12.02.2015 Views

ogres novada attīstības programma 2011. – 2017 ... - Ogres novads

ogres novada attīstības programma 2011. – 2017 ... - Ogres novads

ogres novada attīstības programma 2011. – 2017 ... - Ogres novads

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

<strong>Ogres</strong> <strong>novada</strong> attīstības <strong>programma</strong> <strong>2011.</strong> - <strong>2017</strong>. gadam<br />

Kultūras un tautas namu kopējie ieņēmumi 2007. gadā bija 937 818 LVL, 2008. gadā - 1 105<br />

694 LVL, bet 2009. gadā - 1 089 465 LVL.<br />

Pēdējie gadi raksturīgi ar to, ka vairākas pašvaldības mērķdotāciju ATR pabeigšanai pilnībā<br />

vai daļēji izmantoja kultūras un tautas namu rekonstrukcijai un remontdarbu veikšanai (Krapes,<br />

Meņģeles, Ķeipenes un Lauberes pašvaldības), tādējādi ievērojami palielinot kopējos nozarei<br />

atvēlētos līdzekļus. Valsts budžeta mērķdotācijas kolektīvu vadītāju darba samaksai par augstiem<br />

kolektīvu sasniegumiem saņēmuši <strong>Ogres</strong> <strong>novada</strong> kultūras centra, Madlienas, Suntažu un Lauberes<br />

kultūras namu kolektīvu vadītāji.<br />

75 līdz 84 % (attiecīgi 2009. un 2007. gadā) budžeta ieņēmumu veidoja pašvaldības budžeta<br />

līdzekļi, bet citi ieņēmumi no 13 līdz 23 % gadā. Citus ieņēmumus veido ieejas maksas - ne vairāk<br />

kā 3,6 % (2008. gadā) un maksas pakalpojumi - līdz 6,5 % gadā (2008. gadā).<br />

No kopējiem budžeta izdevumiem kultūras un tautas namiem visvairāk izlietoti <strong>Ogres</strong><br />

kultūras centrā (2007. gadā - 59,7 %, 2008. gadā - 61 %, 2009. gadā - 46,4 %), Suntažu kultūras<br />

namā (2007. gadā - 7,7 %, 2008. gadā - 8,5 %, 2009. gadā - 5,8 %). Ieguldītās investīcijas kultūras<br />

un tautas namu rekonstrukcijā būtiski ietekmējušas kopējo līdzekļu izlietojumu, tādējādi 2008. gadā<br />

ievērojami pieaug Mazozolu tautas nama izdevumu īpatsvars 2008. gadā (6,6 %) un Meņģeles<br />

tautas nama izdevumu īpatsvars 2009. gadā (17,2 %).<br />

Kopējo izdevumu struktūru atspoguļo 44. attēls.<br />

44. attēls. Kultūras un tautas namu kopējo izdevumu struktūra<br />

Izdevumi 2007. gads 2008. gads 2009. gads<br />

Kopā<br />

LVL<br />

% no<br />

kopējiem<br />

Kopā<br />

LVL<br />

% no<br />

kopējiem<br />

Kopā<br />

LVL<br />

% no<br />

kopējiem<br />

izdevumiem<br />

izdevumiem izdevumiem<br />

Atlīdzība 333379 35,9 475254 41,9 371217 34,3<br />

VSAOI 74038 8,0 110758 9,8 88835 8,2<br />

Ēku remonts 174533 18,8 76966 6,8 263226 24,3<br />

Pamatlīdzekļu<br />

iegāde<br />

Komunālie<br />

maksājumi<br />

Pārējās<br />

izmaksas<br />

36353 3,9 16000 1,4 16342 1,5<br />

78243 8,5 89536 7,9 117200 10,8<br />

230977 24,9 364815 32,2 225285 20,9<br />

Dati par kultūras iestāžu un struktūrvienību izdevumiem uz vienu attiecīgās teritorijas<br />

iedzīvotāju būtiski atšķiras. Vidēji novadā (neskaitot vienreizējās investīcijas) 2007. gadā uz vienu<br />

iedzīvotāju iepriekš minētajās iestādēs izlietoti 23,26 LVL, 2008. gadā - 28,12 LVL, bet 2009. gadā<br />

- 26,29 LVL. 2007. gadā vismazāk līdzekļu uz vienu pašvaldības iedzīvotāju ir bijis Krapes tautas<br />

namā - 7,08 LVL, bet visvairāk - 40,01 LVL - Mazozolu tautas namā. Savukārt 2009. gadā<br />

vismazākie finanšu līdzekļi ir bijuši Taurupes tautas namam (5,14 uz iedzīvotāju), bet vislielākie -<br />

Ķeipenes tautas namam - 32,68 LVL uz iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka šos datus būtiski ietekmējusi<br />

katras pašvaldības finanšu vadība un, iespējams, daļa no kultūras un tautas namu izdevumiem<br />

attiecināmi uz citām izdevumu pozīcijām, jo vairākas kultūras institūcijas atrodas ēkās kopā ar<br />

citām iestādēm vai struktūrvienībām.<br />

Kultūras un tautas namos strādājošo skaits 2007. un 2008. gadā ir bijis praktiski nemainīgs<br />

(145 darbinieki), bet 2009. gadā tas samazinājies līdz 135 darbiniekiem. Nemainīgs visos gados ir<br />

iestāžu un struktūrvienību vadītāju skaits - 12. 2007. un 2008. gadā ir bijis vienāds speciālistu skaits<br />

- 76 (ap 50 % no kopējā darbinieku skaita), bet 2009. gadā tas samazinājies līdz 68. Nedaudz ik<br />

gadu mainījies pārējo darbinieku skaits, un 2009. gadā tie bija 55 darbinieki. Apmēram 50 % no<br />

kopējā strādājošo skaita ir bijis <strong>Ogres</strong> kultūras centrā, ap 10 % Madlienas un 10 % Suntažu kultūras<br />

<strong>Ogres</strong> <strong>novada</strong> pašvaldība, 2010 83

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!