju iegādāties labus Dienvidaustrālijas<br />

vīnus no dažādām vīnotavām<br />

par ļoti labvēlīgām cenām. Lūdzam<br />

iepriekš pieteikties, zvanot Andim vai<br />

Rudītei 08-82714169. Atlikums AL54.<br />

KD Latvijas viesu atbalstam.<br />

Trešdien, 5. dec., plkst. 10.30 LAI-<br />

MAS aprūpētāju grupa dosies uz piparkūku<br />

cepšanu Baltiešu namā. Līdzi<br />

ņemams mīklas rullis un piparkūku<br />

formiņas. Pusdienas tiks sagādātas uz<br />

vietas. Pieteikties LAIMAS birojā līdz<br />

3. dec.<br />

Sestdien, 8. dec., plkst. 10.00 Adelaides<br />

Latviešu skola aicina visus skolas<br />

draugus un atbalstītājus uz šī gada<br />

skolas izlaidumu Tālavas mazajā zālē.<br />

Sestdien, 8. dec., plkst. 13.30 AL54.<br />

Kultūras dienu kopkora koncerta papildus<br />

mēģinājums Tālavas mazajā zālē.<br />

Svētdien, 9. dec., plkst. 16.00 Adelaides<br />

Latviešu skolas eglīte. Tāpat kā<br />

iepriekšējos gadus skola rīkos Ziemassvētku<br />

pikniku ar groziņiem Tālavas<br />

dārzā kopīgi ar citām latviešu organizācijām.<br />

Dziedāsim Ziemassvētku<br />

dziesmas un gaidīsim ciemos Vecīti<br />

ar dāvanu maisu. Visi ir aicināti ierasties<br />

tērpos ar Ziemassvētku noskaņu<br />

(sarkanā, zaļā vai baltā krāsā). Ņemiet<br />

līdzi arī rūķu cepures, briežu ragus,<br />

sniegu, salu un piparkūku smaržu.<br />

Līdzi ņemami groziņi, kafiju varēs<br />

nopirkt uz vietas. Paciņas bērniem<br />

pieteikt līdz 2012. g. 5.d ec. pie Ivetas<br />

Leitases Leitase@gmail.com Bērniem,<br />

kuri neiet latviešu skolā maksa<br />

par paciņu $10.<br />

Sestdien, 15. dec., plkst. 13.30 AL54.<br />

Kultūras dienu kopkora koncerta papildus<br />

mēģinājums Tālavas mazajā zālē.<br />

Svētdien, 16. dec., plkst. 13.00 pēc novusa<br />

nodarbībām ASK svinēs Ziemassvētku<br />

eglīti. Līdzi ņemams groziņš<br />

un atspirdzinājumi. Pieteikšanās līdz<br />

6. dec. pie Jāņa Lindberga 8278 3021.<br />

Adelaides Sv. Pētera draudze<br />

Svētdien, 2. dec., plkst. 11.00<br />

1. Adventa Svētdienas dievkalpojums<br />

ar dievgaldu.<br />

Brisbanē<br />

Trešdien, 28. nov., plkst. 10.00 piparkūku<br />

cepšanas talka Latviešu namā.<br />

Visi mīļi gaidīti palīgā cept smaržīgas,<br />

garšīgas piparkūkas ar ko iekārdināt<br />

pircējus Ziemassvētku tirdziņā. Tirdziņa<br />

atlikums nama uzturēšanai. Lūdzam<br />

ņemt līdzi rulli un formiņas. Mīkla būs<br />

sagatavota, būs arī pannas, būs mandeles,<br />

būs jauka, jautra kompānija!<br />

Svētdien, 2. dec., plkst. 10.00 svētdienas<br />

rīts Dievam. Salīdzināsim Bībeles<br />

veco un jauno tulkojumu latviešu valodā<br />

pie A. un M. Siksnam, 4 Marmindie<br />

St., Chapel Hill.<br />

Svētdien, 2. dec., plkst. 14.00 Agra<br />

Pīraga referāts Austrumu kaimiņa izplēšanās<br />

mūsu tēvzemē DV sarīkojumā<br />

Latviešu namā.<br />

Svētdien, 9. dec., plkst. 14.00 Brisbanes<br />

Latviešu skoliņa Latviešu namā.<br />

(Ievērojiet agrāko sākumu!).<br />

Sestdien, 15. dec., plkst. 11.00 Ziemassvētki<br />

sabraukuši – Sanāksim kopā<br />

Latviešu namā sagaidīt Ziemassvētkus<br />

visu organizāciju kopēji rīkotā Ziemassvētku<br />

eglītē, mielastā un tirdziņā! Sagaidīsim<br />

Ziemassvētku vecīti ciemos,<br />

dziedot tautas dziesmas un Ziemassvētku<br />

korāļus. Ziemassvētku vecītis bērniem<br />

(lieliem un maziem) izdalīs jūsu<br />

sanestās dāvanas – lūdzam tās iesaiņot,<br />

klāt piestiprinot saņēmēja vārdu. Būs<br />

arī garšīgs svētku mielasts: pusdienas,<br />

kūkas un kafija/tēja – $15. Tirdziņā varēs<br />

iegādāties daždažādus gardumus<br />

Ziemassvētku galdam. Aicinām arī<br />

pārdot jūsu preces Ziemassvētku tirdziņā,<br />

samaksājot $10 par galdiņa īri.<br />

Visi pasākuma ieņēmumi pēc izmaksu<br />

segšanas tiks ziedoti Latviešu namam.<br />

Turpinājums 16. lpp.

16. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 27. novembrī<br />

Sarīkojumi<br />

Turpinājums no 15. lpp<br />

Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze<br />

Diakone Brigita Saiva.<br />

Sestdien, 1. dec., plkst. 14.00 dievkalpojums<br />

un iesvētības Nācaretes baznīcā.<br />

Kalpos prāv. Klovins Makfersons.<br />

Svētdien, 16. dec., plkst. 18.30<br />

Ziemsvētku vakara dievkalpojums<br />

svecīšu gaismā Nācaretes baznīcā.<br />

Kanberā<br />

Sestdien, 8. dec., plkst. 14.00 Kanberas<br />

latviešu organizāciju kopīgi rīkots<br />

Ziemsvētku saiets Immanuel baznīcas<br />

zālē, Lyons. Pie pašu līdzpaņemtiem<br />

groziņiem izsalkumu apmierināšanai<br />

kopīgam Svētku galdam, un pašu<br />

gādātiem atspirdzinošiem uzjautrinājuma<br />

stipriem vai vājiem dzērieniem<br />

katram priekš sevis, atvadīsimies<br />

no šī gada darbībām un iesāksim<br />

priekšsvētku svinību laiku visi sirsnīgā<br />

kopībā. Aicināti visi mūsu tautieši<br />

un viņu draugi! Ieeja pret labprātīgiem<br />

ziedojumiem par labu Annas Ziedares<br />

Vasaras vidusskolai Dzintaros.<br />

Kanberas latv. ev. lut. draudze<br />

Melburnā<br />

Ceturtdien, 29. nov., plkst. 14.00<br />

Melburnas Latviešu biedrības sarīkojumā<br />

Latviešu ciemā Andreja Eglīša<br />

100.g. dzimšanas atcere. Par dzejnieku<br />

stāstīs Gunārs Klauss. Sekos filma<br />

Nezūdība. Visi laipni aicināti!<br />

Līdz 29. nov. Momentary Collective<br />

fotogrāfiju izstāde Hogan Gallery, 310<br />

Smith Street, Collingwood. Izstādē<br />

piedalās Roberts Birze.<br />

Melburnas 1. latv. ev. lut. draudze<br />

Melburnas Sv. Krusta draudze<br />

Māc. Dainis Markovskis.<br />

Svētdien, 2. dec., plkst. 10.00<br />

1. Adventa Svētdienas dievkalpojums.<br />

Svētdien, 9. dec., plkst. 10.00<br />

2. Adventa Svētdienas dievkalpojums.<br />

Svētdien, 16. dec., plkst. 11.00 Ziemassvētku<br />

ieskaņas koncerts visai<br />

ģimenei. Pēc koncerta baznīcas zālē<br />

kafijas galds. Līdz ņemami groziņi.<br />

Tuvāku informāciju sniedz Dzintra<br />

Samule (0411 375 834; 9457 1340).<br />

Pertā<br />

Pirmdien, 10. dec., plkst. 12.00 Daugavas<br />

Vanadžu un Sv. Pāvila draudzes<br />

dāmu komitejas kopējā eglītes pēcpusdiena.<br />

Svētdien, 16. dec., plkst. 13.00 Daugavas<br />

Vanagu un Vanadžu eglītes pēcpusdiena<br />

DV klubā.<br />

Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudze<br />

Māc. Gunis Balodis.<br />

Svētdien, 2. dec., plkst. 10.30 dievkalpojums.<br />

Svētdien, 2. dec., plkst. 13.00 Dāmu<br />

komiteja aicina uz Pirmā adventa sarīkojumu<br />

DV kluba telpā. Pusdienas un<br />

filma Ūdensbumba resnajam runcim.<br />

Pusdienas $15. Lūdzu pieteikties pie<br />

Ausmas Jones 92762806 vai Dainas<br />

Vārpiņas 61430606.<br />

Pirmdien, 10. dec., plkst. 12.00 Daugavas<br />

Vanadžu un Sv. Pāvila draudzes<br />

dāmu komitejas kopējā eglītes pēcpusdiena.<br />

Svētdien, 16. dec., plkst. 10.30 angļu<br />

valodas dievkalpojums.<br />

Sidnejā<br />

Otrdien, 27. nov., plkst. 10.00 – 14.00<br />

biljards DV namā.<br />

Trešdien, 28. nov., plkst. 18.00 Seminārs:<br />

Latvijas nacionālais arhīvs. Seminārs<br />

iepazīstinās ar arhīva darbību. Latvijas<br />

nacionālais arhīvs šodien; Latvijas<br />

valsts vēstures atmiņas institūcija; par<br />

projektu Uz Latvijas 100 gadi; kā savu<br />

privāto arhīvu izvērtēt. Lūdzu nāciet<br />

pārrunāt ko darām ar mūsu uzkrātiem<br />

materiāliem, lai tie neietu zudumā.<br />

Ceturtdien, 29. nov., plkst. 19.00 latviešu<br />

valodas klases pieaugušajiem<br />

DV namā.<br />

Piektdien, 30. nov., plkst. 15.00 –<br />

20.00 novuss DV namā.<br />

Sestdien, 1. dec., plkst. 19.00 SLT izrāde<br />

Pēc kaut kā cēla, nezināma Latviešu<br />

namā. (Ievērot laiku!). Anšlāva<br />

Eglīša stāsts par mīlestību 2 cēlienos.<br />

Režisors Kārlis Gulbergs, dekoratori<br />

Vija Spoģe-Erdmane un Pēteris<br />

Erdmanis, aktieri Jānis Čečiņš, Andris<br />

Kariks, Linda Ozere, Iveta Rone. Biļetes<br />

SLB grāmatnīcā tel. (02) 9744 8500<br />

Svētdien, 2. dec., plkst. 13.00 SLT<br />

izrāde Pēc kaut kā cēla, nezināma<br />

Latviešu namā. (Ievērot laiku!) (skat.<br />

informāciju 1. dec.).<br />

Ceturtdien, 6. dec., plkst. 12.00 DV<br />

nodaļas eglīte saieta ietvaros. (Vēl varēsit<br />

iegādāties piparkūkas).<br />

Piektdien, 14. dec., plkst. 12.00 Senioru<br />

Ziemassvētku eglītes sarīkojums<br />

Latviešu nama lielajā sarīkojumu<br />

zālē. Šampānietis pie ieejas; muzikālie<br />

priekšnesumi, klausīsimies arī<br />

skaistus Ziemassvētku dzejoļus un<br />

dziedāsim visi kopā mums visiem pazīstamās,<br />

skanīgās un sirdi iesildošās<br />

Ziemassvētku dziesmas. Visus pacienās<br />

SLB Dāmu Kopas čaklās dāmas<br />

ar Ziemassvētku mielastu. Lūdzu<br />

pieteikties steidzami pie Imanta Līča<br />

grāmatnīcā tel. 9744 8500 jo jāpaziņo<br />

galīgais apmeklētāju skaits sarīkojuma<br />

saimniecēm ne vēlāk kā līdz 30. novembrim<br />

un samaksāt dalības maksu<br />

$20 strādājošiem un $15 visiem citiem.<br />

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze,<br />

Svētā Jāņa baznīcā<br />

Prāv. Kolvins Makfersons.<br />

Sidnejas latv. ev. lut. Vienības<br />

draudze<br />

Māc. Raimonds Sokolovskis.<br />

Svētdien, 2. dec., plkst. 10.00 Pirmās<br />

Adventes dievkalpojums angļu valodā.<br />

Svētdien, 9. dec., plkst. 12.00 Draudzes<br />

Eglītes sarīkojums SLB namā Siliņa<br />

zālē. Dievkalpojums baznīcā nenotiks.<br />

Svētdien, 16. dec., plkst. 10.00 Trešās<br />

Adventes dievkalpojums.<br />

Zelta piekrastē<br />

Ceturtdien, 6. dec., plkst. 13.00 Kārtējā<br />

baltiešu mēneša tikšanās Broadbeach<br />

Library, 61 Sunshine Boulevard,<br />

Mermaid Waters (iepretim Pacific Fair<br />

iepirkšanās centram). Ieejot bibliotēkā,<br />

sekot norādījumam uz Meeting Room A.<br />

Svētdien, 9. dec., plkst. 12.00 Ziemassvētku<br />

svinības Vācu klubā. Sarīkojums<br />

tiks subsidēts biedriem, kuri<br />

nokārtojuši biedru maksas.<br />

Vācijā<br />

Sestdien, 15. dec., plkst. 10.00 –<br />

14.00, sekojot ikgadējai tradīcijai,<br />

arī šogad tiek rīkots volejbola turnīrs<br />

Paul-Schneider-Schule Münster,<br />

Pastorsesch 34, 48159 Münster. Piedalīties<br />

aicināti visu līmeņu un vecuma<br />

volejbola entuziasti. Komandu sadale<br />

notiks uz vietas, atkarībā no spēlētāju<br />

skaita. Dalības maksa 3 € no personas.<br />

Neskaidrību gadījumā zvanīt +49<br />

(0)160 4857096 (Kārlis Krūmiņš) vai<br />

sūtīt e-pastu uz karlisk@epakavs.lv<br />

Sestdien, 15. dec., plkst. 15.00 (pēc<br />

volejbola turnīra) Ziemassvētku sarīkojums<br />

Latviešu Centrā Minsterē,<br />

Salzmannstr. 152, 48159 Münster.<br />

Latvijā<br />

Ceturtdien, 29. nov., plkst. 19.00 Lielajā<br />

Ģildē aicinām uz šīs sezonas pirmo<br />

LNSO Kamermūzikas koncertu – KA-<br />

MERMŪZIKAS SEZONAS ATKLĀ-<br />

ŠANU! Tajā piedalīsies Raimonds Melderis<br />

(vijole), Sandis Šteinbergs (vijole),<br />

Inese Štrāle (vijole), Terēze Zīberte-Ījaba<br />

(vijole), Katrīna Krašauska-Krauze<br />

(alts), Arigo Štrāls (alts), Ainārs Paukšēns<br />

(čells) un Mareta Prikule (čells).<br />

Programmā: Dmitrijs Šostakovičs Stīgu<br />

kvartets Nr. 10 Labemol mažorā op.<br />

118, Dmitrijs Šostakovičs Prelūdija un<br />

skerco stīgu oktetam op. 11; Francis Šūberts<br />

Stīgu kvintets do mažorā.<br />

Sestdien, 1. dec. – 2013.g. 13.janv.,<br />

Doma laukumā Vecrīgas Ziemassvētku<br />

tirdziņš.<br />

Sestdien, 8. dec., koncertsērijas Vīns<br />

un mūzika ietvaros Spīķeru koncertzālē<br />

– Francijas Barton&Guestier vīnu<br />

degustācija. Dzirdēsim baroka orķestri<br />

Collegium musicum Rīga diriģenta<br />

Māra Kupča vadībā. Soliste Maija Tutova<br />

(soprāns).<br />

Piektdien, 14. dec., plkst. 18.00 –<br />

22.00 Ārzemju latviešu kārtējais tikšanās<br />

vakars PBLA pārstāvniecības<br />

birojā Rīgā, Lāčplēša ielā 29 dz. 5.<br />

Svētdien, 16. dec., plkst. 16.00 Rīgas<br />

evaņģēliskās draudzes Ziemassvētku<br />

dievkalpojums ar eglīti.<br />

■<br />

Lata kurss<br />

Latvijas Bankas kurss 26. novembrī.<br />

1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)<br />

1 AUD = 0,5670 1 NZD = 0,4460<br />

1 GBP = 0,8700 1 USD = 0,5450

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!