Laikraksts "Latvietis" 231
Laikraksts "Latvietis" 231
Laikraksts "Latvietis" 231
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
8. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 27. novembrī<br />
Valsts svētki Minsterē Runājot par<br />
Turpinājums no 6. lpp. krīzi un emigrāciju,<br />
deputāta kungs<br />
latviešu apvienības) balvu 2012. gadā, minēja procentuālo<br />
kuru saņēma Okupācijas muzeja<br />
izteiksmi.<br />
biedrības valdes priekšsēdis Valters<br />
Nollendorfs; tā viņam piešķirta par<br />
nenogurstošu, pašaizliedzīgu darbu<br />
Latvijas Okupācijas muzejā.<br />
Tika minēta arī Andra Kadeģa<br />
atmiņu un liecību grāmata Izrakteņi,<br />
par kuru viņš ir saņēmis Goda diplomu.<br />
Viņš norādīja, ka<br />
ārzemēs dzīvojošo<br />
latviešu skaits ir<br />
apmēram 10-20%<br />
no visu latviešu<br />
kopskaita, kas tad<br />
arī ir rezultāts sa-<br />
Andra Kadeģa mūžs bija cieši režģītajai ekono-<br />
saistīts arī ar Latviešu Centru Minsterē,<br />
miskajai situācijai<br />
bet pirms dažiem mēnešiem viņš Latvijas valstī.<br />
aizgāja mūžībā, atstājot ne vien gaišas<br />
atmiņas, bet nu arī vienu no neparastākajām<br />
memuāru grāmatām, kura<br />
Kariņa kungs sacīja,<br />
ka pēdējā laikā<br />
Latvijā tomēr<br />
Krišjānis Kariņš sniedz uzrunu.<br />
tika novērtēta. Goda diplomu saņēma<br />
arī Liene Lauska par darbu Pēteris Ērmanis<br />
und Jānis Jaunsudrabiņš: Die<br />
soziale und kulturelle Integration<br />
lettischer Schriftsteller in Lettland<br />
und im deutschen Exil. Savā pētījumā<br />
viņa ir izmantojusi arī LCM telpās<br />
esošās piemiņas istabas. PBLA Krišjāņa<br />
Baronu prēmiju saņēma mūziķe<br />
Andra Dārziņa par ierakstu Latvian<br />
Impressions un par latviešu mūzikas<br />
popularizēšanu. Nīls Ebdens arī pateicās<br />
visiem, kas bija pielikuši roku<br />
šī sarīkojuma tapšanā, it īpaši Zuzei<br />
Krēsliņai-Silai.<br />
Laikam kā nozīmīgāko sarīkojuma<br />
daļu varētu atzīmēt Eiropas Parlamenta<br />
deputāta Krišjāņa Kariņa uzrunu.<br />
Kādreiz arī viņš ir bijis MLĢ (Minsteres<br />
Latviešu ģimnāzijas) skolēns.<br />
Varēja arī manīt, ka viņam šī vieta tomēr<br />
ir īpaša. Savas runas sākumā viņš<br />
aicināja visus uz klusuma brīdi par<br />
godu Andrim Kadeģim. Viņš sveica<br />
latviešu tautu Latvijas 94. dzimšanas<br />
dienā un atzīmēja, ka reiz šī diena bija<br />
drīzāk sēru diena nevis svētki. Bet šogad<br />
šī svētku sajūta patiesi ir, arī LCM<br />
telpās, un arī vizuālie simboli to apliecina,<br />
tādi kā sarkanbaltsarkanā lente<br />
pie krūtīm gandrīz ikvienam svētku<br />
dalībniekam. Kariņa kungs mēģināja<br />
rosināt tautu lepoties par to, cik tomēr<br />
svarīgi ir tas, ka Latvijai ir gan sava<br />
teritorija, gan tauta, gan valoda; viņš<br />
teica, ka mums jānovērtē tas, ka esam<br />
maza, bet priviliģēta tauta, un tas raisīja<br />
aplausus zālē.<br />
ir vērojama dzīves līmeņa augšupeja,<br />
bet kā izteiktāko problēmu šobrīd viņš<br />
saskata demogrāfisko situāciju, Latvija<br />
paliek iztukšota. Viņš arī norādīja,<br />
ka šī problēma ir risināma jau šovakar,<br />
un Vācijā dzimušo bērnu skaitu viņš<br />
labprāt vēlreiz uzzinātu pēc deviņiem<br />
mēnešiem... Tas atkal radīja aplausu<br />
un smieklu šalti zālē. Kariņa kungs<br />
aicināja vecākus dot iespēju saviem<br />
bērniem mācīties un zināt latviešu valodu.<br />
Bet laikam nevarētu deputāta kunga<br />
runu vērtēt viennozīmīgi, jo katrs<br />
runā saklausīja to, kas visvairāk sāp<br />
un uztrauc. Kad tika apspriests un salīdzināts<br />
labklājības līmenis Latvijā un<br />
Vācijā, zālē arī izskanēja daži skaļāki<br />
neapmierinātības izsaucieni. Ne visi<br />
piekrita deputāta kunga viedoklim, ka<br />
tikai paši varam veicināt labklājību;<br />
tauta, protams, sagaida arī valsts atbalstu...<br />
Kariņa kungs vēlreiz atgādināja,<br />
ka visi latvieši ir daļa no Latvijas<br />
tautas, ka visiem ir pienākums piedalīties<br />
valsts attīstības veicināšanā, jātur<br />
latvieša garu dzīvu, jālepojas par savu<br />
tautu, atrodoties jebkurā pasaules valstī.<br />
Tālāk sekoja Latvijas himna Dievs,<br />
svētī Latviju, kuru dziedāja pati tauta<br />
klavierspēles pavadījumā.<br />
Pēc tam LCM zāli piepildīja mākslinieka<br />
Igo Fomina balss un mūziķa<br />
Ērika Upenieka ģitārspēle. Koncertā<br />
tika dziedātas gan jau sen pazīstamās<br />
dziesmas, gan arī jaunās. Tauta līgojās<br />
gan lēnākos ritmos, gan straujākos,<br />
kaut arī lielākā daļa tomēr bija tikusi<br />
pie sēdvietas,<br />
beigās visi stāvēja<br />
kājās un aplaudēja,<br />
un nelaida Igo<br />
prom no skatuves.<br />
Un tad atkal ir piedzīvots<br />
tāds brīdis,<br />
kad tauta spēj būt<br />
tik vienota, kāda<br />
tā ir pavisam reti,<br />
arī tad, ja šis vienojošais<br />
elements<br />
ir tikai sen pazīstama<br />
Igo Fomins.<br />
Pēc Igo Fomina uzstāšanās tautai<br />
nācās nedaudz sarauties, jo nu savas<br />
dejas gribēja rādīt MiLaDeKo (Minsteres<br />
latviešu deju kopa). Nerimstoši<br />
aplausi pavadīja pašdarbnieku uzstāšanos,<br />
smaids rotāja gan pašu mākslinieku,<br />
gan skatītāju sejas. MiLaDeKo<br />
ir deju kolektīvs, kas ir spējis augt un<br />
attīstīties samērā ātri, un – kas ir svarīgi<br />
– to darbina vien pašu iniciatīva un<br />
gribasspēks. Kopa ar tās vadītāju Inesi<br />
Eltavilu (El Tawil) priekšgalā aicina<br />
pievienoties savam pulciņam ikvienu<br />
dejot gribētāju, īpaši gaidīti ir vīriešu<br />
kārtas pārstāvji.<br />
Un arī ar to viss vēl nebeidzās. Visi<br />
tika aicināti uz iepriekš sagatavotām<br />
uzkodām – gan sāļākām, gan saldākām,<br />
darbojās arī bufete. Ļaudis varēja<br />
parunāt, padziedāt, padejot, nedaudz<br />
atpūsties no ikdienas rūpēm un runāt<br />
dzimtajā valodā, tomēr pienākuma apziņa,<br />
ka nākošajā dienā ir jādodas uz<br />
darbu, lika lielākajai daļai izklīst jau<br />
samērā ātri. Izturīgākie vēl ilgi neļāva<br />
dzist gaismai LCM telpās un traucēja<br />
namziņa miegam, bet tā mēdz notikt,<br />
ja tiek svinēta 94. dzimšanas diena...<br />
melodija, Daudz laimes, Latvija!<br />
Minsteres latviešu deju kopa MiLaDeKo.<br />
kas skan tāpat kā<br />
Latvijā, bet reizē<br />
tik savādi un smeldzīgi...<br />
Dace Saveiko<br />
Latviešu Centra Minsterē<br />
Erasmus stipendijas praktikante<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Maira Valdmane<br />
FOTO Viktors Kangeris<br />
FOTO Maira Valdmane