grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

1994. gadā, kad es pēc 22 gadu prombūtnespabiju dzimtajā Rīgā, nolēmu apciemot Ducmani,kurš, stipri novārdzis, joprojām mitaAnnas Sakses Mežaparka mājā, Gdaņskas(Dancigas) ielā 14. Viņš stāstīja, ka tagad rediģējotkardināla Vaivoda sprediķus (nodomāju– ak veco grēciniek!) un dievojās, kaneesot drīz pēc manas aizbraukšanas RīgasBalss redakcijā palaidis ziņu, ka Franks miris(nodomāju – tātad ilgi dzīvošu). Viņš pavadījamani līdz 11. tramvaja pieturai un atvadāmšņukstēdams apkampa mani. Nožēlojams– abās šī vārda nozīmēs...OM Gadagrāmatas dokumentu sadaļā vērtscitēt ziņojumu, ko PSRS militārais atašejsLatvijā pulkvedis Vasiljevs rakstīja (1939.7.V)– Par vācu agresijas gatavošanu Latvijā. Lūdzu:Jūtams stiprs Vācijas spiediens un Latvijasvaldības visdažādākās piekāpšanās. Raksturīgsir ģenerāļa Hartmaņa (ko vēlāk nošāvačekisti. Dzejnieces Astrīdes Ivaskas tēvs. –F.G.) brauciens uz Hitlera 50. dzimšanas dienu.Šajā jautājumā man viens ģenerālim Balodimtuvu stāvošs pulkvedis atbildēja: Hartmanisļoti negrib braukt, bet nebraukt nedrīkst.Mēs nedrīkstam kaitināt niknu zvēru,lai brauc. Labāk lai divi ģenerāļi skūpsta Hitlerarokas, bet ne vairāk. Mēs gaidījām lielākupazemojumu, Hácha taču brauca (Háchabija Čechoslovakijas prezidents, ko Hitlers1939. gada marta vidū izsauca uz Berlīni unlika piekrist šīs valsts likvidācijai. – F.G.)Patiešām izcils ir OM Gadagrāmatā ietvertaisLatvijas Nacionālo partizānu apvienības(LNPA) komandiera Kārļa Rusova (Vārpas)1946. gada augusta memorands LK(b)P unLatvijas PSR vadītājiem (207–210). Memorandācita starpā prasīts: 3. Bez okupācijaskaraspēka klātbūtnes un ietekmes vēl 1946.g. noteikt un izvest tautas nobalsošanu parLatvijas palikšanu vai izstāšanos no PSRS sastāva....Šis memorands pelna, lai tam Okupācijasmuzeja ekspozīcijā ierādītu labi redzamuvietu.Un te dokuments, varu teikt, pro domo sua:Latvijas PSR VDK (KGB) priekšēdētāja ģenerālmajoraJāņa Vēvera pilnīgi slepens ziņojums(1957.21.II) par ebreju noskaņojumuemigrēt no Latvijas PSR. Citēju: Patreiz veiktobijušo Polijas pilsoņu repatriāciju no PadomjuSavienības uz Polijas Tautas Republikuebreju nacionālisti izmanto, lai izbrauktuno PSRS uz PTR, bet no turienes uz Izraēluun citām kapitalistiskām valstīm (..). Nav noslēpums,personas, uzskatot, ka tām ir tiesībasrepatriēties uz PTR, izmanto dažādusRolfs EkmanisSTARPTAUTISKIE RAIDĪJUMILATVIEŠU VALODĀ 20.GS. OTRĀPUSĒSākums JG235(2003), 237(2004), 238(2004),248(2007), 250(2007), 251(2007)BRĪVĀ LATVIEŠU BALSS FRANKFURTĒ1965–1972 – I DAĻA20.gs. 60. gadu vidū radioraidījumu jomāstāvoklis baltiešiem nav labvēlīgs. ASV kongresspārtrauc piešķirt līdzekļus AmerikasBalss baltiešu raidījumu turpināšanai no Minchenes,1 it kā technisku iemeslu dēļ tiek izbeigtiraidījumi Madridē 2 un oficiāli privātajā,bet faktiski ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes(CIA) uzturētajā (līdz 1971. gadam)Radio Brīvība (Radio Liberty) / Radio Brīvā Eiropa(Radio Free Europe) raidītājā Minchenēbaltieši nelaimīgā kārtā paliek starp diviemkrēsliem – starp Radio Brīvība, kas raida PadomjuSavienībā iekļauto tautu valodās, unRadio Brīvā Eiropa, kuras mērķauditorijair Maskavas tā dēvētās satelītvalstis – Polija,Čechoslovākija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija.Tā kā Igaunijas, Latvijas un Lietuvasrepublikas nepieder pie pēdējām un netiekVašingtonā atzītas par “PSRS tautām”, tāmiznāk palikt bešā. Baltiešiem it kā esot piedāvātaraidīšanas iespēja Radio Brīvība ietvaros,bet viņi atteikušies, neuzskatīdami sevi parPadomju Savienības sastāvdaļu. Tiesa, raidītpilnā sparā turpina Amerikas Balss un RadioVatikāns, bet šo raidstaciju programmas,izsakoties Viļa Skultāna vārdiem, nerunā_______________________________________________paņēmienus, lai izvestu uz PTR arī citas personasun veselas ģimenes. Šajā nolūkā tieknoslēgtas fiktīvas laulības.Tas tiesa. Mana radiniece toreiz arī grasījāsnoslēgt fiktīvu laulību ar pirmskara Polijaspavalstnieku, bet nepaguva: repatriācijastermiņš bija notecējis. Viņa vēlāk apprecējāstepat Rīgā un 1971. gadā, apstākļiem mainoties,kopā ar vīru laimīgi nokļuva Izraēlā.Gadagrāmatā Uldis Neiburgs ievietojis recenzijupar grāmatu The Mascot, kas vēstī,kā mazs puisēns no Baltkrievijas Koidanovasmiesta, kura īstais vārds, kā tikai nesen noskaidrojās,bija Ilja Galperins, kļuva par Latviešuleģiona krustdēlu Uldi Kurzemnieku.Kā redzam, latviešu un žīdu likteņi savijušiesgana cieši.o24