Laikraksts "Latvietis" 231
Laikraksts "Latvietis" 231
Laikraksts "Latvietis" 231
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Otrdien, 2012. gada 27. novembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 13. lpp.<br />
Valsts Prezidenta uzruna tautai – variants<br />
Konkurss skolniekiem Latvijā sagatavot svētku runu prezidentam<br />
14 gadus vecais Kārlis Kūlnieks dzīvo Rīgā. Skolā piedalījās konkursā, kur skolēni raksta Andra Bērziņa svētku uzrunu<br />
18. novembrī. Apmēram 352 skolnieku darbi tika nosūtīti uz Valsts Prezidenta kanceleju. Prezidenta kanceleja ir teikusi,<br />
ka dažas daļas no konkursantu darbiem tiks izmantotas prezidenta uzrunā.<br />
Valsts prezidenta svētku uzruna Latvijas valsts proklamēšanas 94. gadadienā<br />
Godājamie dāmas un kungi! Visi<br />
tie, kas šajā skaistajā 18. novembra<br />
vakarā ir sapulcējušies pie Brīvības<br />
pieminekļa. Visi tie, kam šī diena ir<br />
svētku diena! Visi tie, kuri ir lepni par<br />
savu Zemi, savu Karogu, savu Ģerboni!<br />
Visi tie, kas ir lepni par Latviju!<br />
Tieši pirms 94 gadiem Latvija no<br />
idejas pārtapa valstī. 1917. gada 17. novembrī<br />
notika Tautas padomes pirmā<br />
sēde. Tajā tika izveidota Latvijas Tautas<br />
padome, kura vēlāk kļuva par Latvijas<br />
pagaidu parlamentu. 18. novembrī<br />
notika Tautas padomes otrā sēde.<br />
Kārlis Ulmanis, Ministru Prezidents,<br />
pasludināja Latviju kā demokrātisku<br />
republiku.<br />
Tomēr mūsu Zemei, mūsu Karogam,<br />
mūsu Ģerbonim bija nepieciešama<br />
starptautiska atzīšana. Diemžēl<br />
1919. gadā Latvijas delegācijai neizdevās<br />
panākt atzīšanu de jure. 1920. gada<br />
pavasarī uzsākās Latvijas un Krievijas<br />
miera sarunas, kuras noslēdzās veiksmīgi.<br />
Beidzot mums, latviešiem, bija<br />
sava valsts.<br />
Bet 1940. gadā Latvijas valsts pastāvēšana<br />
tika sagrauta, PSRS armijai<br />
iebrūkot Latvijā. Latvija kā valsts beidza<br />
pastāvēt tikai formāli. Bet Latvija<br />
vēl nebija mirusi. Tā bija mūsu sirdīs.<br />
Pusgadsimtu Latvija bija apspiesta.<br />
Pusgadsimtu Latvija atradās zem citas<br />
valsts karoga. Pusgadsimtu Latvija<br />
atradās zem citas valsts ģerboņa.<br />
Pusgadsimtu Latvija atradās zem citas<br />
valsts uzspiestās varas.<br />
Tomēr pēc 50 gadiem mēs pamodāmies.<br />
Mēs cīnījāmies pret pastāvošo<br />
režīmu un sīvā cīņā uzvarējām. Mēs<br />
atguvām neatkarību.<br />
Ceļš pie zvaigznēm mūs visus ir<br />
vedis caur ērkšķiem. Daudzi šajā smagajā<br />
un kariem pilnajā ceļā ir krituši.<br />
Par godu viņiem tika uzcelts Brīvības<br />
piemineklis. Tas ir Latvijas valstiskuma,<br />
latvju tautas vienotības, spēka un<br />
neatkarības simbols. PSRS okupācijas<br />
laikā tika apsvērts šo pieminekli<br />
nojaukt, bet tas nenotika, pateicoties<br />
mākslinieces Veras Muhinas uzskatiem,<br />
ka tas esot mākslinieciska vērtība,<br />
kuru nojaucot, tiktu aizskartas latviešu<br />
tautas vissvētākās jūtas. Lai gan<br />
pieminekli nenojauca, tā nozīmi sāka<br />
interpretēt pēc PSRS ideoloģijām. Tiesa<br />
gan, latviešiem Brīvības pieminekļa<br />
nozīme nemainījās.<br />
Pēc padomju varas krišanas un neatkarības<br />
atgūšanas, latvieši var atkal<br />
sanākt un šajā vietā svinēt Latvijai<br />
nozīmīgas dienas. 18. novembris ir<br />
nozīmīgākā no tām. Šī diena ir valsts<br />
svētki, kad gandrīz katrs izjūt pacilātību<br />
un patriotismu.<br />
Kas ir patriotisms? Patriotisms ir<br />
piederības sajūta, ko jūtam pret savu<br />
Valsti. 1 Piederības sajūta, ko jūtam<br />
pret tās Karogu, pret tās Ģerboni.<br />
Kā Jānis Jaunsudrabiņš savā darbā<br />
Piemini Latviju! ir teicis: „Latvi, lai<br />
kurā zemes daļā tu nonāksi, – piemini<br />
Latviju... Latvija lai tavās domās un iedomās<br />
ir tāla, brīnišķīga sala pasaules<br />
jūrā, uz kuru vienmēr jāstāv vērstam<br />
tavam dzīves laivas priekšgalam…<br />
Piemini Latviju, latvi, ik stundas, ik<br />
brīdi…, bet jo sevišķi tad, kad tev labi<br />
klājas… Turi Latviju dziļi ieslēgtu<br />
savā sirdī, turi to kā lielāko dārgumu,<br />
ko nedrīkst pazaudēt. Jo, zaudējis Latviju,<br />
tu zaudēsi pats.“<br />
Nejautājiet, ko valsts var darīt jūsu<br />
labā. Jautājiet sev, ko jūs varat darīt<br />
valsts labā! 2 Jo, ja jūs godīgi, ar cieņu<br />
un mīlestību palīdzēsit valstij, tā jūs<br />
palīdzēsiet arī sev. Tā jūs palīdzēsiet<br />
arī citiem. Tā jūs palīdzēsiet visiem.<br />
Vēlu visai Latvijai jaukus un priecīgus<br />
svētkus!<br />
Dievs, svētī Latviju!<br />
Kārlis Kūlnieks<br />
1<br />
Valdis Zatlers 2010. gada runā.<br />
2<br />
Džons Ficģeralds Kenedijs (John<br />
Fitzgerald Kennedy) 1961. g.<br />
Ievas Daenkes uzruna<br />
Turpinājums no 5. lpp.<br />
sabiedrība, jo mēs visi nākam no tēvu<br />
zemes – Latvijas.<br />
Adelaides Latviešu skola man iemācīja<br />
ne tikai latviešu valodu, bet arī<br />
kultūru, tradīcijas, folkloru, tautas dejas<br />
un vēl daudz dažādu zināšanu. Pēc<br />
šīm zināšanām es vēlu bērniem braukt<br />
uz Latviešu skolu katru nedēļu! Es lūdzu<br />
jauniešus – piedalieties Adelaides<br />
tautas deju grupā Auseklītis un Adelaides<br />
Latviešu biedrības (ALB) korī<br />
Dziesmu laiva. Un es lūdzu – vecāki<br />
un vecvecāki, runājiet ar bērniem un<br />
mazbērniem latviski, māciet par viņu<br />
Dzimteni un vediet piedalīties mūsu<br />
latviešu sabiedrībā! Bez jūsu palīdzības<br />
nebūs Adelaides Latviešu sabiedrības<br />
nākamajā paaudzē!<br />
For those who don’t quite<br />
understand Latvian, I will say a few<br />
words in English.<br />
As I didn’t grow up in a household<br />
where Latvian was the main language,<br />
I have mainly relied on the Latvian<br />
community school to teach me what<br />
I know today. I also have, and still,<br />
rely on my mother, Lilita Daenke and<br />
grandmother, Herta Sulcs, to correct<br />
my grammar and teach me new words.<br />
Next year I plan to travel to Latvia<br />
to take part in the Song un Dance<br />
festival. Without my knowledge of the<br />
Latvian language I would not be lucky<br />
enough to travel to the other side of the<br />
world and partake in this life changing<br />
experience, nor would I have any<br />
interest in doing so.<br />
Latvian is a hard language to learn,<br />
the grammar is particularly difficult.<br />
But without the Latvian influence, I<br />
would not be the person I am today.<br />
I would not be interested or involved<br />
in all the events held by the Australian<br />
Latvian Society.<br />
A sense of cultural identity has<br />
allowed me to feel that I belong to a<br />
community, larger than just my own<br />
family. This feeling of belonging, that<br />
I know so well, becomes much more<br />
important for those who have relocated<br />
from their home countries, as they try<br />
to find a balance between fitting in with<br />
the Australian culture and holding on<br />
to their origins. Communities, such as<br />
ours, allow rich traditions to continue<br />
even though we are far from our roots.<br />
Noslēgumā novēlu jums visiem<br />
jauku, priecīgu un svinīgu svētku dienu!<br />
Paldies.<br />
Ieva Daenke<br />
Tikšanās ar Čarlzu un Kamilu<br />
Turpinājums no 12. lpp.<br />
niem sari. Diemžēl nemanīju nevienu<br />
Āfrikas izcelsmes sievieti – tās būtu<br />
bijušas vēl krāšņākas.<br />
Kad pienāca laiks Čārlzam un Kamilai<br />
doties pastaigā tikties ar tautu,<br />
radās iespēja sarokoties ar Kamilu un<br />
pārmīt dažus vārdus.<br />
Atceroties, ka abiem viesiem bija<br />
pilna un noslogota programma, Kamila<br />
priekš saviem gadiem izskatījās<br />
eleganta un spirgta. Jācer, ka Kamilai<br />
pirmā Austrālijas vizīte paliks spilgtā<br />
atmiņā.<br />
JLA<br />
Laikrakstam „Latvietis“
Change language