grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

Irēne AvenaVizmas Belševicas nozīmeKāda liela patiesība par kādu lielunetaisnībuDvīņu zīmē: Vizmas Belševicas nozīme latviešuliteratūrā un vēsturē saucas apgādāKarogs izdotā grāmata, kurā sakopoti konferencesmateriāli, kas nolasīti 2006.27.–28.XRīgas Kultūras akadēmijā. Konferences rīkotājiir Rakstnieku savienība (RS), bet galvenokārttās biedre Margita Gūtmane, aplūkojamāsgrāmatas sastādītāja. Ievadu grāmatairakstījusi Inta Čaklā, bet to rediģējusi IevaKolmane. Bez konferencē nolasītajiem referātiem,grāmatā ievietota arī Belševicas agrīnogadu dienasgrāmata, atmiņu stāsti, divasintervijas, Ojāra Vācieša un Vizmas Belševicesvēstuļu izmaiņa. Grāmatā pārstāvēti 17 autori.Publicētie raksti aptuveni jāierindo pāristematiskās kategorijās: Belševicas disidentismsun ap to saceltā brēka (Ausma Cimdiņa,Inta Čaklā, Daina Bleiere, Raimonds Briedis);Belševicas bezdievība (Jānis Rokpelnis, UldisBērziņš); Belševicas dzeja (Anda Kubuliņa,Ruta Veidemane, Ieva E. Kalniņa, ValtersNollendorfs); Belševicas proza (Vita Zelče);Belševicas archīvi (Jānis Elsbergs); Belševicasdarbu tulkojumi zviedriski (Juris Kronbergs);Belševica personīgās atmiņās, vēstulēs, intervijās(Ludmila Azarova, Biruta Lapkaša, LijaBrīdaka, Laimonis Purs, Katažina Korčaka,Aleksandra Ubertovska). Konferences centrānepārprotami izvirzīta tēma par Belševicasnepaklausību partijai un notikumi, kas sekojapēc viņas dzeju krājuma Gadu gredzeni(1969) publikācijas.Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātesprofesore, literatūrzinātniece Ausma Cimdiņasavā rūpīgi izstrādātajā rakstā „Disidentismslatviešu dzejā un Vizma Belševica” sniedz īsokursu disidentismā, kas pašmājās vēl vienmērmaz pētīts, jo, kā Cimdiņa vēsta, dzelzspriekškara laikmetā ar disidentismu nodarbojušiestikai ārzemnieki – sovjetologi. Tagad,pēc Latvijas 15 neatkarības gadiem, Cimdiņa___________________Mākslas vēsturniece, dubultmaģistre Irēne Avena ilgusgadus vada Ņujorkas Frika (Frick) Mākslas muzejabibliotēkas uzziņu nodaļu un vienlaikus aplūko dažāduskultūras jautājumus Radio Brīvā Eiropa latviešuraidījumos, kopš to sākuma 1975. gadā līdz pat 90.gadu pirmajai pusei.ir pirmā, kas nopietni pieskārusies šim jautājumam.Runājot par Belševicas disidentismadzeju, sevišķi par piedauzības akmenikļuvušo poēmu Indriķa Latvieša piezīmes uzLivonijas hronikas malām, Cimdiņa pasvītro,ka dzejniece lasītāju ieved citā domāšanasperspektīvā, jo tā ir cita valoda un valodasparadigma nekā tā, kurā runā vara (22).Cimdiņa savā referātā uzsver radikālo pagriezienuBelševicas domāšanā, ko izsaukušasviņas studijas Maskavā. Brīvība un brīvdomība,solidaritāte ar citu tautu studentiem unspēja pārvarēt aizspriedumus pret krieviem irdažas no svarīgākajām pārmaiņām, ko minCimdiņa. Belševicas Maskavas pārvērtībāmsavos rakstos pieskaras arī Anda Kubuliņa unLaimonis Purs, Maskava manus dzejoļus mainījapašā saknē, dzejniece atzinusies OlgaiLisovskai. Pēc Cimdiņas domām, Maskavabija tā, kur nobrieda Belševicas disidentisms,jo viņas dabiskā spriestspēja, patiesības instinkts,cilvēciskā pašcieņa vai sirdsapziņaneļāva vieglākās pretestības ceļu (29). Parto, kā Maskavas Gorkija Literatūras institūtsun citas augstākās mācības iestādes noprovinciāļiem izkalušas pasaules klases profesionāļus,mums liecina Knuta Skujenieka,Ulda Bērziņa, Leona Brieža, Lailas Pakalniņasun citu izcilnieku biogrāfijas. Arī tematiskiBelševica nespēja sevi iežņaugt padomjudzejas vadlīnijās, nespēja padoties pašcenzūrai.Ne par traktoriem, bet par viduslaikiemun bībeles tekstiem viņa rakstīja. Dzeja viņaibija dzeja. Viņa darīja savu, un vara darījasavu, konstatē Cimdiņa (30).Un ko darīja vara? Te nu sākas tas makābraisdancis, ko, savos referātos viens otrupapildinādami un lāgiem atkārtodami, elegantiun ar lielu precizitāti attēlojuši un dokumentējušiliteratūrzinātniece Inta Čaklā,vēsturniece Daina Bleiere un Kultūras akadēmijasliteratūras profesors Raimonds Briedis.Jāatzīmē, ka blakus attiecīgo orgānu sēžuprotokoliem, Cimdiņa, Čaklā, Briedis un Purssavos referātos lieti izmantojuši gaišredzīgāRolfa Ekmaņa interviju ar Vizmu Parīzē, 1989.gada 12. februārī. Šajā intervijā dzejniece, izkļuvusino būra, šķiet, bija neparasti runīgaun atvērta. Parīzes gaiss darīja savu, un ārzemnieksRolfs bija dzirdīgs klausītājs. Vara,izrādās, jutās apdraudēta un bija spiestarīkoties. Latvijas PSR Komunistiskās PartijasCentrālā Komiteja, Rīgas pilsētas KP, KPpirmorganizācijas birojs, Latvijas PadomjuRakstnieku savienības KP pirmorganizācijasbirojs, Valsts drošības komiteja un Galvenāliteratūras pārvalde jeb Glavļits aktivizējās:laikā starp 1969. gada martu un 1971. gadanovembri tika sasauktas 11 sēdes; piecus12