grāmatas - Jura Žagariņa mājas lapas

sena tors Ratermanis, ķīmijas inženieris Splīts,sekretārs – Jansons. Tie man būs labi palīgi.Diena pagājusi vienā spriešanā un runāšanā.Jūtos tīri vai apdullis.1945.14.X Nedēļa aizgājusi nemitīgā darbā.Sēdes un sēdes, dažreiz dienā divas. Divusvakarus sēdes ievilkās līdz 10.00 va karā. Nometnesvadība, kaut arī tā sastāv no desmitnozaru vadītājiem, ir sarež ģīta lieta, kas prasadaudz laika. Nāk arī mājās visādi ļaudisar savām vajadzībām. Šķiet, esmu pārvērties,esmu pārspējis pats sevi, kļuvis garīgi rosīgāks.Esmu iemācījies dis kutēt un vadīt sēdes.Visu nedēļu svarīgā kie jautājumi bijaamerikāņu Sarkanā krusta sūtījumu sadale,dzīvokļu jautājums un darbības pārņemšana.Vakarvakarā pēkšņi nāca ziņa, ka karoga pamatsgatavs. Karogu iesvētīja prāvests Ķullītis.Nodzie dājām Dievs Kungs ir mūsu stiprāpils. Savu runu nobeidzu ar Dievs, svētī Latviju!Jā, vakarvakarā jaunā komiteja saņēmaprāvesta svētību nometnes svētbrīdī.1945.18.X Nepatīkams gadījums – mācī tājsDū miņš, pirmais kandidāts komitejā, ar vislielākobalsu skaitu, gandrīz aiziet no komitejas.Viņš ir aizvai nots par M. Rater maņa izturēšanospret viņa radi nieka ģi meni, kas gribiekļūt nometnē. Pateicoties prāvesta Ķullīšapūlēm, viņš atsauc savu izstāšanos. Vakarāesmu lietuvju baleta sarīkojumā. Četras balerīnasatstāj skaistu iespaidu.1945.19.X Uzmetu runas tekstu un do dos uzstadionu, kur notiek Baltijas tautu Bavārijasolimpi āde. Skaista sportistu pa rāde ar karogiemun tau tas tērpiem. Ko mandants Voikovičs(dienvidslāvs), nomet nes priekšnieksOzoliņš, es, kā Latviešu ko mitejas priekšsēdis,igauņu un lietuvju ko miteju priekšniekipieņemam parādi, turam īsas runas, kurāmseko valsts himnas. Vakarā ar Mikīti aizejamuz Latviešu ģimna zijas Raiņa piemiņas vakaru.Skaisti ir kavē ties Raiņa domu un tēlu pasaulē.Par Raini referēja skolotāja Pētersonakundze, īsāku runu teica direktors Ais tars.1945.24.X Ziņa klāt – jāiet uz sēdi plkst.20.00. Notiek nikni strīdi kurpju dēļ starp F.Hūnu un Z. Jirgensonu.1945.25. No rīta man kreiso kāju saraujkrampji, pēc tam nelaba sajūta. Steidzos uzvirtuvi, kur nokritu. Mirkli esmu ģībonī. Uzbiroju neeju. At nāk M. Ratermanis ar J. Jansonu.Parakstu rakstus. Guļu visu priekšpusdienu.Apciemo žurnālists A. Baumanis unrakstnieks Lesiņš. Atnes man Latvju Domas,1. nr. Tās iespiestas parei ziem latviešu burtiem,veltītas literatūrai un mākslai. Atstājļoti labu iespaidu.1945.29.X Pēdējo dienu notikumi risi nājušiesļoti strauji un dramatiski. 26. ok tobra vakarasēdē nolemj rīkot balsošanu par Ozoliņu,27. oktobrī noorganizē vēlē šanas, svētdien,28. oktobrī balso šana: 293 balso par Ozoliņu,789 – pret. Pirmdien Baltijas komitejassēdē lietuvji un igauņi neuztur prasību parOzoliņa kandidatūru. Tie sapratušies un ievēlējalietuvieti A. Čeičys par nometnes vecāko.Ar to Ozoliņa vara lauzta. Aizgāju uz lietuvjukrusta iesvētīšanas svinībām. Vakarā bijupāris stundu Haunštetenē lietuvju goda mielastā.Pie galda sēdēju kopā ar lietuvju operasprimadonnu Anto ņinu Dambraus kaiti. Iepazinosar Haunštetenes nometnes latviešupriekšnieku Alpu un visas nomet nes priekšniekuMatisenu.1945.1.XI Ernests Aistars iesniedz atlū gumuno ģimnazijas direktora amata, lai varētustrādāt pie literatūras vēstures.1945.2.XI Esmu uzrakstījis Aistaram garuvēstuli, kurā paskaidroju, ka nevaru pieņemtviņa demisiju, jo šinī laikā visiem jāstrādā vispārībaslabā, un ne viens nevar strādāt tikaipie tā, kas patīk. Aizeju ar vēstuli pie mācītājaDūmiņa. Viņš uzliek arī savu rezolūciju.Vēstuli nododu Aistara dzīvoklī. Iedzī votājussatrauc ziņas no Eich štetes [Eichstätt], kurizdarītas plašas apcie tināšanas baltiešu nometnēs,[amerikāņi] meklējot vācu draugusun līdzskrējējus. Biroja vadī tājs bijis apcietinājumātrīs dienas, bet atbrī vots. Kāpēc notiekšādas lietas? Vācu līdz skrējēji, do māju,mēs gan daudzi nebijām. Uzskatījām vāciešuspar mūsu tautas naid niekiem un krāpniekiem.Bet tagad apcie tina nevainīgus cilvēkus.Fricis Hūns nevar satikt ar sava blokaiedzīvotājiem. Aizvien pārmetumi un nepatiesiapvainojumi pret viņu, it kā viņš saņēmisdažas tekstilijas, bet tas neesot atzīmētsviņa grāmatiņā.Hochfeldas bēgļu nometnes latviešu karogapamatnes atklāšanā (1945). Kreisā pusē stāv Dr.Alfreds Tauriņš. Pie galda prāvests Jēkabs Ķullītis.Aizmugurē stāv Ausekļa ģimnazijas audzēkņi.1. rindā kreisā pusē mācītājs Arturs Dūmiņš.Pretējā lpp. viena no kara laikā pussagrautajāmēkām bēgļu nometnes robežās.