2010. gada decembris Nr.12

2 2010. gada decembris INTERVIJAKā jūsvērtējat šo gadu?Vita no Valgundes:«Godīgi sakot, patļoti labs šis gadsbijis man un manaiģimenei. Tiešišogad mājās esamveikuši lielu remontu,izremontējušivairākas istabas.Arī ar darbu viss kārtībā – šogad patbija ļoti daudz darba, līdz ar to vairākizdevās nopelnīt. Bērns labi mācījies.Jā, un vēl iepazinos ar jaunu draugu.Viss kārtībā, un es ļoti ceru, ka manizdosies to visu saglabāt. Galvenais, laimums visiem ir laba veselība!»Guntis no Zaļeniekiem:«Ne labs, ne slikts– vidējs. Dzīvē tāiegrozījās, ka līdzar ekonomiskās situācijaspasliktināšanostieši šogadesmu palicis bezdarba. Ilgu laikujau meklēju jaunu, taču bez rezultātiem.Skumji. Līdz ar šiem kreņķiemarī veselība ne visai laba. Šķiet, ka arīapkārt nekas uz labu nenotiek. Grūtibezdarbniekam, taču – ko citu darīs,jādzīvo vien ir.»Iveta no Platones:«Tā izvērtējot visulabo, slikto, jāsaka,ka šis gadsmanā ģimenē bijismierīgs. Par laimi,esam iztikušibez lielām problēmām.Es vēl joprojāmvaru strādāt un ģimenei pelnītnaudu. Tāpat galvenās lietas, ko bijāmieplānojuši, ir izdarītas. Bērni lieli, arīviņiem veiksmīgi izdevies atrast darbu.Līdz ar to ir daudz vieglāk, jo ir vairākipelnītāji. Par dzīvi gausties nevaru, irjāpriecājas par to, kas man ir.»Viktors Smikartsno Valgundes:«Ļoti labs, jo šogadmanā dzīvē irpiedzīvoti daudzipozitīvi notikumi.Es sāku daudz vairāknodarboties arsportu, tādējādi uzlabojotsavu fiziskoformu un veselības stāvokli. Tieši šajāgadā esmu atmetis kaitīgo ieradumu– smēķēšanu. Uzreiz jūtu, ka ir daudzreizlabāk. Noteikti apsveicami arī tas,ka šogad man skolā ir daudz labākassekmes, esmu cītīgāk pievērsies mācībām.Noteikti jau ir vēl pozitīvas lietas,taču nevaru uzreiz atcerēties.»Aivars no Platones:«Visi plāni, kas tikaizvirzīti gada sākumā,šķiet, ir izdevušies.Tālab varuteikt, ka man šis irbijis labs gads. Bijuceļojumā uz Stokholmu,apskatījupasauli ārpus Latvijas. Atvaļinājumsun visas brīvdienas ir pavadītas kopāar ģimeni, un, manuprāt, tas ir lieliski,jo galvenā vērtība šajā dzīvē ir ģimene.Arī par darba trūkumu nevaru sūdzēties.Ģimenē, paldies Dievam, visi irveseli.»Maija no Līvbērzes:«Man šis ir bijisgrūts gads. Jau nopavasara visu laikuesmu cīnījusies arūdeņiem. Pavasarīplūdi – viss pagrabsun mājas pamatipilni, vasarā, rudenī– kā lietavas, tā atkal viss noplūdis. Spējtik visu laiku strādāt, lai to ūdeni no pagrabalaukā dabūtu un sekas novērstu.Var teikt, ka viss gads vienā karošanā arūdeni. Kaut ko tādu nebijām pieredzējuši.Taču priecē, ka veselība ir normasrobežās un manai meitai, mazmeitiņailabi klājas. Tas man ir galvenais.»Gada ieguvums – projektospiesaistīti 7 miljoni latu«2010. varētu dēvēt kā nostabilizēšanāsgadu – pēc lielās steigasun novada sistēmas izveides2009. gadā esam varējuši strādātjau daudz izsvērtāk un stabilāk.Turpmākais solis noteikti būsanalīze – pamatīgi izanalizēsim,kā katrā no posmiem strādāts,lai apzinātu, kur un ko vēl iespējamsuzlabot. Sāksim ar pagastapārvalžu darba novērtējumu– tas notiks jau janvārī,» skaidroJelgavas novada domes priekšsēdētājsZiedonis Caune.Galvenais mērķis pārvalžu darba izvērtējumamir samazināt birokrātiju, ar ko nākas saskartiesnovada iedzīvotājiem, kārtojot dažādasformalitātes pašvaldībā. «Noteikti vērtēsim, cikiedzīvotāju vēršas pārvaldē, kādus jautājumusviņi tur kārto, cik operatīvi cilvēkiem tiek sniegtasatbildes, kādus uzdevumus vēl ir iespējamsnodot pārvalžu risināšanai. Jau šogad esampalielinājuši pārvalžu kompetenci, saprotot, kair atsevišķi jautājumi, kurus var nokārtot pagastos,un nav nepieciešams, lai iedzīvotājs mērotuceļu uz novada domi Jelgavā. Piemēram, viensno pēdējiem pieņemtajiem lēmumiem – mazosnomas līgumus tagad iespējams noslēgt uzvietas pārvaldēs,» uzsver Z.Caune.Trešdaļa budžeta – ES naudaJa Jelgavas novada budžets ir ap 20 miljoniemlatu, tad trešā daļa jeb septiņi miljoni no šīssummas šogad ir piesaistītie līdzekļi no Eiropasprojektiem. Matemātika šeit ir vienkārša – janovada speciālisti nebūtu spējīgi profesionālistrādāt un pašu izstrādātajiem projektiempiesaistīt finansējumu, tad par šiem septiņiemmiljoniem paveikto darbu nebūtu. «Tas ir ļotiliels apjoms, ko šogad esam īstenojuši par piesaistītofinansējumu – virkne rekonstruētu unnosiltinātu skolu, bērnudārzu, citu pašvaldībasēku, sakārtota ūdensapgādes sistēma dažādosciematos, atjaunotie cukura ceļi. Tā visa nebūtu,ja mēs nespētu piesaistīt naudu projektiem.Taču novada speciālistu kopīgais darbs apliecina,ka tas ir mūsu spēkos. Un šeit mēs redzamarī galveno ieguvumu no novada izveides, jomazai pašvaldībai nav tādas kapacitātes, laivarētu veikt tik vērienīgus projektus – trūktugan profesionālu speciālistu, gan līdzfinansējuma.Protams, vienmēr var vēlēties vairāk, unarī mums būtu gribējies, lai izdarīto darbu būtuvēl vairāk, bet visu nav iespējams paveikt uzreiz– arī mēs ejam soli pa solim,» tā Z.Caune.Tā, soli pa solim ejot, jau pēc gada vai diviemvarēs teikt, ka visā novadā ir rekonstruētaūdensapgādes sistēma, nosiltinātas visas skolasun bērnudārzi, sakārtoti kultūras nami, pārvalžuun citas pašvaldības ēkas. «Lielākais darba apjomsjau praktiski ir paveikts – palikušas dažasskolas, ciemati, kur vēl nav veikta ūdensapgādessistēmas rekonstrukcija, bet tas ir tuvāko gadudarbs,» skaidro priekšsēdētājs.Ceļiem naududabūt neiespējamiValsts problēma – nesakārtotie lauku ceļi– gan pagaidām nevirzās tā, kā pašvaldība tovēlētos. «Diemžēl šobrīd nav pieejams neviensEiropas fonds, kur līdzekļus varētu piesaistītnovadu ceļu sakārtošanai. Pilsētām šāda iespējair, bet laukiem – nav. Tas tikai apliecina, ka Eiropavēl nav apjautusi, cik liela ir šī problēma, joizskatās, ka šādas iespējas nebūs arī nākamgad.Savukārt no tiem līdzekļiem, ko valsts novadapašvaldību budžetos atvēl ceļu uzturēšanai,naudas pietiek, lai ceļus dažreiz vasaras periodāgreiderētu un ziemā izšķūrētu. Pēdējos gadosvienīgais ieguvums ir bijis tā sauktie cukura ceļi,bet nu tas noslēdzies, un tagad atliek tikai gaidīt,kad pavērsies kāda iespēja piesaistīt līdzekļusceļu remontam – tiklīdz tāda būs, novads būsgatavs šo naudu piesaistīt,» skaidro Z.Caune,piebilstot, ka šobrīd vienīgā iespēja, ko piedāvāEiropas fondi, ir caur projektiem piesaistītlīdzekļus gājēju drošības uzlabošanai apdzīvotajāsvietās. «Šajā aktivitātē mēs arī startējam, unnupat ir apstiprināti divi no mūsu iesniegtajiemprojektiem, kas paredz droša gājēju ceļa unapgaismojuma izveidi Vircavas un Staļģenesciematos. Vēl perspektīvā tiek plānots, ka varēsiegūt līdzekļus ciematu iekšpagalmu sakārtoša-FOTO: «Vismaz pagaidām valdības prognozes liecina, ka novadam garantētaislīdzekļu apjoms nākamgad nebūs mazāks par to, ar kādu saimniekojāmšogad, un tas jau ir cerīgi,» spriež Jelgavas novada domes priekšsēdētājsZiedonis Caune.nai, un arī tur mēs paredzam startēt.»Taču vienlaikus jāuzsver, ka tas, ko ikdienāiedzīvotājs saprot ar vārdiem «lauku ceļi», nevienmēr nozīmē pašvaldības atbildību. «Ir būtiskisaprast, ka tie ceļi, kas, piemēram, savienopagastu centrus, ir valsts nozīmes otrās šķirasceļi, par kuru uzturēšanu jārūpējas valstij, unvalsts atšķirībā no novada pašvaldības var piesaistītfinansējumu savu ceļu sakārtošanai, tačutai ir citas prioritātes. Protams, ka valsts sāk arlielajām maģistrālēm, šosejām un tikai pēc tamkaut kad varbūt domās par lauku iedzīvotāju,»situāciju raksturo priekšsēdētājs.Veidos vienukomunālo uzņēmumuJau pagājušajā gadā novads sāka sakārtotkomunālo pakalpojumu jomu, šo darbu uzticotpiecām spēcīgākajām pašvaldības SIA novadateritorijā. Pakāpeniski katrs no šiem uzņēmumiempārņēma arī blakus esošo pagastu komunālosaimniecību un mudināja iedzīvotājussaprast, ka ūdens, kanalizācija un siltums irtāds pats pakalpojums kā jebkurš cits, par kurupilnā apmērā jānorēķinās iedzīvotājiem. Grūti,bet process virzās uz priekšu, jo iedzīvotājudomāšanu un ierasto stilu, ka agrāk daudz kodotēja pagasts, mainīt nav viegli. Nākamgadbūs jāsper nākamais solis – novadā jāizveidotikai viena pašvaldības SIA, kuras kapacitāteun līdz ar to arī kvalitāte būs augstāka. «Tas irsvarīgs uzdevums, jo no nākamā gada projektusūdenssaimniecības sakārtošanai varēs iesniegttikai šādas SIA – pašvaldība to vairs darītnedrīkstēs. Šā brīža SIA katra atsevišķi navspējīga pacelt šādu darba apjomu – izstrādātkvalitatīvus projektus, iegūt tiem atbalstu ungarantēt līdzfinansējumu. Tas nozīmē – ja mēsšo soli nespertu, tad jau no nākamā gada novadsvairs nevarētu piesaistīt nevienu latu komunālāsjomas attīstībai,» skaidro Z.Caune.Jau decembra domes sēdē esošo pašvaldībaskomunālo uzņēmuma vadītāji domniekus iepazīstināsar esošo situāciju, tāpat tiks prezentētsfirmas «Konsorts» pētījums par plusiem unmīnusiem, veidojot vienotu uzņēmumu. «Esamparedzējuši, ka vienotajam uzņēmumam jāsākdarboties ne vēlāk kā pēc pusgada. Jau šobrīdtas apspriests gan ar Vides ministriju, gan arSabiedrisko pakalpojumu regulatoru, un esamsaņēmuši akceptu, ka līdz vienotā uzņēmumaizveidei darbu var turpināt esošās SIA – realizētprojektus, ko pēc tam pārņems jaunizveidotaisuzņēmums. Jāpiebilst, ka iedzīvotājiem reorganizācijabūtiskas pārmaiņas nesola – pagastosuz vietas turpinās darboties šie paši cilvēki,nodrošināt pakalpojumu. Vienīgā atšķirībabūs tā, ka uzņēmumam būs viena vadība, vienagrāmatvedība, jurists un projektu speciālists,»skaidro domes priekšsēdētājs.Pašvaldībai izdevies panākt vēl kādu būtiskulietu – proti, regulators apsolījis, ka dos savu akceptutam, lai līdz ar vienotā uzņēmuma izveidiuzreiz nebūtu jāievieš arī visā novadā vienotamaksa par komunālajiem pakalpojumiem. «Tomums ir izdevies panākt, un tas iedzīvotājiemir ļoti svarīgi, jo mēs pierādījām regulatoram,ka nav pieļaujams no iedzīvotājiem par dažādalīmeņa pakalpojumu pieprasītu maksātvienādu cenu – piemēram, tajos ciematos, kurjau veikta ūdensapgādes rekonstrukcija, cilvēkisaņem daudz labākas kvalitātes ūdeni, un nevarprasīt, lai tie, kuriem vēl netiek nodrošinātstādas kvalitātes ūdens, maksātu identiski. Līdzar to novads būs sadalīts zonās un komunālopakalpojumu maksa atšķirsies līdz brīdim,kad varēsim nodrošināt visā novada teritorijāvienādus pakalpojumus,» tā Z.Caune.Vienlaikus priekšsēdētājs atgādina, ka iedzīvotājiemļoti nopietni jādomā par savu namuapsaimniekošanu. «Ir divas iespējas – vai nuizvēlēties pašvaldības uzņēmuma piedāvājumu,vai mājas apsaimniekošanu pārņemt savāsrokās. Taču jāsaprot, ka likums paredz virkninosacījumu, kas jāizpilda, veidojot savu apsaimniekošanaskārtību. To paredz likums, unlikums ir jāpilda – ja māja paliek bez apsaimniekotāja,iedzīvotājiem draudēs administratīvaissods,» skaidro priekšsēdētājs.Atbalstīs sociālos darbiniekusSociālajā jomā, ar ko vairums saprot sociālopalīdzību, šogad būs izdevies nodrošināt iedzīvotājiemvisus paredzētos sociālās palīdzībasveidus. «Gada laikā bija nepieciešams nedaudzgrozīt sociālo budžetu un pabalstiem atvēlētvairāk līdzekļu, taču līdzekļi pietiks līdz pat gadabeigām. Par nākamo gadu jau skatīsimies jaunābudžeta kontekstā – plānojam, ka varētu ieviestarī kādu jaunu sociālā pabalsta veidu, paplašinātto saņēmēju loku,» saka priekšsēdētājs.Taču daudz nopietnāka problēma sociālajāsfērā šobrīd ir sociālo darbinieku trūkums.«Likums paredz, ka par sociālo darbiniekuvar strādāt tikai cilvēks ar augstāko izglītībusociālajā jomā. Diemžēl šobrīd pusei no novada30 sociālajiem darbiniekiem šādas izglītībasnav. Un jāatzīst, ka tā nav tikai mūsu novadaproblēma, līdzīgā situācijā ir ļoti daudzaspašvaldības valstī. Sociālo darbinieku alga navtik liela, lai cilvēks vēl varētu atļauties iegūtaugstāko izglītību. Vairākkārt esam izsludinājušipieteikšanos uz šīm vakancēm, bet rezultātanav – cilvēki, protams, piesakās, bet viņu kvalifikācijaneatbilst likumā noteiktajai. Tačupašvaldībai ir jāpilda likums, un šobrīd vienīgaisveids, kā mēs redzam šīs problēmas risinājumu,– pašvaldība apmaksā speciālistam mācībumaksu, viņš iegūst nepieciešamo kvalifikācijuun pēc tam uz līguma pamata vismaz piecusgadus strādā mūsu pašvaldībā. Par šo jautājumujau esam diskutējuši gan pašvaldībā, ganar deputātiem, bet, protams, gala lēmums būsjāpieņem domei. Šobrīd nelolojam cerības uzto, ka valsts varētu savu kārtību mainīt un vairsnepieprasīt konkrētu kvalifikāciju sociālajiemdarbiniekiem,» tā Z.Caune.Pašvaldībaspolicijas izveide – pareizs solisŠogad kā jauna iestāde novadā tika izveidotaPašvaldības policija. Pēc pusgada darbaZ.Caune atzīst, ka šis bijis pareizs solis. «Teikšugodīgi, vismaz līdz manīm nav nonākusi nevienasūdzība par Pašvaldības policijas darbu.Gluži pretēji – no iedzīvotājiem esmu saņēmistikai pozitīvas atsauksmes un pat pateicībasvēstules. Tāpat arī Bāriņtiesa un sociāliedarbinieki ir ļoti apmierināti ar to, ka viņus,apmeklējot nelabvēlīgas ģimenes, pavadapašvaldības policisti, jo šis darbs nemaz nav tikdrošs – bija pat gadījums, kad vienā no šādiemapmeklējumiem sadzēries vīrs pēkšņi metaar pudeli pašvaldības policistam – viņam tikapārsista galva. Ja policista tur nebūtu, iespējams,šādu uzbrukumu būtu saņēmuši sociāliedarbinieki. Tāpat arī kultūras darbinieki atzīst,ka pasākumos tagad par drošību tiek gādātsdaudz labāk nekā agrāk.»Izkristalizējusies arī kāda jauna problēma– novada teritorijā arvien biežāk policija saņemziņas par klaiņojošiem dzīvniekiem, kasapdraud drošību. «Uz katru izsaukumu policistireaģē, taču viņiem nav tiesības pašiem ķertklaiņojošus dzīvniekus – ir jāizsauc speciālaisdienests, kas dzīvnieku nogādā patversmē, untas ir dārgs pasākums. Šogad jau tam iztērēti ap1000 latu. Tieši tāpēc aicinu iedzīvotājus daudzatbildīgāk izturēties pret saviem mājdzīvniekiem,lai gan savu artavu tam «piesviež» arīpilsētnieki, kuri, it sevišķi piepilsētas pagastos,pamanās atstāt nevajadzīgos mājdzīvniekusturpat mežā vai uz ceļa,» tā Z.Caune.Divas jaunas komandasŠis gads iezīmējies arī ar to, ka novadā irizveidotas divas jaunas sporta spēļu komandas– florbola un vīriešu volejbola komanda, unabas startē Latvijas čempionātā. Abas komandasatbalsta arī novada pašvaldība, nodrošinotiespēju trenēties sporta zālē Jelgavā, Aviācijasielā, kā arī atbalstot inventāra iegādi.«Ja volejbolam jau bija tradīcijas – Valgundespuiši jau saspēlējušies, bet tagad klāt nākušijauni spēlētāji, tad florbola komanda ir izveidotapraktiski no nulles,» piebilst Z.Caune.Izrādās, ka interese par florbola spēli parādījusiesvienlaikus vairākos pagastos un jau pirmajāsnovada sporta spēlēs šovasar Zaļeniekosvarēja pārliecināties par jauniešu ieinteresētībuspēlēt šo spēli – sacensībās piedalījās 14 florbolakomandas. «Tā arī radās doma apvienot spēlētgribētājus un izveidot savu novada komandu,kas nu jau sekmīgi startē Latvijas čempionātā.Šis atkal ir pierādījums tam, ka iespējas ir – tāstikai jāizmanto,» uzskata priekšsēdētājs.Sliktāk nebūs2011. gada novada budžetu, visticamāk,pieņems janvārī, un prognozes liecina, ka tāapjoms nekļūs mazāks – līdz ar to pašvaldībainebūs jāatsakās no kādu funkciju izpildes.«Vismaz pagaidām valdības prognozes liecina,ka novadam garantētais līdzekļu apjoms nebūsmazāks, un tas jau ir cerīgi, bet, protams, precīzākpar to, kā dzīvosim nākamgad, varēsimrunāt pēc mēneša,» tā domes priekšsēdētājs.Kristīne LangenfeldeFoto: Krišjānis Grantiņš