Laikraksts "Latvietis" 231

More documents

Recommendations

Info

12. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 27. novembrī Tikšanās ar Čarlzu un Kamilu Karaliskais pāris Adelaidē Viņu 5 stundu uzturēšanās laikā Adelaide trešdien, 7. novembrī, Dienvidaustrālijas gubernators admirālis Kevins Skērss (Kevin Scarce) bija sarīkojis tikšanos tautai ar karalisko pāri – Velsas princi Čārlzu (Charles) un Kornvolas hercogieni Kamillu (Camilla). Kopskaitā bija aicināti ap 800 viesi. Pasākums notika gubernatora mājas dārzā. Starp viesiem no latviešiem bija redzami bijušais gubernatora leitnants Bruno Krūmiņš, kā arī Ilmārs un Jolanta Lūši. Turpinājums 13. lpp. No kreisās: Jolanta Lūse un Kornvolas hercogiene Kamilla. FOTO Melanija Počusa (Melanie Pocius) IZM atzinības raksti Turpinājums no 11. lpp. Izgājuši cauri nopietnai drošības kontrolei, devāmies uz zēģeļtelti un sēdvietām. Gaidot goda viesus, klausījāmies mūziku un baudījām atspirdzinājumus. Interesanti bija novērot dāmu modes. Ļoti maz cepures vai galvas rotas manāmas. Kaut skaitījāmies vēl tradicionālā pavasara karnevāla (spring carnival) nedēļā, modes bija dažādas. Viskrāšņāk izcēlās indietes ar grezlatviešu biedrības pamatskolas Daugava skolotāja, muzikālā ansambļa Jumalēni vadītāja: Uzsāka darbu Melburnas latviešu biedrības pamatskolā Daugava 2005. gadā, vispirms četrus gadus darbojoties bērnudārzā un tad pārņemot dziedāšanas un folkloras mācīšanu visā skolā. Jolanta Lārmane ļoti mērķtiecīgi un rezultatīvi strādā ar skolas bērniem, vienmēr sagatavojot augstvērtīgus priekšnesumus skolas un plašākas sabiedrības sarīkojumiem. Jolanta ir muzikālā ansambļa Jumalēni vadītāja. Rīkojusi skolas Folkloras dienas. Vadījusi Kultūras dienu kopkora koncertu Melburnā. Pašreiz rīko 3x3 saietu Adelaidē. Atzinības raksts par radošu un aktīvu pedagoģisko darbību latviskās kultūras veicināšanā. Mārīte Rumpe, Adelaides latviešu skolas padomes sekretāre un latviešu valodas skolotāja: Adelaides latviešu skolā darbojas jau sesto gadu – gan strādājot par latviešu valodas skolotāju, gan no 2009. gada līdz 2011. gadam veicot pamatskolas pārziņa pienākumus. 2010. gadā Dienvidaustrālijas Etnisko skolu valde Adelaides latviešu skolu atzina par vienu no labākajām – izceļot skolas sekmīgo darbību starp 49 etniskajām Dienvidaustrālijas skolām. Liels nopelns šai godpilnajai atzinībai bija Mārītes Rumpes pašaizliedzīgais darbs. Ar savu darbu Mārīte ir ielikusi pamatus nākamajiem mācību gadiem. Šogad Mārīte ir uzņēmusies skolas padomes sekretāres amatu un darbojas Adelaides latviešu bērnudārzā. Mārītes degsme, čaklums un apzinīgums iedvesmo gan kolēģus, gan bērnu vecākus un vietējo latviešu sabiedrību. Viņas darba ētika demonstrē īsti latviskas vērtības Adelaides latviešu sabiedrībā. Atzinības raksts par ilggadīgu, uzcītīgu un rezultatīvu pedagoģisko darbu latviešu diasporā. Markuss Dragūns, Melburnas latviešu biedrības pamatskolas Daugava skolotājs, Latviešu jauniešu apvienības Austrālijā priekšsēdētājs, jauniešu tautas deju kopas Ritenītis vadītājs: Markuss Dragūns ir Melburnas latviešu biedrības pamatskolas Daugava skolotājs jau ilgus gadus. Vienmēr atsaucīgs un ar lielu atbildības sajūtu skolēnu latviskajā audzināšanā. Markuss Dragūns aktīvi un radoši ir iesaistījies dažādu pienākumu pildīšanā Melburnas latviešu biedrības pamatskolā Daugava un Annas Ziedares vasaras vidusskolā. Vairākus gadus vadījis Latviešu jauniešu apvienību Austrālijā un jauniešu tautas deju kopu Ritenītis. Atzinības raksts par aktīvu un radošu darbību latviskās izglītības un kultūras veicināšanā. Daina Grosa, PBLA Izglītības padomes priekšsēde, viena no portāla Latvians Online dibinātājām, tagad pilda redaktores pienākumus; Melburnas latviešu skolas skolotāja: Uzcītīgi Mārīte Rumpe un LAAJ prezidija priekšsēdis Dr. Pēteris Strazds. un pārliecinoši pilda PBLA Izglītības padomes priekšsēdes amata pienākumus, kā arī ir dažādu ar latviešu valodas kultūras popularizēšanu saistītu projektu vadītāja un līdzautore, ideju iniciatore un īstenotāja. Daina Grosa organizē dažāda veida pasākumus, piemēram, latviešu diasporas skolotāju ikgadējos kursus, saliedējot latviešu diasporas skolotājus. Tāpat viņa regulāri piedalās konferencēs, uzstājoties priekšlasījumiem par latviešu skolām visā pasaulē. Daina Grosa ar savu darbu ir palīdzējusi attīstīt, uzturēt un saglabāt latviešu valodu un kultūru ārpus Latvijas. Atzinības raksts par ilgstošu, mērķtiecīgu un rezultatīvu darbību latviskās izglītības un kultūras veicināšanā.. ■ FOTO Ivars Ozols Valters Nollendorfs Turpinājums no 10. lpp. ti, viņa krājumā ir dzeja vismaz četriem, pieciem sējumiem! Valtera Nollendorfa vīzija pirms pusotra gada par Latvijas Okupācijas muzeja nākotni: „... lai mums patiešām būtu šis muzejs, lai šī vieta izskatītos sakārtota uz 2014. gadu. Un it sevišķi – uz 2015. gadu, kad mūsu valsts varēs būt Eiropas prezidējošā valsts un Rīga būs Eiropas kultūras galvas pilsēta (2014). Vai tad kaut ko labāku var iedomāties? Ja man uzdāvinātu Nākotnes namu, tā man būtu lielākā dāvana. Bet ne jau manis dēļ. Un ne jau tāpēc, ka esmu ar to ilgi strādājis un dzīvojis. Mūsu visu dēļ. Mūsu nākotnes dēļ. Pagātne mums jāparāda tādā veidā, kā es teicu: pārdomājot, analizējot un pārliecinot.“ (Brīvā Latvija, Nr. 12., 2011. g. 19.-25. marts, intervija 80. g. jubileja – Es esmu mājās.). PBLA 2012. gada balvu Valteram Nollendorfam pasniedza PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis 24. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā PBLA gadskārtējai valdes sēdei veltītajā pieņemšanā, kur pulcējās aptuveni divsimt piecdesmit Latvijas un dažādu ārzemju latviešu organizāciju pārstāvji. Šajā sarīkojumā PBLA izsludināja 2013. gadu par Latvijas Okupācijas muzeja gadu un aicināja pasaules latviešu organizācijas un latviešus dāsni atbalstīt Latvijas Okupācijas muzeja iekārtošanu Nākotnes Namā, lai tas vēl ilgi stāstītu un atgādinātu patiesību par Latvijas valsts un tautas likteni okupācijas laikā un par okupācijas atstātajām sekām mūsdienu Latvijā un tās sabiedrībā. PBLA pārstāvniecība un Latviešu Kopība Vācijā
Otrdien, 2012. gada 27. novembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 13. lpp. Valsts Prezidenta uzruna tautai – variants Konkurss skolniekiem Latvijā sagatavot svētku runu prezidentam 14 gadus vecais Kārlis Kūlnieks dzīvo Rīgā. Skolā piedalījās konkursā, kur skolēni raksta Andra Bērziņa svētku uzrunu 18. novembrī. Apmēram 352 skolnieku darbi tika nosūtīti uz Valsts Prezidenta kanceleju. Prezidenta kanceleja ir teikusi, ka dažas daļas no konkursantu darbiem tiks izmantotas prezidenta uzrunā. Valsts prezidenta svētku uzruna Latvijas valsts proklamēšanas 94. gadadienā Godājamie dāmas un kungi! Visi tie, kas šajā skaistajā 18. novembra vakarā ir sapulcējušies pie Brīvības pieminekļa. Visi tie, kam šī diena ir svētku diena! Visi tie, kuri ir lepni par savu Zemi, savu Karogu, savu Ģerboni! Visi tie, kas ir lepni par Latviju! Tieši pirms 94 gadiem Latvija no idejas pārtapa valstī. 1917. gada 17. novembrī notika Tautas padomes pirmā sēde. Tajā tika izveidota Latvijas Tautas padome, kura vēlāk kļuva par Latvijas pagaidu parlamentu. 18. novembrī notika Tautas padomes otrā sēde. Kārlis Ulmanis, Ministru Prezidents, pasludināja Latviju kā demokrātisku republiku. Tomēr mūsu Zemei, mūsu Karogam, mūsu Ģerbonim bija nepieciešama starptautiska atzīšana. Diemžēl 1919. gadā Latvijas delegācijai neizdevās panākt atzīšanu de jure. 1920. gada pavasarī uzsākās Latvijas un Krievijas miera sarunas, kuras noslēdzās veiksmīgi. Beidzot mums, latviešiem, bija sava valsts. Bet 1940. gadā Latvijas valsts pastāvēšana tika sagrauta, PSRS armijai iebrūkot Latvijā. Latvija kā valsts beidza pastāvēt tikai formāli. Bet Latvija vēl nebija mirusi. Tā bija mūsu sirdīs. Pusgadsimtu Latvija bija apspiesta. Pusgadsimtu Latvija atradās zem citas valsts karoga. Pusgadsimtu Latvija atradās zem citas valsts ģerboņa. Pusgadsimtu Latvija atradās zem citas valsts uzspiestās varas. Tomēr pēc 50 gadiem mēs pamodāmies. Mēs cīnījāmies pret pastāvošo režīmu un sīvā cīņā uzvarējām. Mēs atguvām neatkarību. Ceļš pie zvaigznēm mūs visus ir vedis caur ērkšķiem. Daudzi šajā smagajā un kariem pilnajā ceļā ir krituši. Par godu viņiem tika uzcelts Brīvības piemineklis. Tas ir Latvijas valstiskuma, latvju tautas vienotības, spēka un neatkarības simbols. PSRS okupācijas laikā tika apsvērts šo pieminekli nojaukt, bet tas nenotika, pateicoties mākslinieces Veras Muhinas uzskatiem, ka tas esot mākslinieciska vērtība, kuru nojaucot, tiktu aizskartas latviešu tautas vissvētākās jūtas. Lai gan pieminekli nenojauca, tā nozīmi sāka interpretēt pēc PSRS ideoloģijām. Tiesa gan, latviešiem Brīvības pieminekļa nozīme nemainījās. Pēc padomju varas krišanas un neatkarības atgūšanas, latvieši var atkal sanākt un šajā vietā svinēt Latvijai nozīmīgas dienas. 18. novembris ir nozīmīgākā no tām. Šī diena ir valsts svētki, kad gandrīz katrs izjūt pacilātību un patriotismu. Kas ir patriotisms? Patriotisms ir piederības sajūta, ko jūtam pret savu Valsti. 1 Piederības sajūta, ko jūtam pret tās Karogu, pret tās Ģerboni. Kā Jānis Jaunsudrabiņš savā darbā Piemini Latviju! ir teicis: „Latvi, lai kurā zemes daļā tu nonāksi, – piemini Latviju... Latvija lai tavās domās un iedomās ir tāla, brīnišķīga sala pasaules jūrā, uz kuru vienmēr jāstāv vērstam tavam dzīves laivas priekšgalam… Piemini Latviju, latvi, ik stundas, ik brīdi…, bet jo sevišķi tad, kad tev labi klājas… Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī, turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo, zaudējis Latviju, tu zaudēsi pats.“ Nejautājiet, ko valsts var darīt jūsu labā. Jautājiet sev, ko jūs varat darīt valsts labā! 2 Jo, ja jūs godīgi, ar cieņu un mīlestību palīdzēsit valstij, tā jūs palīdzēsiet arī sev. Tā jūs palīdzēsiet arī citiem. Tā jūs palīdzēsiet visiem. Vēlu visai Latvijai jaukus un priecīgus svētkus! Dievs, svētī Latviju! Kārlis Kūlnieks 1 Valdis Zatlers 2010. gada runā. 2 Džons Ficģeralds Kenedijs (John Fitzgerald Kennedy) 1961. g. Ievas Daenkes uzruna Turpinājums no 5. lpp. sabiedrība, jo mēs visi nākam no tēvu zemes – Latvijas. Adelaides Latviešu skola man iemācīja ne tikai latviešu valodu, bet arī kultūru, tradīcijas, folkloru, tautas dejas un vēl daudz dažādu zināšanu. Pēc šīm zināšanām es vēlu bērniem braukt uz Latviešu skolu katru nedēļu! Es lūdzu jauniešus – piedalieties Adelaides tautas deju grupā Auseklītis un Adelaides Latviešu biedrības (ALB) korī Dziesmu laiva. Un es lūdzu – vecāki un vecvecāki, runājiet ar bērniem un mazbērniem latviski, māciet par viņu Dzimteni un vediet piedalīties mūsu latviešu sabiedrībā! Bez jūsu palīdzības nebūs Adelaides Latviešu sabiedrības nākamajā paaudzē! For those who don’t quite understand Latvian, I will say a few words in English. As I didn’t grow up in a household where Latvian was the main language, I have mainly relied on the Latvian community school to teach me what I know today. I also have, and still, rely on my mother, Lilita Daenke and grandmother, Herta Sulcs, to correct my grammar and teach me new words. Next year I plan to travel to Latvia to take part in the Song un Dance festival. Without my knowledge of the Latvian language I would not be lucky enough to travel to the other side of the world and partake in this life changing experience, nor would I have any interest in doing so. Latvian is a hard language to learn, the grammar is particularly difficult. But without the Latvian influence, I would not be the person I am today. I would not be interested or involved in all the events held by the Australian Latvian Society. A sense of cultural identity has allowed me to feel that I belong to a community, larger than just my own family. This feeling of belonging, that I know so well, becomes much more important for those who have relocated from their home countries, as they try to find a balance between fitting in with the Australian culture and holding on to their origins. Communities, such as ours, allow rich traditions to continue even though we are far from our roots. Noslēgumā novēlu jums visiem jauku, priecīgu un svinīgu svētku dienu! Paldies. Ieva Daenke Tikšanās ar Čarlzu un Kamilu Turpinājums no 12. lpp. niem sari. Diemžēl nemanīju nevienu Āfrikas izcelsmes sievieti – tās būtu bijušas vēl krāšņākas. Kad pienāca laiks Čārlzam un Kamilai doties pastaigā tikties ar tautu, radās iespēja sarokoties ar Kamilu un pārmīt dažus vārdus. Atceroties, ka abiem viesiem bija pilna un noslogota programma, Kamila priekš saviem gadiem izskatījās eleganta un spirgta. Jācer, ka Kamilai pirmā Austrālijas vizīte paliks spilgtā atmiņā. JLA Laikrakstam „Latvietis“
Page 1 and 2: Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.
Page 3 and 4: Otrdien, 2012. gada 27. novembrī L
Page 11: Otrdien, 2012. gada 27. novembrī L

Laikraksts "Latvietis" 231

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?