Laikraksts "Latvietis" 231

More documents

Recommendations

Info

14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 27. novembrī „Sapņu komanda 1935“ Turpinājums no 1. lpp. Īsi par filmas saturu. Pēc Pirmā pasaules kara Eiropā vēl valdīja neziņa, kā Eiropas valstis un tās pilsoņi varēs sadzīvot. Vai miers turpināsies, vai atkal varētu būtu nesaprašanās un konflikts? Šajā periodā tika dibināta Tautu Savienība (League of Nations) Ženēvā, un valsts mēģināja pieturēties pie ASV Prezidenta Vudrova Vilsona (Woodrow Wilson) principiem, lai turpmāk starp lielvalstīm nesaprašanās tiktu atrisinātas pie galda, kādā forumā un, ja jāspēkojas, tad lai to dara nevis kara laukā, bet uz piemērota sporta laukuma. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados basketbols kā sports sāka izplatīties Eiropā. To uz Eiropu bija atveduši ASV jūrnieki un Jaunatnes kristīgās savienības (t.s.YMCA) ap 1919. g. Sports lēnam sāka kļūt populārs. Lai pievērstu lielāku uzmanību un lai gatavotos basketbola iekļaušanai 1936. g. Olimpiskās spēlēs Berlīnē, FIBA – Starptautiskā amatieru basketbola federācija Ženēvā gribēja sarīkot ģenerālmēģinājumu – sacensības starp Eiropas valstīm pirms 1936. g. Olimpiskajām spēlēm Berlīnē. Tātad, 1935. g. maija sākumā tika rīkotas pirmās Eiropas basketbola starptautiskās sacensības Ženēvā. Visi gribēja būt uzvarētāji, ierakstīt savas valsts vārdu sporta vēsturē. Latvijā tanī laikā arī bija jauni basketbola cienītāji un aktīvas komandas. Tur Armijas sporta kluba (ASK) treneris Valdemārs Baumanis zināja, ka Latvijai ir laba iespēja savilkt kopā komandu un piedalīties Ženēvā pirmās meistarsacīkstēs. Bet, lai sasniegtu šo mērķi, Baumanim bija vispirms jāpārvar vairākus šķēršļus, to starpā vadošās sporta organizācijas pārstāvjus Rīgā, kam šī Latvijas piedalīšanās Ženēvas spēlēs likās kā pilnīga fantāzija. Ceļš Baumanim un komandai uz Ženēvu nebija viegls, negāja arī viegli, kad tur beidzot nokļuva gan ar spēlēm, gan ar sadarbību ar FIBA birokrātiem. 1935. g. Latvija bija maza valsts, un neviens nedomāja, ka Latvija varētu sastādīt labu komandu. Pirmās Eiropas basketbola sacensības uzvarētāji bija Baumaņa vadītā Latvijas komanda. Tas bija liels pārsteigums ne tikai visiem Ženēvā, bet arī skeptiķiem Rīgā, ieskaitot dažiem augstākiem valsts organizācijas vadītājiem. Filma Sapņu komanda 1935 ir iespaidīga no vairākiem viedokļiem. Tur parādīts maz pazīstamais Latvijas vēstures posms un mūsu sportistu sasniegums internacionālā laukā; tā ir saistoša sporta filma, kurā skatītājs no pirmām ainām jūtās, ka pats sēža sporta zālē un izjūt visu spēles ātro ritmu, sasprindzinājumu par rezultātiem un spēlētāju sacensību. Skatītājs arī izjūt to fizisko darbu, kas katram spēlētājam bija jāpieliek, lai sagatavoties spēlēm ar cerību, ka viņu iekļaus izlases komandā un finālā. Filmā mēs arī piedzīvojam spēkošanos starp treneri Baumani, kuram ir pārliecība, ka Latvijas komanda ir konkurētspējīga, bet viņu draud samalt birokrātijas dzirnavas, jo ir elementi valsts organizācijās, kas cenšas viņu plānus nostumt no ceļa, jo tas nav dažu vadošo spēku interesēs. Vē s t u r n iek i filmā varēs arī saskatīt interesantas paralēles ar šodienu. Proti, pēc Pirmā pasaules kara dažiem bija vīzija, kā Eiropas kopienu dibināt un stiprināt, kā pēc kara posta varētu uzbūvēt stiprāku un vienotu Eiropas kopvalsts, kur visas valstis būtu vienlīdzīgas. Visām valstīm būs tās pašas tiesības un pienākumi tā, lai nebūtu atkal nesaprašanās, kas varētu novest konfliktā ar neparedzētām sekām. Bet, kā zināms, pēc 1935. g. sekoja 1936. g. Hitlera Berlīnes Olimpiskās spēles, un pēc tam atkal tumšs periods Eiropas un pasaules vēsturē, kad sākās Otrais pasaules karš. Kaut 1935. gadā Latvija bija neatkarīga un attīstīta valsts, daži neuzskatīja Latvija kā pilnvērtīgu Eiropas valstu dalībnieci. Mums bija jācenšas daudz vairāk, lai mēs varam pierādīt, ko mēs spējam sasniegt, kaut gan esam maza valsts. Un neskatoties uz visiem iekšējiem un ārējiem šķēršļiem, Latvija un Baumanis uzvarēja Ženēvā. Šodien Eiropā ir līdzīgas paralēlas. Ir ekonomiska krīze vairākās valstīs; Latvija ir vēl maza valsts, bet pret visiem skeptiķiem ir jau savas krīzes periodu uzvarējusi, un Latvijā ir atkal uzsācies attīstības periods. Ieejot 2013 . gadā, jautājums ir – vai Eiropas kopiena varēs saturēties kopā un kādā veidā tā pastāvēs, jo ir domstarpības Eiropā par sadarbību nākotnē, kas ir vērtīgs kluba biedrs un kas varbūt nav. Sapņu komanda 1935 būs pievilcīga filma vairākām kinofilmu skatītāju grupām – un tas ir filmas izcilākais sasniegums. Ja esi sporta, īpaši basketbola, cienītājs, tad filma tev noteikti patiks! Filma ir tanī pašā klasē kā sekmīgas Holivuda filmās, kā piemēram, Glory Road (2006), Cool Runnings (1993). Ja tev interesē Latvijas vēsture un mūsu valsts sasniegumi, tad filma sniedz ieskatu par notikumiem, par cilvēkiem, par Latviju un Eiropu trīsdesmitajos gados. Ja tev interesē Eiropas vēsture un paralēlas ar šodienas notikumiem Eiropā, tad filma arī atvēr logu uz tādu ieskatu. Ēķa un Graubas filma mums atkal pierāda, ka Latvija un latvieši ir šodien konkurētspējīgi gan Eiropas, gan pasaules filmu tirgū. Sapņu komanda 1935 ir veidota Holivudas stilā un līmenī no visiem viedokļiem – filmēšana, tēlojums, kostīmi, apgaismošana, No kreisas, režisors Aigars Grauba, LR goda konsuls Ņujorkā Daris Dēliņš, producents Andrejs Ēķis. vizuālie efekti, mūzika un skaņa. Tie, kas ir filmu cienītāji, noskatīsies Sapņu komandu 1935 un to novērtēs pozitīvi. Būs tie, kas teiks: Jā, šamie zina un prot kā to darīt. Cepuri nost! Drīzumā plānots izgatavot internacionālu filmas versiju – Dream Team 1935. Ar skatu uz pasaules lielāko audiences tirgu paredzēts filmu dublēt angļu valodā, lai tā ir viegli pieejama pēc iespējas lielākam skatītāju skaitam. Šī būs pirmā filma no Latvijas, kas gatavota šādā veidā. Skatoties no Latvijas eksporta veicināšanas viedokļa, filmas izdošana arī atkal parāda, ka latvieši skatās uz āru un meklē vislielāko potenciālu saviem ražojumiem. Filmu producenti Latvija ir apjēgušies, ka nevar ražot filmas tikai Latvijas kinoskatītājiem. Ja vēlamies iekļūt pasaules tirgū un konkurēt ar savu sniegumu, vajag sniegt kaut ko, kas rezonē ne tikai mājās – Rīgā, bet arī Berlīnē, Ženēvā, Londonā, Toronto, Ņujorkā, Čikāgā, Dalesā, Losandželosā, Singapūrā, Sidneja un Melburnā. Visur pasaulē nedzīvo latvieši, bet visur ir skatītāji, kuriem interesē filmas stāsts, īpaši – basketbols. Basketbola audience pasaulē ir miljonos! Filmas izrādes tagad sākušās Latvijā. Latvieši ārzemēs varēs redzēt filmu jau 2013. gada sākumā, un drīz pēc tam sekos dublētās filmas Dream Team 1935 izrādes ASV kinocentros un citās zemes. Pateicamies producentam Andrejam Ēķim, režisoram Aigaram Graubam, visiem Sapņu komanda 1935 filmas aktieriem un darbiniekiem, filmas atbalstītājiem par šo izcilo filmu. To noskatoties, varam būtu lepni uz mūsu sasniegumiem gan pagātnē (1935. g.), gan šodien. Filma stiprina Latvijas kinostudijas kompetenci sacensties un iekarot pasaules kinotirgū. Kā senie latvieši mēdz teikt: Save the date! (Atzīmē datumu!), kad filmu izrādīs Jūsu zemē, Jūsu pilsētā! Par filmu var vairāk lasīt tīmeklī www.sapnukomanda.lv Daris Dēliņš LR goda konsuls Ņujorkā Laikrakstam „Latvietis“ FOTO Lusīna Dēliņa
Otrdien, 2012. gada 27. novembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 15. lpp. Datumi Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi 29. novembris 1927. dzejnieks, publicists Modris Ignats, Virgīnija Zihmanis. 1959. jurists, politiķis un diplomāts, 1937. literatūras zinātniece, folkloriste, psiholoģe, politiķe, Latvijas Valsts Rīgas mērs (1990. – 1994.), ārlietu ministrijas valsts sekretārs (kopš 2008.g.) prezidente (1999.g. 8.jūl. – 2007.g. Andris Teikmanis. 7.jūl.) Vaira Vīķe-Freiberga. 1962. diriģents Sigvards Kļava. 1952. aktieris Juris Kalniņš. 30. novembris Andra, Andrievs, Andrejs, Andris Andreja diena 1832. vēsturnieks, pārpoļots vācu barons Gustavs Manteifelis. 1900. sabiedrisks darbinieks Austrālijā, SLT aktieris Mārtiņš Siliņš. 1937. sabiedrisks darbinieks Austrālijā Ivars Birze. 1952. dibināta Kanādas latviešu gaidu jenda. 1. decembris Arnolds, Emanuels 1907. Rīgā iesvēta jaunuzcelto Svēto Trīsvienības Sergija sieviešu klosteri. 1922. dibināta Jūras aviācijas nodaļa pie Latvijas Aviācijas diviziona. 2. decembris Meta, Sniedze Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunisma režīma genocīda upuru piemiņas diena (2012) 1907. pedagogs, publicists, rakstnieks Eduards Šmugajs. 1937. satīriķe, tulkotāja Maija Kudapa. 1947. Adelaides Latv. teātra ansambļa aktieris Indulis Bumbieris. 1972. Latvijas hokejists Sergejs Žoltoks. 3. decembris Evija, Jogita, Raita Starptautiskā invalīdu diena Eiropas diena cilvēkiem ar īpašām vajadzībām 1927. aktrise, režisore, dramaturģe Venta Vecumniece. 4. decembris Baiba, Barba, Barbara 1877. rakstnieks, literatūras kritiķis Andrejs Upīts. 1901. Dailes teātra un Sidnejas Latv. teātra aktrise Lija Gailīte (Jankava). 1957. vēsturnieks, LR ārlietu ministrs (1999.g. 16. jūl. – 2002.g. 7. nov.), LR vēstnieks Austrālijā un Austrijā Indulis Bērziņš. 1997. Rīgas vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. 5. decembris Klaudijs, Sabīne, Sarma 1897. zoologs, ģenētiķis Jānis Lūsis. 1927. jurists, žurnālists, sabiedrisks darbinieks Jānis Škapars. 1966. PBLA pārstāvniecības vadītājs Rīgā Jānis Andersons. 1967. Latvijas šahists, lielmeistars Viesturs Meijers. 1972. latv. mūziķis Raimonds Tiguls. ■ Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi Adelaidē Ceturtdien, 29. nov., plkst. 11.00 izbraukšana no ALB nama kopīgam piknikam ar Baltiešu nama iedzīvotājiem Thorndon Park Reserve. Visi aicināti vilkt cepures – oriģinālākās/ elegentākās cepures valkātājs/a saņems balvu. Pieteikties līdz 26. nov. LAIMAS birojā. Sestdien, 1. dec., plkst. 13.30 AL54. Kultūras dienu kopkora koncerta papildus mēģinājums Tālavas mazajā zālē. Svētdien, 2. dec., plkst. 15.00 – 17.00 Saviesīga tikšanās pie Anda un Rudītes Bērziņiem, 14 Clifton Street, Malvern. Ieeja $15 ieskaitot atspirdzinājumus un uzkodes, kā arī vīnu garšošanu un iespēju iegādāties labus Dienvidaustrālijas vīnus no dažādām vīnotavām par ļoti labvēlīgām cenām. Lūdzam iepriekš pieteikties, zvanot Andim vai Rudītei 08-82714169. Atlikums AL54. KD Latvijas viesu atbalstam. Trešdien, 5. dec., plkst. 10.30 LAI- MAS aprūpētāju grupa dosies uz piparkūku cepšanu Baltiešu namā. Līdzi ņemams mīklas rullis un piparkūku formiņas. Pusdienas tiks sagādātas uz vietas. Pieteikties LAIMAS birojā līdz 3. dec. Sestdien, 8. dec., plkst. 10.00 Adelaides Latviešu skola aicina visus skolas draugus un atbalstītājus uz šī gada skolas izlaidumu Tālavas mazajā zālē. Sestdien, 8. dec., plkst. 13.30 AL54. Kultūras dienu kopkora koncerta papildus mēģinājums Tālavas mazajā zālē. Svētdien, 9. dec., plkst. 16.00 Adelaides Latviešu skolas eglīte. Tāpat kā iepriekšējos gadus skola rīkos Ziemassvētku pikniku ar groziņiem Tālavas dārzā kopīgi ar citām latviešu organizācijām. Dziedāsim Ziemassvētku dziesmas un gaidīsim ciemos Vecīti ar dāvanu maisu. Visi ir aicināti ierasties tērpos ar Ziemassvētku noskaņu (sarkanā, zaļā vai baltā krāsā). Ņemiet līdzi arī rūķu cepures, briežu ragus, sniegu, salu un piparkūku smaržu. Līdzi ņemami groziņi, kafiju varēs nopirkt uz vietas. Paciņas bērniem pieteikt līdz 2012. g. 5.d ec. pie Ivetas Leitases Leitase@gmail.com Bērniem, kuri neiet latviešu skolā maksa par paciņu $10. Sestdien, 15. dec., plkst. 13.30 AL54. Kultūras dienu kopkora koncerta papildus mēģinājums Tālavas mazajā zālē. Svētdien, 16. dec., plkst. 13.00 pēc novusa nodarbībām ASK svinēs Ziemassvētku eglīti. Līdzi ņemams groziņš un atspirdzinājumi. Pieteikšanās līdz 6. dec. pie Jāņa Lindberga 8278 3021. Adelaides Sv. Pētera draudze Svētdien, 2. dec., plkst. 11.00 1. Adventa Svētdienas dievkalpojums ar dievgaldu. Brisbanē Trešdien, 28. nov., plkst. 10.00 piparkūku cepšanas talka Latviešu namā. Visi mīļi gaidīti palīgā cept smaržīgas, garšīgas piparkūkas ar ko iekārdināt pircējus Ziemassvētku tirdziņā. Tirdziņa atlikums nama uzturēšanai. Lūdzam ņemt līdzi rulli un formiņas. Mīkla būs sagatavota, būs arī pannas, būs mandeles, būs jauka, jautra kompānija! Svētdien, 2. dec., plkst. 10.00 svētdienas rīts Dievam. Salīdzināsim Bībeles veco un jauno tulkojumu latviešu valodā pie A. un M. Siksnam, 4 Marmindie St., Chapel Hill. Svētdien, 2. dec., plkst. 14.00 Agra Pīraga referāts Austrumu kaimiņa izplēšanās mūsu tēvzemē DV sarīkojumā Latviešu namā. Svētdien, 9. dec., plkst. 14.00 Brisbanes Latviešu skoliņa Latviešu namā. (Ievērojiet agrāko sākumu!). Sestdien, 15. dec., plkst. 11.00 Ziemassvētki sabraukuši – Sanāksim kopā Latviešu namā sagaidīt Ziemassvētkus visu organizāciju kopēji rīkotā Ziemassvētku eglītē, mielastā un tirdziņā! Sagaidīsim Ziemassvētku vecīti ciemos, dziedot tautas dziesmas un Ziemassvētku korāļus. Ziemassvētku vecītis bērniem (lieliem un maziem) izdalīs jūsu sanestās dāvanas – lūdzam tās iesaiņot, klāt piestiprinot saņēmēja vārdu. Būs arī garšīgs svētku mielasts: pusdienas, kūkas un kafija/tēja – $15. Tirdziņā varēs iegādāties daždažādus gardumus Ziemassvētku galdam. Aicinām arī pārdot jūsu preces Ziemassvētku tirdziņā, samaksājot $10 par galdiņa īri. Visi pasākuma ieņēmumi pēc izmaksu segšanas tiks ziedoti Latviešu namam. Turpinājums 16. lpp.
Page 1 and 2: Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.
Page 3 and 4: Otrdien, 2012. gada 27. novembrī L
Page 13: Otrdien, 2012. gada 27. novembrī L

Laikraksts "Latvietis" 231

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?