Laikraksts "Latvietis" 231

More documents

Recommendations

Info

8. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 27. novembrī Valsts svētki Minsterē Runājot par Turpinājums no 6. lpp. krīzi un emigrāciju, deputāta kungs latviešu apvienības) balvu 2012. gadā, minēja procentuālo kuru saņēma Okupācijas muzeja izteiksmi. biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs; tā viņam piešķirta par nenogurstošu, pašaizliedzīgu darbu Latvijas Okupācijas muzejā. Tika minēta arī Andra Kadeģa atmiņu un liecību grāmata Izrakteņi, par kuru viņš ir saņēmis Goda diplomu. Viņš norādīja, ka ārzemēs dzīvojošo latviešu skaits ir apmēram 10-20% no visu latviešu kopskaita, kas tad arī ir rezultāts sa- Andra Kadeģa mūžs bija cieši režģītajai ekono- saistīts arī ar Latviešu Centru Minsterē, miskajai situācijai bet pirms dažiem mēnešiem viņš Latvijas valstī. aizgāja mūžībā, atstājot ne vien gaišas atmiņas, bet nu arī vienu no neparastākajām memuāru grāmatām, kura Kariņa kungs sacīja, ka pēdējā laikā Latvijā tomēr Krišjānis Kariņš sniedz uzrunu. tika novērtēta. Goda diplomu saņēma arī Liene Lauska par darbu Pēteris Ērmanis und Jānis Jaunsudrabiņš: Die soziale und kulturelle Integration lettischer Schriftsteller in Lettland und im deutschen Exil. Savā pētījumā viņa ir izmantojusi arī LCM telpās esošās piemiņas istabas. PBLA Krišjāņa Baronu prēmiju saņēma mūziķe Andra Dārziņa par ierakstu Latvian Impressions un par latviešu mūzikas popularizēšanu. Nīls Ebdens arī pateicās visiem, kas bija pielikuši roku šī sarīkojuma tapšanā, it īpaši Zuzei Krēsliņai-Silai. Laikam kā nozīmīgāko sarīkojuma daļu varētu atzīmēt Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa uzrunu. Kādreiz arī viņš ir bijis MLĢ (Minsteres Latviešu ģimnāzijas) skolēns. Varēja arī manīt, ka viņam šī vieta tomēr ir īpaša. Savas runas sākumā viņš aicināja visus uz klusuma brīdi par godu Andrim Kadeģim. Viņš sveica latviešu tautu Latvijas 94. dzimšanas dienā un atzīmēja, ka reiz šī diena bija drīzāk sēru diena nevis svētki. Bet šogad šī svētku sajūta patiesi ir, arī LCM telpās, un arī vizuālie simboli to apliecina, tādi kā sarkanbaltsarkanā lente pie krūtīm gandrīz ikvienam svētku dalībniekam. Kariņa kungs mēģināja rosināt tautu lepoties par to, cik tomēr svarīgi ir tas, ka Latvijai ir gan sava teritorija, gan tauta, gan valoda; viņš teica, ka mums jānovērtē tas, ka esam maza, bet priviliģēta tauta, un tas raisīja aplausus zālē. ir vērojama dzīves līmeņa augšupeja, bet kā izteiktāko problēmu šobrīd viņš saskata demogrāfisko situāciju, Latvija paliek iztukšota. Viņš arī norādīja, ka šī problēma ir risināma jau šovakar, un Vācijā dzimušo bērnu skaitu viņš labprāt vēlreiz uzzinātu pēc deviņiem mēnešiem... Tas atkal radīja aplausu un smieklu šalti zālē. Kariņa kungs aicināja vecākus dot iespēju saviem bērniem mācīties un zināt latviešu valodu. Bet laikam nevarētu deputāta kunga runu vērtēt viennozīmīgi, jo katrs runā saklausīja to, kas visvairāk sāp un uztrauc. Kad tika apspriests un salīdzināts labklājības līmenis Latvijā un Vācijā, zālē arī izskanēja daži skaļāki neapmierinātības izsaucieni. Ne visi piekrita deputāta kunga viedoklim, ka tikai paši varam veicināt labklājību; tauta, protams, sagaida arī valsts atbalstu... Kariņa kungs vēlreiz atgādināja, ka visi latvieši ir daļa no Latvijas tautas, ka visiem ir pienākums piedalīties valsts attīstības veicināšanā, jātur latvieša garu dzīvu, jālepojas par savu tautu, atrodoties jebkurā pasaules valstī. Tālāk sekoja Latvijas himna Dievs, svētī Latviju, kuru dziedāja pati tauta klavierspēles pavadījumā. Pēc tam LCM zāli piepildīja mākslinieka Igo Fomina balss un mūziķa Ērika Upenieka ģitārspēle. Koncertā tika dziedātas gan jau sen pazīstamās dziesmas, gan arī jaunās. Tauta līgojās gan lēnākos ritmos, gan straujākos, kaut arī lielākā daļa tomēr bija tikusi pie sēdvietas, beigās visi stāvēja kājās un aplaudēja, un nelaida Igo prom no skatuves. Un tad atkal ir piedzīvots tāds brīdis, kad tauta spēj būt tik vienota, kāda tā ir pavisam reti, arī tad, ja šis vienojošais elements ir tikai sen pazīstama Igo Fomins. Pēc Igo Fomina uzstāšanās tautai nācās nedaudz sarauties, jo nu savas dejas gribēja rādīt MiLaDeKo (Minsteres latviešu deju kopa). Nerimstoši aplausi pavadīja pašdarbnieku uzstāšanos, smaids rotāja gan pašu mākslinieku, gan skatītāju sejas. MiLaDeKo ir deju kolektīvs, kas ir spējis augt un attīstīties samērā ātri, un – kas ir svarīgi – to darbina vien pašu iniciatīva un gribasspēks. Kopa ar tās vadītāju Inesi Eltavilu (El Tawil) priekšgalā aicina pievienoties savam pulciņam ikvienu dejot gribētāju, īpaši gaidīti ir vīriešu kārtas pārstāvji. Un arī ar to viss vēl nebeidzās. Visi tika aicināti uz iepriekš sagatavotām uzkodām – gan sāļākām, gan saldākām, darbojās arī bufete. Ļaudis varēja parunāt, padziedāt, padejot, nedaudz atpūsties no ikdienas rūpēm un runāt dzimtajā valodā, tomēr pienākuma apziņa, ka nākošajā dienā ir jādodas uz darbu, lika lielākajai daļai izklīst jau samērā ātri. Izturīgākie vēl ilgi neļāva dzist gaismai LCM telpās un traucēja namziņa miegam, bet tā mēdz notikt, ja tiek svinēta 94. dzimšanas diena... melodija, Daudz laimes, Latvija! Minsteres latviešu deju kopa MiLaDeKo. kas skan tāpat kā Latvijā, bet reizē tik savādi un smeldzīgi... Dace Saveiko Latviešu Centra Minsterē Erasmus stipendijas praktikante Laikrakstam „Latvietis“ FOTO Maira Valdmane FOTO Viktors Kangeris FOTO Maira Valdmane
Otrdien, 2012. gada 27. novembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 9. lpp. Valsts svētki Oslo „Iļģi“. Lāčplēšu dienas sarīkojums Oslo Latvijas vēstniecības telpās Latviešu Biedrība Norvēģijā aicināja kopīgi svinēt Lāčplēšu dienu Latvijas vēstniecības telpās, 11. novembra pievakarē. Sarīkojumu ievadīja Latvijas vēstnieks, Indulis Ābels, ar īsu uzrunu par šis dienas nozīmi. Turpinājumā Ieva Melbārde un Sandra Smiltniece. Ievas ģitāres pavadījumā dziedāja dažas, šai dienai piemērotas dziesmas un lasīja dzejas. Te jāpiemin, ka dzejas lasot, vajadzētu stāvēt kājās, lai visiem būtu iespēja uztvert tekstu. Dziedājām kopdziesmas – gan strēlnieku, gan vēlāko laiku karavīru dziesmas. Harijs Valdmanis izteica savas domas, kāpēc mēs svinam 11. novembri un kāpēc to sauc par Lāčplēšu dienu. Minēja Rīgas atbrīvošanu 1919. gada maijā, fon der Golca nodevību, kam sekoja Cēsu kaujas jūnijā, Strazdu muižas pamiers 3. jūlijā un fon der Golca alianse ar krievu virsnieku Bermontu, to uzbrukums Rīgai oktobrī, Latvijas armijas pretuzbrukums 3. novembrī, kas ievadīja Bermonta spēku sakāvi un Rīgas pilnīgu atbrīvošanu 11. novembrī, kad skanēja visi Rīgas baznīcu zvani. Lāčplēša kara ordeņa dibināšanu 1919. gada 11. novembrī, tādēļ arī šo dienu sauc par Lāčplēšu dienu. Viļa FOTO Harijs Valdmanis Latvijas vēstnieks Indulis Ābels. Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu! Abonements $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Dāviniet sev vai citam! Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“ Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com Svētku uzrunu teica Latvijas vēstnieks Kultūras biedrība Norvēģija-Latvija, Latviešu biedrība Norvēģijā un tārā jomā. Runu nobeidza, uzsverot, gan saimnieciskā, gan it sevišķi mili- Latvijas vēstniecība Norvēģijā aicināja piedalīties Latvijas Republikas un aicināja kopīgi dziedāt Latvijas un ka mēs ikkatrs esam nozīmīgi Latvijai proklamēšanas 94. gadadienas svinībās ar saukli Dziesma gaismai, dzies- iekonservētiem vareniem koriem. Man Norvēģijas himnas. To darījām kopā ar ma Latvijai sestdien, 17. novembrī jāpiebilst, ka man labāk patīk himnu plkst. 17.00, Oslo. Aicinājumam atsaucās tuvu pie 200 dalībnieki – gan veci, bet rīkotāji varbūt domā, ka mēs esam dziedāt pašiem, klavieru pavadījumā, gan pavisam jauniņi. par švakiem. Sarīkojumu vadīja Kultūras biedrības priekšsēde Grete Skjelbred nor- postfolkloras grupas Iļģi koncerts. Sekoja latviešu tautas mūzikas un vēģiski un valdes loceklis Viesturs Biju iedomājies, ka visumā pazīstu Ķerāns latviski. Programmu iesāka Kastaņa skoliņas bērni ar dažām zīstamu nevarēju saklausīt, vienīgi latviešu tautas mūziku, bet neko pa- dziesmām. Svētku uzrunu teica Latvijas vēstnieks Indulis Ābels, minot, kūp... Kultūras biedrības biļetenā iz- piedevām spēlēto Aiz kalniņa dūmi ka viņš tikai trīs mēnešus ir Norvēģijā, bet ir iepazinis šejienes latviešu mūsdienīgs, plašākam jauniešu lokam lasīju, ka: „Iļģu skanējums kļuvis sabiedrības aktivitāti. Vēstnieks pieskārās Latvijas ekonomiskai atplauk- misiju – atrast šīs mūzikas ceļu pie pieņemams un palīdz sveikt svarīgu šanai, ārlietu aktualitātēm un uzsvēra jaunās paaudzes“. Tā sapratu, ka es ar Latvijas un Norvēģijas ciešo sadarbību saviem 89 gadiem nepiederu mērķauditorijai. Laika gaitā jau mainās ir tauta, ir tās folklora. Publikai koncerts patika, un Iļģi tika sumināti vareniem aplausiem. Pārtraukumā spirdzinājāmies ar vēstniecības piedāvāto šampanieti un pašu sagādātiem groziņiem. Tad sekoja Oslo tautas deja ansambļa Ziemeļmeita priekšnesums. Vai ducis meitas un tikpat daudz puiši dejoja vairākas dejas gan kopā, gan puiši vien, gan meitas vien. Skaisti, ka ir tik daudz dejot gribētāju un varētāju. Turpinājumā Iļģi spēlēja piemērotu mūziku, un bērni, vecākiem un skolotājām piepalīdzot, gāja rotaļās. Ar to man šis raksts jābeidz. Beigās bija paredzēta dancošana visiem, bet tā notika bez manis. Sarīkojums bija lielisks, par ko pateicība visiem rīkotājiem. Harijs Valdmanis, Oslo Laikrakstam „Latvietis“ Plūdoņa dzejoli: Še kopā mēs biedri... kas kļuva par Lāčplēšu dziesmu. Pēc kopīgi nodziedātās Lāčplēšu dziesmas, varējām spirdzināties ar tēju, kafiju un cepumiem. Tad turpinājām kopdziesmas un vakaru noslēdzām vēstniecības pagalmā, iededzinot svecītes un nobeidzot ar kopīgi dziedāto: Pūt, vējiņi... Sirsnīgs paldies Latviešu biedrībai par organizēšanu un vēstniecībai par telpām šim sirsnīgajam Lāčplēšu dienas sarīkojumam! Harijs Valdmanis Laikrastam „Latvietis“ FOTO Harijs Valdmanis
Page 1 and 2: Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.
Page 3 and 4: Otrdien, 2012. gada 27. novembrī L
Page 7: Otrdien, 2012. gada 27. novembrī L

Laikraksts "Latvietis" 231

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?