4 skats<strong>20<strong>12</strong>.</strong> <strong>gada</strong> <strong>decembris</strong>5Augstākais apbalvojums šogad pasniegts astoņiem iedzīvotājiemŠogad Jelgavas novada pašvaldībasaugstāko apbalvojumu saņēma astoņinovada iedzīvotāji – Goda diplomusun Atzinības rakstus pasniedzaJelgavas novada domes priekšsēdētājaZiedoņa Caunes pieņemšanā 16.novembrī, par godu Latvijas valstsproklamēšanas 94. <strong>gada</strong>dienai. «Irgandarījums, ka varam īpašā svētkureizē pamanīt, novērtēt tos cilvēkus,kuri savu darbu ir darījuši vairāknekā tikai prasa burts vai amataapraksts. Nav samaksājama nekādacena par šo cilvēku mūža ieguldījumuun sirdslietu. Katrs no viņiem ir devisbeznosacījuma ieguldījumu sabiedrībai.Novadā ir daudz uzņēmīgucilvēku, ko pierāda kaut vai tas, kaarī pagastu pārvaldēs sveicām godināmosļaudis. Tas, ko pašvaldībavar sniegt, ir pateicība – paldies, kasizteikts gan visupirms no iedzīvotājiem,gan arī no novada vadības. Unes priecājos, ka līdzcilvēki ar pozitīvismuto spēj ieraudzīt, novērtēt,»norāda Z.Caune. Jāpiebilst, ka Godadiploma saņēmējiem tika izmaksātanaudas prēmija – 200 lati, savukārtAtzinības rakstu saņēmējiem – 150lati. Bet kā īpaša simboliska balvapasniegtas piespraudes – sudrabavārpa.«Apziņa, ka esi kādam vajadzīgs, ir patīkama»Imants Parfenovičs, zemnieku saimniecības un kokaudzētavas «Aptiekas» īpašnieksGoda diploms par lielo ieguldījumu dārzkopības attīstībā un novada iedzīvotāju nodarbinātības veicināšanāZemnieku saimniecības «Aptiekas» īpašnieks un saimnieks ar neizmērāmu entuziasmu, aizraujot arī citus, darbojassavā dekoratīvo augu audzētavā. Kopš 1995. <strong>gada</strong> audzētava attīstīta tiktāl, ka tā ir atpazīstama ne vien Jelgavasnovadā, bet visā Latvijā un pat ārzemēs.Audzētavā tiek audzēti un pavairoti 920 dažādi augi un nodarbināti 14 strādnieki, sezonā – pat 20. Par labi atpazīstamutūrisma objektu ir kļuvis izveidotais dendrārijs, ko dodas apskatīt un iegādāties augus interesenti gan noLatvijas, gan no daudzām citām valstīm, jo tā ir gan skaisti veidota ainava, gan izglītojošs izziņas avots. Ne veltiaudzētavā praksi apgūst Bulduru dārzkopības un LLU studenti.Audzētavas īpašnieks aktīvi iesaistās ne vien stādu audzēšanā un tirgošanā, bet arī aktivitātēs stādu audzētājuvaldē un sadarbojas ar partneriem Somijā, Zviedrijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā. Tāpat saimnieks palīdz apzaļumotarī turpat Zaļenieku pagastā esošās teritorijas.«90. gados zemniekiem deva kokmateriālusun citus labumus, bet es toreiz dzīvoju Jelgavā,man bija kooperatīvs un nekas tamlīdzīgs nepienācās.Jā, daudzi jau to naudu notrallināja, betciti investēja un attīstījās. Es toreiz ar tādu baltoskaudību uz viņiem skatījos,» ne bez lepnumapar to, ka visu sasniedzis saviem spēkiem, stāstakokaudzētavas «Aptiekas» īpašnieks ImantsParfenovičs.Ar stādu audzēšanu viņš nodarbojas no 1978.<strong>gada</strong>, un šis darbs viņam ir arī hobijs. TolaikImants, beidzis Politehnisko institūtu, strādājaLatvijas Universitātē par inženieri, bet saņēmatrīsreiz mazāku algu nekā šoferis, un vajadzējameklēt veidus, kā legāli piepelnīties. «Ar kolēģi,otru inženieri, nopirkām Šabo neļķu sēklas, un tāsākās biznesa vēsture – atceros, ka pirmā nauda,ko dabūju par stādiem, bija 25 rubļi.» Nu viņa«Novada augstākais apbalvojums ir pagodinājums,ko man izrādījuši mani pacienti,»ir pārliecināta Sesavas ārste Skaidrīte Stille,piebilstot, ka arī ikdienā pacienti mēdz pateiktpaldies. Visbiežāk tiek dāvāti ziedi.Darbs Sesavā ir Skaidrītes kundzes pirmāun vienīgā darba vieta – jau rit 40. gads. «Irarī atsevišķas ģimenes, kuras pie manis nākpat piecās paaudzēs,» stāsta ārste, uzsverot:patiesībā, kaut gan, darba gaitas uzsākot,tādas institūcijas kā ģimenes ārsts nebija, viņatāda bijusi jau no paša sākuma, jo pacienti bijadažāda vecuma – sākot no zīdaiņiem un beidzotar sirmgalvjiem. S.Stille spriež, ka būt ārstamlaukos, no vienas puses, ir viegli, jo visi cilvēkiun ģimenes ir zināmas, bet, no otras puses,arī ārste tiek nepārtraukti vērtēta. «Sākumābija ļoti grūti, un es ļoti bieži raudāju,» atzīstpieredzējusī ārste.uzņēmumā ziemas sezonā pastāvīgs darbs ir 14cilvēkiem, bet vasaras sezonā strādājošo skaitsir 20 – 25.«Paldies Jelgavas novada pašvaldībai, kanovērtēja manu darbu. Citreiz kļūst skumji, katu viens pats raujies, cīnies un dod darbu citiem,bet no tevis gaida tikai nodokļus. Pie mums jauvalstī tagad akcentus liek uz slaistiem un dzērājiem– viņi saņem pabalstus, palīdzību, kautgan patiesībā tādiem neko nevajadzētu dot. Bettādi kā mēs, kas strādā, nekad pat neiedomātosiet un kādam kaut ko lūgt – veseliem cilvēkiemir jāstrādā un pašiem jāmeklē darbs,» spriežkokaudzētājs. Par pašu apbalvošanas pasākumuun pieņemšanu pie domes priekšsēdētāja ZiedoņaCaunes Imants saka: «Latvijas dzimšanasdienas priekšvakars bija ļoti piemērots brīdisapbalvojumu pasniegšanai, un tas visādā ziņāIkdienā paldies saka ar ziediemSkaidrīte Stille, Sesavas pagasta ārsteGoda diploms par ilggadēju darbu un ieguldījumu veselības aprūpes attīstībā Jelgavas novadāSesavas pagasta «Dālderos» savā ģimenes ārsta praksē strādā Skaidrīte Stille, kura pacientus pieņem piecas reizes nedēļā unceturtdienas rītos steidz uz attālo Bērvircavu. Dakterīte pagastā strādā no 1972. <strong>gada</strong>, tā kā ļoti lielu sava mūža daļu veltījusipagasta iedzīvotājiem. Pacienti Skaidrītē augstu vērtē ne tikai profesionalitāti, bet arī cilvēciskās īpašības.Paralēli ārstēšanai S.Stille saviem pacientiemstāsta arī par lietām, kas kaitē viņu veselībai,piemēram, lieko svaru, smēķēšanu, alkoholalietošanu, sāli un cukuru ēdienkartē. «Ir bijis tā,ka, piemēram, kādam pacientam saku: «Tu tikaiuz mani nedusmojies, bet tu esi par dūšīgu.» Unparasti jau nedusmojas,» stāsta mediķe. Tomērir arī situācijas, kad cilvēki uzskata – tā navdakteres darīšana. «Reiz veselības pārbaudēkonstatēju, ka kāds zēns smēķē. Viņš gan tonoliedza, bet, tā kā biju redzējusi viņu parkāpīpējam, sāku prasīt, kas par vīrieti no viņaiznāks, ja viņš jau tagad smēķē. Puisis mājāspastāstīja par mūsu sarunu, bet mamma dēlampateica, lai viņš smēķē tā, ka Stille neredz,» atcerasārste. Tāpat nācies veikt psihologa, laulībukonsultanta pienākumus, jo laukos cilvēki pieārsta iet ne tikai tāpēc, lai uzlabotu veselību.Nesen pat bija gadījums, kad ārstei izdeviesbija ļoti patīkami. Manuprāt, šis apbalvojumsapliecina, ka mans darbiņš vajadzīgs arī pašvaldībaiun valstij.»Vislielākais gandarījums Imantam ir par to,ka viņa dēls izrāda interesi par ģimenes biznesu– abas meitas dzīvo ārzemēs, bet dēls ir Latvijā,un Imants būtu tikai priecīgs, ja varētu biznesunodot viņam. «Lai izveidotu šādu biznesu,vajadzīgs ilgs laiks, piemēram, lai augu varētuvispār parādīt tirgū, tam jāaug, minimums, trīsgadus. Piemēram, Nīderlandē, Dānijā ir labaskokaudzētavas, kurās dēli kļuvuši par advokātiemun kuriem ģimenes bizness neinteresē. Izpārdotgadu gaitā izveidoto biznesu ir ļoti sāpīgi,» spriežI.Parfenovičs. Pēdējo gadu viņš ar dēlu strādāpie sava Stādu centra izveides Rīgā, Ulmaņagatvē. «Tas mums un mūsu uzņēmuma attīstībāir nopietns solis,» viņš piebilst.nogludināt kāda laulāta pāra attiecības.Ilggadējā ārste norāda, ka pēdējos gadosSesavas pagastā pieaug saslimšana ar cukuradiabētu, sirds asinsvadu slimībām un onkoloģiju.Viņasprāt, galvenais iemesls ir nekvalitatīvāpārtika un Černobiļas atomelektrostacijassekas. Pagājušais gads Skaidrītei palicis prātāar to, ka konstatēti trīs saslimšanas gadījumiar tuberkulozi – ar to vietējos iedzīvotājus bijaaplipinājis kāds izbijis ieslodzītais, kurš strādājapie saimnieka. Savukārt šogad esot piedzimuši<strong>12</strong> bērni – pērn pagastā piedzima seši –, tiesa,pārsvarā mazuļi nāk pasaulē nelabvēlīgās ģimenēs.«Vissmagāk ir strādāt ar mātēm dzērājāmun noskatīties, kā cieš bērni,» tā S.Stille.Daktere pateicas par atbalstu arī savai palīdzeiGuntai Kupčai un vīram, kurš vienmēr,neko nejautājot un nepārmetot, ved savukundzi mājas vizītēs pie pacientiem.Milija Zīberte dzimusi Tukuma novadaDžukstē, bet Vilcē dzīvo jau 44 gadus un sauc šovietu par savām mājām. «Kad izveidojās brīvāLatvija, bija jāpārkvalificējas – pēc izglītības bijuzootehniķe. Tolaik biju Blankenfeldes kooperatīvusabiedrības valdes priekšsēdētāja, un mumspalika Blankenfeldes muiža, tāpēc bija jādomā,ko ar to iesākt. Tā arī sākās aizraušanās ar tūrismuun kultūrvēsturi,» stāsta kundze. Viņa atceras,ka padomju gados jau tādas braukāšanas nebija– ceļot varēja tikai ar arodbiedrības atļaujām untikai izredzētie, turklāt partijas biedri. «Atceros,ka mēs, 30 labākie sovhoza darbinieki, <strong>gada</strong>beigās braucām uz Sočiem,» M.Zīberte stāsta, kauz Maskavu, Pleskavu, Lietuvu jau varēja braukt,bet, piemēram, Kaļiņingrada bija slēgtā zona.Pirmajā tūrisma konferencē Milija piedalījās1994. gadā un lēš, ka pa šiem gadiem Vilcēuzņēmusi vairākus desmitus tūkstošus tūristu.«Kad Blankenfeldes muižā rīkojām muižkungapusdienas, dienā brauca pat pa trīs četrām gru-Jauna sporta halle – goda lietaAivars Naglis, Staļģenes vidusskolas direktors un Jelgavas novada Sporta centra brīvās cīņas trenerisGoda diploms par lielo ieguldījumu izglītības un sporta attīstībā un skolēnu patriotiskajā un fiziskajā audzināšanāStaļģenē pedagoģiskajā darbā mērķtiecīgi un aktīvi darbojas cilvēks, kura stiprā puse ir sports – brīvā cīņa, bet tā ir tikai nelieladaļa viņa veikuma. Savā trenera karjerā sagatavojis ne mazums sportistu, un viņa komplektētā komanda izcīnījusi medaļas ganLatvijas I, II un III Olimpiādē pieaugušajiem, gan Latvijas Jaunatnes olimpiādē. Viens no kaismīgākajiem pedagogiem skolēnupatriotiskajā un fiziskajā audzināšanā. Viņš izstrādājis metodisko darbu par brīvās cīņas elementu apmācību un izmantošanusporta stundās. Kopš 2005. <strong>gada</strong> ir Staļģenes skolas direktors, kur arvien ievieš jauninājumus, piemēram, elektronisko uzdevumusistēmu. Panācis skolas nodrošinājumu ar mūsdienīgām informācijas tehnoloģijas iekārtām, mācību kabinetu un apkārtneslabiekārtošanu. Un pašlaik viņa enerģija deg pie sen lolotā sapņa – skolas sporta halles celtniecības. Aivars ir Jelgavas novadadomes deputāts un aktīvi iesaistās izglītības kvalitātes nodrošināšanas jautājumu risināšanā.«Vienīgais, ko varu pateikt, ir: paldies par uzticību,»tā par saņemto balvu saka Aivars Naglis. Uzjautājumu, kas varētu viņu ieteikt apbalvojumasaņemšanai, viņš pieļauj, ka iniciatīva varētu nāktgan no Izglītības pārvaldes, gan no Sporta centra,gan no skolas kolektīva, kas jau pērn viņu gribējušivirzīt pašvaldības augstākajam apbalvojumam.«Mans pamatdarbs ir skolā, bet pēc darbalaika beigām sākas treniņi – bērnus un jauniešusbrīvajā cīņā trenēju jau kopš 1989. <strong>gada</strong>. Savulaikarī pats nodarbojos ar šo sporta veidu, vēl institūtalaikos sportoju, bet tad guvu traumu... Tiesa, vēljau pats kaut ko daru un pirms dažiem gadiempiedalījos arī pasaules čempionātā veterāniem,bet drīz jau paliks 50, un tad jau uz paklāja vairsneiziesi,» tā viņš, piebilstot, ka joprojām regulāritiekas ar saviem bijušajiem audzēkņiem un kopāceturtdienās spēlē futbolu.«Var teikt, ka Vircavas bibliotēka ir mana vienīgādarba vieta. Tiesa, pēc vidusskolas beigšanasnepilnu gadu nostrādāju bērnudārzā Jelgavā– toreiz es ļoti gribēju kļūt par bērnudārza audzinātāju.Bet tad, kamēr biju palikusi bez darba,man piedāvāja vietu bibliotēkā – man ne prātāneienāca, ka kādreiz tur strādāšu,» stāstu parsavu un sava darba mūžu iesāk īstenā vircavnieceAija Bērziņa. No darba Jelgavā tolaik Aijai nācāsaiziet, jo ar pilsētu bija slikta satiksme un viņanevarēja izbraukāt, tomēr arī tagad viņai daudzsanāk strādāt ar bērniem un jauniešiem, un taskundzi priecē.«Saņemot pašvaldības augstāko apbalvojumu,sajūta bija ļoti neparasta. Kaut kur arī likās, kaneesmu to nemaz pelnījusi, bet tas tomēr bijapacilājoši un svinīgi. Laikam kolēģi un lasītājinovērtēja manu darbu – no malas jau labākredzams,» nosaka kundze. Viņasprāt, citi viņā«Šodien tūristam vairs nepietiek ar pliku stāstu»Milija Zīberte, Vilces pagasta Tūrisma informācijas punkta vadītājaAtzinības raksts par lielo ieguldījumu Jelgavas novada tūrisma attīstībā, kultūrvēstures mantojuma saglabāšanāun jaunās paaudzes izglītošanāMainoties laikiem un Latvijai iegūstot neatkarību, Milija mainīja savu nodarbošanos un izglītojās sev tuvās jomās– ieguvusi sertifikātus tūrisma, viesmīlības, nometņu organizēšanas un kultūras pieminekļu apsaimniekošanasjomās. Blankenfeldes muiža saglabāta, pateicoties Milijas iniciatīvai – viņa piesaistīja Kultūrkapitāla fonda finansējumu.Viņa arvien popularizē Vilces pagastu un novadu kopumā, vadot dažādas ekskursijas pa Vilces pagastu.Tāpat Milija aktīvi iesaistās pagasta un skolas rīkotajos pasākumos.Visa Nagļu ģimene ir sportiska. «Sports ievelk– piemēram, citās ģimenēs abi ir biznesmeņi, betmēs ar sievu abi mācījāmies Sporta institūtā,»norāda skolas direktors un treneris, piebilstot, kaneizmērojams ir viņa prieks par savu audzēkņupanākumiem. Piemēram, viņa bijušais audzēknisAndrejs Vasiļjevs tagad strādā par treneri Bauskā,bet Ivars Drupa – Rīgā, un abi jau ir guvuši panākumus,kā saka A.Naglis, lielākus par viņējiem.Tomēr vislielākais prieks ir par dēlu Jāni, kuršnesen uzsācis studijas Sporta akadēmijā un arījau trenē jaunos. «Esmu atdevis viņam lielākodaļu sava darba, bet vēl jau man viņam jāpalīdz,dalos ar viņu pieredzē, aizvietoju. Galvenais, kagribēšana Jānim ir un, lai gan alga nav liela, tāir iespēja palikt Latvijā,» stāsta A.Naglis. Pēcviņa teiktā, Jānis jau pa pasauli gana izvazājies– darba meklējumos pabijis Anglijā, Norvēģijā,Holandē –, un ir laiks atgriezties. «Tā tāda tēvaviltība,» labsajūtā un ar viltīgu smaidiņu sejānosaka treneris.Runājot par mērķi turpmākajam darba cēlienam,viņš norāda: gribētu uzcelt Staļģenē sportahalli. «Šo jautājumu jau risinu un nekādi nevaruatrisināt desmit gadus. Kādreiz jau bija tādapolitika un tika ierīkoti dažādi aktivitāšu centri– es jau nenoniecinu «Līdumus», «Kraujas» un«Zariņus», tomēr uzskatu, ka pie katras skolasjābūt modernai sporta hallei. Tagadējā zāle mumsir pielāgota, bet tajā nav ne dušu, ne tualešu,»ieskicē A.Naglis. Viņš ir apņēmības pilns beidzotšo jautājumu atrisināt – jaunās halles projektsesot izstrādāts jau pirms kāda laika, tagad tas tiekpielabots, un A.Naglis cer, ka nākamgad situācijaizkustēsies no sava nulles punkta. «Man kā bijušajamsporta skolotājam tā ir goda lieta.»«Man ne prātā nenāca, ka kādreiz strādāšu bibliotēkā»Aija Bērziņa, Vircavas pagasta bibliotekāreAtzinības raksts par nozīmīgo ieguldījumu lauku bibliotēku attīstībā un iedzīvotāju informacionālajā apkalpošanāBibliotēkas vadītāja Aija darbam Vircavas bibliotēkā ir uzticīga jau 40 gadus. Viņas darbs neaprobežojas ar vienkāršiemdarbiem bibliotēkā. Aija spēj aizraut un ieinteresēt, atrast īpašo katrā atnācējā un bibliotēkas apmeklētājātā, lai ikviens kļūtu atvērtāks, pozitīvāks pret valsti, pagastu un novadu. Vai tas būtu pirmsskolas vecuma mazulis,spurains pusaudzis, vai kundze gados, Aija atrod kopīgu valodu un katram parāda savu ceļu literatūrā. Kopā ardzīvesbiedru Verneru Aija izaudzinājusi divus krietnus bērnus un nu jau lolo trīs mazbērnus.visvairāk novērtē precizitāti, lielo pacietību unapzinīgumu. «Vienmēr esmu pratusi atrastkopīgu valodu ar apmeklētājiem un vienmēresmu bijusi pietiekami pieklājīga – Vircavasbibliotēkā strādāju 39 gadus, un ne reizi man navbijis konflikts ar kolēģiem vai lasītājiem,» norādaAija. Vircavas bibliotēku vidēji dienā apmeklē 26cilvēki un kopējais lasītāju skaits ir ap 300.Viens no patīkamākajiem brīžiem bija pirmsdiviem gadiem, kad bibliotēka pārcēlās uz jaunāmtelpām – tie bija ceturtie Jurģi. «Bija jaunotelpu atklāšana, sanākuši mani aktīvākie unmīļākie lasītāji. Pensionāri paši bija izcepuši lielugaršīgu torti ar rudens lapām. Tas bija tik sirsnīgiun mīļi, un tad es tā īsti sapratu, ka viņi maniciena un mīl,» stāsta bibliotēkas vadītāja. Viņuļoti iepriecina, ka bērni lasa – skolā esot dažasskolotājas, kas liekot bērniem lasīt, un tad viņibibliotēkā meklējot grāmatu ar tieši tik lapām, cikpām – ap 220 cilvēku,» tā viņa, piebilstot, ka 2010.gadā Vilci apmeklēja vairāk nekā tūkstotis tūristu.Pērn bijusi lejupslīde, bet šogad skaits atkal kāpj– vasarā vien Vilcē bijuši 790 viesi. Šovasar samērādaudz tūristu bijis no Vācijas, Dānijas, Zviedrijas,Krievijas un Lietuvas. M.Zīberte spriež, kaviņas darbu atzinīgi novērtējusi gan Vilces skolasdirektore, gan pagasta pārvaldes vadītāja, un,iespējams, tieši viņas Miliju pieteikušas apbalvojumam.«Biju patīkami pārsteigta, ka mansdarbs ir novērtēts. Negribas jau sevi dikti lielīt,bet laikam jau pateicoties man Blankenfeldesmuiža vēl stāv...» domīgi saka Milija.Viņas aizraušanās ir vēsturiskās celtnesun kultūras pieminekļi, bet sirdij vistuvākās– Blankenfeldes un Vilces muiža. «Abas šīsmuižas piederēja diviem Hānu dzimtas brāļiemun ir diezgan līdzīgas arī pēc izskata. Bet manivisvairāk saista vēsturiskā aura un leģendas– Blankenfeldes muižā bija spoki un raganas,bet Vilces muižā ir Melnā un Baltā dāma, velni,»skolotāja uzdevusi izlasīt.Bet sirds sāp, ja nevīžīgi un pavirši izturaspret grāmatām. «Bērni no nelabvēlīgām ģimenēmir vislasītgribošākie, bet viņi, varbūt patneapzinoties, nodara grāmatai pāri. Tad man irduālas jūtas – no vienas puses, saskaņā ar noteikumiemes varētu viņiem grāmatas vairs nedot,bet, no otras puses, nespēju tā rīkoties, jo viņiemir vēlme lasīt. Tad nu es viņus audzinu.»Gads A.Bērziņai bijis svarīgu notikumu pilns– jūnijā bibliotēkai bija akreditācija, bet oktobrīVircavā notika novada Grāmatu svētki. TagadAija gribētu vairāk laika veltīt novadpētniecībasmateriālu sistematizēšanai un noformēšanai.«Tagad ir dažādas datu bāzes, kurās var atrastinformāciju par pagasta vēsturi, un tas ir jāizmanto.Un ir arī tā labā iespēja visus šos materiālussaglabāt datorā – tādus tos būs daudz patīkamākpiedāvāt un lietot,» norāda bibliotēkas vadītāja.ieskicē tūrisma speciāliste. Pagājušajā gadā pašvaldībarestaurējusi Vilces muižas lielo deju zāli.«Kad noņēmām sienas koka paneļus, atklājām,ka apakšā ir bīdermeiera stila oriģinālās durvis,rūpīgāk ieskatoties, arī freskas krāsas varēja saskatīt.Nupat pabeigta arī muižas pagraba izpēte– tas ir ļoti interesants, ar krusta velvēm griestosun agrāk kalpoja kā pulcēšanās vieta. Vilcesmuiža bija medību pils, un kungi pēc medībāmpulcējās pagrabā. Tur bija kamīns, tika dzertsmelnais plūškoka vīns, dalīti un cepti nomedītiebrieži. Pagrabā bija virtuve ar visu maizes krāsni– tā tiešām pildīja ķēķa funkciju. Tur arī bija pirmaislifts – ar ķēžu palīdzību pagatavotais ēdienstika uzlaists augšā,» jaunākajos atklājumos dalāsM.Zīberte, un rodas sajūta, ka viņa par Vilci untās muižām varētu runāt stundām. Bet viņa tikainosaka: ja grib strādāt par gidu, visu laiku ir jāmācāsun jāseko līdzi visam notiekošajam, jo nāciesatbildēt arī, piemēram, uz tūrista jautājumu, kasšobrīd ir Latvijas prezidents.M.Zībertes mērķis ir panākt, lai Vilce būtu vēlatpazīstamāka. «Nākamajā tūrista sezonā plānojamrīkot tādus kā šovus, jo tagad jau tūristam arpliku stāstu vien nepietiek. Man ir doma apspēlētseptiņus Vilces magus un faktu, ka 1797. gadādivas dienas Vilces muižā uzturējās slavenaisavantūrists un mistiķis Kaliostro,» viņa atklāj.Ilgonis Rozītis ir pārliecināts, ka apbalvojumasaņemšanai viņu izvirzīja Valgundes pagastaiedzīvotāji – kā pateicību par atpūtas vietasierīkošanu pie Kalnciema skolas. Zemgalesmežsaimniecības izpilddirektors norāda, kapēc rakstura nav uz atzinību tendēta personība,tomēr apbalvojums sniedz gandarījumu. Viņšgan spriež, ka daudz lielāks bijis Klīves mežaiecirkņa vadītāja Gunāra Blūma ieguldījums. Parsavu lielāko ieguldījumu meža nozarē I.Rozītisuzskata ceļu tīkla atjaunošanu – Zemgalē pēdējo10 gadu laikā sakārtoti 600 kilometri meža ceļu.Emīlijas Rozes dzimtā puse ir Laidi netāluno Skrundas, bet jau aptuveni 40 gadus viņadzīvo Jaunsvirlaukas pagastā un ar savām aušanasprasmēm, gaumes un stila izjūtu priecē citus.«Atceros, ka aust sāku bērnībā, bet tad kādulaiku to nedarīju – nebija laika, bija jāmācās,»stāsta E.Roze. Runājot par aušanu, viņa nemitīgiatkārto, ka tas ir laikietilpīgs un samērā grūtsdarbs – aužot ķermenis atrodas sēdus stāvoklī,vienlaikus jākustina rokas un kājas un nemitīgijāskatās līdzi, kā virzās process.Emīlijas kundze par savu aizraušanos runādiezgan negribīgi – varbūt tāpēc, ka Staļģenesstudijā auž jau vairāk nekā 30 gadus un viņai tasdrīzāk šķiet kā darbs, nevis vairs hobijs. Radošaisdarba mūžs bijis tik garš, ka viņa vairs nevar pateikt,kāds bijis sarežģītākais, lielākais vai mīļākaisaustais darbs. «Austs ir daudz. Lielākie darbi«Par savu ciematu ceļos un guļos»Smaida Vērza, Līvbērzes pagasta Vārpas ciema iedzīvotāja,dienas centra «Vārpa» vadītājaAtzinības raksts par ciema sabiedriskās dzīves organizēšanu unsabiedrības iesaisti vides labiekārtošanāIr kāda Vārpas ciema iedzīvotāja, kas rūpējas par to, lai dzīve ciemā būtuinteresanta un daudzveidīga. Viņa aktīvi piedalās dažādos saimnieciskosdarbos, izmanto gandrīz visas iespējas, lai piesaistītu projektu finansējumu,rūpējas par svētku un kultūras pasākumiem – lai tie būtu saistoši jebkuravecuma iedzīvotājiem. Viņa arī ikdienu padara par svētkiem un tematiskiempulcēšanās brīžiem. Iedzīvotāji Smaidu raksturo kā Vārpas ciema dvēseli,kas saliedē pagasta iedzīvotājus, visu savu darbu, enerģiju un zināšanasieguldot Līvbērzes pagasta labklājības celšanā.«Vārpā esmu iedzimtā, un man rūp viss, kas tenotiek. Gribu, lai iedzīvotājiem te ir labi, un varteikt, ka par savu ciematu ceļos un guļos,» biedrības«Ģimenes centrs «Nāc!»» pārstāve SmaidaVērza domā, ka tie ir iemesli, kāpēc viņa izvirzītaapbalvojumam. To saņemot, sajūtas bijušas ļotipatīkamas, bet vienlaicīgi uzliek lielu atbildībuun raisījušas pārdomas: vai balva maz pelnīta, joir taču arī citi cilvēki, kuri būtu to pelnījuši.«Mēs jau esam nostāk no centra, Vārpasiedzīvotājiem nav tik plašu iespēju kā pagastacentra cilvēkiem – tur kultūras pasākumi notiekgandrīz katru nedēļu, ir sporta halle, tomēr mēscenšamies saviem spēkiem, rīkojam pasākumus,sporta svētkus,» stāsta S.Vērza. Pēc viņas aplēsēm,ciemā dzīvo ap 130 iedzīvotāju, un Smaida pazīstvisus. «Aktīvi gan ir tikai kāda puse, no kuriemlielākais īpatsvars ir jaunieši. Ir jau daļa jaunoizbraukuši, tomēr jūtu, ka viņi grib mājās. Dažiarī atgriežas, piemēram, mans dēls gandrīz divusgadus nostrādāja Skotijā, bet nu atgriezās unnopirka Vārpā dzīvokli,» tā Smaida. Viņasprāt,galvenais iemesls, kāpēc jaunie tomēr atgriežasVārpā, ir māju sajūta, turklāt ciems ir tuvu Jel-gavai. Pasīvākā grupa ir 50 – 60 gadus vecie, kurivēl nav pensionāri un sevi vēl arī par senioriemneuzskata, un viņi šai mērķauditorijai veltītospasākumus neapmeklē.Aktīvā kundze stāsta, ka lielākā daļa Vārpasiedzīvotāju ir lokālpatrioti, ko apliecina talkas.«Mēs talkās nekopjam savu apkārti, jo tā jauikdienā ir savesta kārtībā. Mums ir tradīcija ikgadu sakopt Svētes upes labo krastu – iecienītākāsmakšķernieku vietas.» Viens no sāpīgākajiemjautājumiem ir tas, ka pašvaldības Būvvaldeneizsniedz būvatļaujas Vārpas ciemā, jo tā irapplūstošā teritorija. «Kad bija tas bums, jauniepirka zemi, ņēma kredītus un gribēja būvēties,bet nu tie laiki jau pagājuši,» spriež S.Vērza. Aktualitāteir arī sabiedriskais transports un veikals,tomēr Smaida uzsver, ka ir reāliste un gaisa pilisnebūvē: «Saprotu, mēs nevaram gribēt to, kopaši nevaram nosegt, – mūsu nav tik daudz, laiautobuss būtu rentabls un veikals spētu izdzīvot.Ir jau bijuši veikalnieki, kas riskēja. Ja visi savunaudiņu tērētu vietējā veikalā, tad vēl varbūtizturētu, bet daudzi mūsu cilvēki strādā pilsētāun savu naudu atstāj tur.»«Neesmu orientēts uz atzinību saņemšanu»Ilgonis Rozītis, a/s «Latvijas valsts meži» Zemgales mežsaimniecības izpilddirektorsAtzinības raksts par lielo ieguldījumu kultūrvēsturisko piemiņas un atceres vietu sakopšanā un atjaunošanā Jelgavasnovadā un ilggadēju sadarbībuAkciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» Zemgales mežsaimniecībā strādā cilvēks, kura vadībā Valgundes pagastateritorijā veikti daudzi īpaši darbi – mežā ierīkotas vairākas atpūtas vietas, ko cilvēki iecienījuši; šogad izveidotaatpūtas vieta ar četrām nojumēm, galdiem, soliem un ugunskura vietu pie Kalnciema vidusskolas. Tāpat tapusi vieta,kur iespējams organizēt mācību stundas dabā. Pašlaik notiek sarunas par veselības trases izveidi pie skolas.«Latvijas valsts mežu» Zemgales mežsaimniecība vienmēr ir atbalstījusi un aktīvi piedalījusies ikgadējo Ziemassvētkukauju atceres pasākumu rīkošanā Ložmetējkalnā, sniedzot praktisku palīdzību.«Zemgalē meži ir diezgan izkliedēti un tuvumāir daudz pilsētu, tāpēc arī mežos ir daudz cilvēku.Un mums par viņiem ir jādomā.»I.Rozītis stāsta, ka vēl mūsu meži raksturīgiar to, ka tajos nav daudz dzīvnieku. «Lāču piemums nav. Plēsīgākie te ir vilki, bet, ja vilks navtraks, viņš ļoti baidās no cilvēkiem. Vienīgi mumsir problēmas ar bebriem, kas ceļ dambjus, nopludinamežus, un tie izkalst,» tā izpilddirektors.Jelgavā I.Rozītis nonāca 1971. gadā, kaduzsāka studijas LLU Meža fakultātē. «Kadbeidzu vidusskolu, man nebija nekādu zināšanu«Kas grib aust, tas jau iemācās»Emīlija Roze, tautas lietišķās mākslas studijas «Staļģene» audējaAtzinības raksts par lielo ieguldījumu latviešu tautas tradīciju saglabāšanā, popularizēšanā un nodošanā nākamajāmpaaudzēmEmīlijai šogad aprit 80 gadi, un viņa no 1977. <strong>gada</strong> Staļģenē prasmīgi un apzinīgi pielietojusi savu aušanas talantu– aužot pati lielos lakatus, segas, sienas segas, aizkarus, spilvenus un galdautus –, kā arī nodevusi savas zināšanasjaunajai paaudzei. Katru gadu audējas darbi tiek izstādīti vietējā un lielāka mēroga izstādēs. Daļa austo darbu,protams, tiek radiem un draugiem. Emīlija ir izaudzinājusi divus dēlus, un nu ir izlolots ražens jaunākās paaudzespulks – septiņi mazbērni un deviņi mazmazbērni.varētu būt paklāji un segas, kurām platums ir2,10 vai 2,20 metri, bet garums – cik nu kuro reizivajadzīgs,» tā E.Roze. Viņa piebilst, ka studijādarināts arī Jelgavas novada karogs, bet Emīlijapati gan nav bijusi pie aušanas. Viņa spriež, kaizaust var jebkuru zīmējumu, tikai tas ir grūti unsarežģīti.Par to, ka jaunajai paaudzei par šo arodu navpārāk lielas intereses, kundze neskumst, vien nosaka:«Šodien jau jaunajiem daudz citu interešu,bet tas, kas grib, tas jau iemācās.» Reizumis tautaslietišķās mākslas studiju «Staļģene» apmeklēskolu jaunieši un daži pat iesēžoties stellēs.Viņai pašai ir divi dēli, septiņi mazbērniun deviņi mazmazbērni, bet arī neviens noviņiem nav īpaši interesējies, ar ko tad mamma,vecmamma un vecvecmamma nodarbojas.Un Emīlijas kundze nav arī uzstājusi. «Manpar mežu. Jā, daudzi Meža fakultātē studējošienāca no mežsaimnieku dinastijām, bet maniabi vectēvi bija lauksaimnieki. Un varētu teikt,ka pie meža nonācu, romantiskas iedvesmasvadīts,» atceras mežsaimniecības izpilddirektors.«Esot liela valsts uzņēmuma struktūrvienībasvadītājam, ikdienā nākas saskarties ar daudzāmnegatīvām lietām un gandarījuma brīži nemaznav tik bieži. Viens no tādiem – redzēt sakoptujaunaudzi. Mežs jau tiek izcirsts – no tā izvairītiesnav iespējams –, bet jāsaprot, ka svarīgākais irpareizi mežu atjaunot,» tā I.Rozītis.gan mājās arī ir stelles, bet tur es neaužu, unuz studiju jau līdzi man nenāks,» tā viņa. Vēlviņai mājās ir pašas austie darbi – segas, paklāji,spilveni, sedziņas. Tuviniekiem labāk zināmskāds cits Emīlijas kundzes vaļasprieks – viņa,sagaidot viesus un arī pati braucot ciemos,vienmēr izcep kūku.Studijā šobrīd darbojas ap desmit audēju.Ziema jau ir tā aktīvākā sezona, jo vasarā tamneatliek laika – tad saimniecības un dārza darbi.«Ir jau arī tā kopā sanākšana un aprunāšanās,»stāsta E.Roze, norādot, ka galvenokārt studijātiek apspriesti darbi, prasīti padomi. Emīlijaivislabāk patīk brūna, oranža, sarkana, zaļakrāsa, bet viņa teic, ka izmantot var visas krāsas.«Kaut vai tā pati rozā. Kādam varbūt liekaspar spilgtu vai romantisku, bet, kad sapludināskrāsas kopā, izskatās ļoti skaisti.»ĪsumāDienesta viesnīca rekonstruētaŠomēnes noslēgsies projekts «Zaļenieku vidusskolasēkas rekonstrukcija un aprīkojuma modernizācijavispārējās vidējās izglītības kvalitātes uzlabošanaiJelgavas novadā». Pilnībā būs renovēta dienestaviesnīca, daļa istabu pārbūvētas par mācību kabinetiem.Telpas paredzētas ne vien arodizglītības,bet arī vispārējās skolas audzēkņiem. Tāpat iegādātasmēbeles un aprīkojums telpu labiekārtošanaiun mācību procesa modernizēšanai, modernizētaIT bāze, iegādāti portatīvie datori pedagogiem, kāarī ierīces pētnieciskajai darbībai fizikā un ķīmijā.Projekta finansējums ir 820 001,31 lats, no tāERAF finansējums – 556 577 lati un pašvaldībasfinansējums 263 424,31 lats.IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒDorupē uzlabo ūdensapgādiProjekta «Jelgavas novada Dorupes ciemaūdenssaimniecības attīstība» gaitā tiek paplašinātikanalizācijas tīkli 500 metru garumā. Turpmākparedzētie darbi ir ūdens ieguves un attīrīšanasiekārtu rekonstrukcija, kā arī notekūdeņu attīrīšanasiekārtas uzstādīšana.IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒZaļeniekos uzlabo ūdens kvalitātiĪstenojot projektu «Jelgavas novada Zaļeniekuciema ūdenssaimniecības attīstība», šobrīd notiekūdens sagatavošanas stacijas izbūve, ūdensapgādestīklu un ūdenstorņa rekonstrukcija. Uzsākta arīnotekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve un kanalizācijastīklu rekonstrukcija ciema centrā. Projektsnoslēgsies nākamā <strong>gada</strong> septembrī.IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒKalnciemā uzlabota ūdens kvalitāteProjekts «Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībaKalnciemā» tuvojas noslēgumam, un šobrīd notiekizpilddokumentācijas sagatavošana projekta nodošanai.Jau uzlabota ūdens kvalitāte, notekūdeņusavākšanas un attīrīšanas sistēma, kā arī paplašinātaūdensapgādes pakalpojumu pieejamība.IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒNovembrī no mums aizgājuši...Anna Guļšina, Svēte(01.10.1957. – 02.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Zenta Cimermane, Eleja(17.02.1925. – 03.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Konstantīns Gorbacevičs,Līvbērze(11.09.1944. – 04.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Valentīna Lukjanova, Platone(05.06.1938. – 06.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Gunārs Ziemelis, Jaunsvirlauka(04.04.1931. – 07.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Lūcija Žurovska, Glūda(24.11.1916. – 11.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Vija Pudova, Glūda(21.04.1937. – 10.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Aina Irbe, Sesava(11.11.1921. – <strong>12</strong>.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Jevdokija Paļčeha, Platone(02.03.1918. – 13.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Nianila Doroševska, Platone(23.<strong>12</strong>.1939. – 14.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Ādolfīne Zajanckauskaite,Vircava(11.04.1928. – 15.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Romualds Savičs, Kalnciems(11.10.1934. – 17.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Juris Balgalvis, Platone(29.05.1934. – 19.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Aivars Insbergs, Kalnciems(27.11.1937. – 19.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Venēra Suraka, Jaunsvirlauka(08.11.1945. – 20.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Rita Ose, Valgunde(17.06.1949. – 21.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Vladislavs Stefanovskis, Vircava(11.11.1939. – 22.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Halina Miļanoviča, Kalnciems(25.03.1926. – 22.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Praskovja Kivlena, Kalnciems(17.10.1931. – 23.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Ināra Švānberga, Līvbērze(26.01.1936. – 24.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Antons Aduķis Sesava(08.<strong>12</strong>.1942. – 25.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Ivo Mucinieks, Lielplatone(30.<strong>12</strong>.1974. – 25.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)Ļubova Vovere, Kalnciems(10.11.1929. – 26.11.<strong>20<strong>12</strong>.</strong>)
6 <strong>20<strong>12</strong>.</strong> <strong>gada</strong> <strong>decembris</strong> pagastu mozaīkaElejaDarbu Elejā sākusi jaunakultūras dzīves vadītāja – jelgavnieceElīna Zālīte. «Mansmērķis ir krietni vairāk iekustinātElejas pagasta kultūrasdzīvi un veidot jaunus projektus.Tā kā esmu iebraucēja, apzinos,ka būs grūti, jo vispirmsir jāiegūst cilvēku uzticība, betcentīšos un strādāšu no visassirds,» saka jaunā vadītāja.Jelgavniece E.Zālīte ir absolvējusiEkonomikas un kultūrasaugstskolas Kultūras vadībasnodaļu un ieguvusi profesionālobakalaura grādu kultūrasuzņēmējdarbībā un kultūrasValgundePateicoties izglītības, kultūrasun sporta centra «Avoti» vadītājasEgijas Šuneiko uzņēmībai, Valgundesbērniem būs iespēja mācītiesveidot no māla, jo par projektāiegūtiem līdzekļiem nopirkta bērnumāla virpa.«Tā bija manis pašas iniciatīva– divas reizes startēju projektu konkursāun abās reizēs izdevās iegūtlīdzekļus,» norāda Egija, bankaskluba «Mēs paši» goda biedre. Viņaatzīst, ka šī iecere radās, jo viņaLielplatoneLielplatones pagasta aktīvākaissportists Aleksandrs Baimuhametovssadarbībā ar pagastapārvaldi un Danas grupas veikala«Strūri» īpašnieku Aigaru Audzinoorganizējis iespēju pagastaiedzīvotājiem apmeklēt trenažieruzāli.Zāle ir ierīkota veikala «Strūri»telpās, kas no īpašnieka tiek īrētas.Trenažieru zāli var apmeklētpirmdien, trešdien, piektdien nopulksten 18 līdz 22. Tomēr, jakādam šis laiks nav piemērots,sazinoties ar Aleksandru, iespējamsvienoties par izdevīgāku.Aleksandru var sazvanīt pa tālruni26779503.Biedrība «Liel.Barons» realizēdivus ELFLA pasākumā«Lauku ekonomikas dažādošanaun dzīves kvalitātes veicināšanavietējo attīstības stratēģijuīstenošanas teritorijā» atbalstītusprojektus, kuri jāpabeidzlīdz 30. jūnijam.Jauna kultūras dzīves vadītājaMācīsies veidot no mālaUz pensionāru balli nodrošinās transportu28. decembrī pulksten 14IKSC «Avoti» notiks pensionāruballe ar grupu «Tirkizband».Uzstāsies arī deju kolektīvs«Avotiņi», līnijdeju kolektīvs,Kalnciema vidusskolā notikapasākums «Dejo ar klasi!». Visas<strong>12</strong> klases sagatavoja apmēramdivas minūtes garu priekšnesumupar izlozētās dejas tēmu – samba,pasodoble, hiphops, kazačoks, disko,pati ir veidojusi no māla. «Bērnībāpiedalījos Kalnciema vidusskolasveidošanas pulciņā, un man tas ļotipatika. Veidojām medaļas, gleznasar kuplām māla tautu meitām unglazējām krūzītes,» viņa atcerasvidējās paaudzes tautu deju kolektīvs«Valgundietis». Valgundespagasta pārvalde nodrošinabezmaksas transportu: pulksten<strong>12</strong>.20 no pieturas «Strēlnieki»Skolēni dejomakarena, tango, marša, ča-ča-ča,sirtaki, steps un balets. Īpašs paldiesdeju skolotājām Ingai Feldmanei unSarmītei Beltei, kas vairākām klasēmpalīdzēja priekšnesumu gatavošanā.Paldies arī žūrijai: Valgundes pagastaDarbojas trenažieru zāleMaksa ir noteikta piecilati mēnesī vienai personai(abonentmaksa)neatkarīgi no trenažieruzāles izmantošanas biežumaun ilguma.Trenažieru zālē ir pieejamidažāda veida trenažieri– tiesa gan, lietoti,tomēr visi labi funkcionē.Kopumā zālē ir pieejamidesmit trenažieri, kuriparedzēti visām muskuļugrupām. Pārvaldesvadītāja Līga Rozenbahasola, ka ar laiku trenažieruklāsts tiks papildinātsun nomainīts pret modernākāmierīcēm.Realizē divus projektusIEGULDĪJUMSTAVĀ NĀKOTNĒProjektu speciāliste Zanda Zariņainformē, ka viens projekts ir«Izjāžu laukuma labiekārtošana»(kopējās izmaksas – 1430 lati, nokuriem Jelgavas novada pašvaldībaslīdzfinansējums ir 143 lati), betiestādes vadītāja kvalifikāciju.«Esmu apguvusi svētku unsarīkojumu vadību, kultūrpārvaldību,producēšanu, režiju,sabiedriskās attiecības, mārketingu,kā arī citas jomas,»norāda E.Zālīte, piebilstot, kaviņas līdzšinējā darba pieredzeir saistīta ar organizatorisko unadministratīvo darbu tūrismaaģentūrā.Viņa uzskata, ka darbs Elejāir ar lielām personīgās un profesionālāsizaugsmes iespējām,dinamisku darba ritmu, kā arīElīnas tiešo prasmju un zināšanupielietošanas iespējām.Pirmais pasākums, ko E.Zālītenoorganizēja, bijaL atvijas valstsdzimšanas dienaiveltītais svētkukoncerts, kas notikaJelgavas novadajauniešu multifunkcionālācentratelpās Elejā. Tajāpiedalījās dejotājiun dziedātāji nobērnudārza «Kamenīte»,jauniešu deju kolektīvs«Tracis», Elejas vidusskolas 3. – 4.klases dejotāji, senioru ansamblis«Varavīksne», Jelgavas novadaLielplatones, Platones un Elejaspagastu jauktais koris «Sidrabe».Pēc koncerta ikviens tika aicinātsuz svētku balli, kurā spēlēja grupa«Brīvdiena». «Paldies visiem,kuri piedalījās un atbalstīja pasākumu!»tā jaunā kultūras dzīvesorganizatore.un patiešām priecājas, ka latviešutradicionālajos svētkos nu varēsValgundes bērniem, jauniešiem unarī pieaugušajiem piedāvāt apmeklētradošās un attīstošās veidošanasdarbnīcas.Finansējums virpas iegādei– 400 lati – iegūts,startējot ar projektu «Saulesielas māla darbnīca»VAS «Latvijas Hipotēkuun zemes banka» klientukluba «Mēs paši» projektukonkursā.– Tīreļu DUS – Kalnciema vidusskola– IKSC «Avoti»; pulksten13.15 no pieturas «Stari»– Vītoliņi – IKSC «Avoti». Ieejapasākumā ir bez maksas.pārstāvei Ainai Briedei, IKSC «Avoti»vadītājai Egijai Šuneiko, vecākupārstāvēm Ligitai Ķekarei un DainaiFreimanei un skolas pārstāvjiemAldim Laumanim un GuntaramJēgermanim.otrs – «Lielplatones etnogrāfiskotautas tērpu iegāde jauniešu dejukolektīvam «Audzis»». Tā kopējāsizmaksas – 2776,22 lati, no kuriemJelgavas novada pašvaldības līdzfinansējumsir 277,62 lati.JaunsvirlaukaPar godu Latvijas Republikasproklamēšanas 94. <strong>gada</strong>dienai 17.novembrī notika pasākums «Mēslepojamies». Tajā godināti cilvēki,uzņēmumi, ģimenes, kas devušasieguldījumu Jaunsvirlaukas pagastaattīstībā un pilnveidošanā.Pagasta pārvaldes vadītāja SolveigaArnīte cer, ka šis pasākumsvarētu kļūt par jauku valsts dzimšanasdienas svinību tradīciju, jopateikt paldies nekad nevar pardaudz.Pateicības tika pasniegtas piecāsnominācijās. Nominācijā «Izglītība»par mūža ieguldījumu pedagoģiskajādarbā Jaunsvirlaukaspagastā tika sveiktas skolotājasRegīna Krīgere un Dzidra Kristāla,bet par radošiem panākumiembagātu pedagoģisko darbībuVilceVilcenieks Valsts policijas Jelgavasiecirkņa policists SandisBlūms saņēmis Iekšlietu ministrijasun Valsts ugunsdzēsības unglābšanas dienesta (VUGD) apbalvojumu«Par pašaizliedzību»– viņš neminstinoties ielēca upēun no mašīnas, kas atradās zemūdens, izvilka bezsamaņā esošujaunieti.Šā <strong>gada</strong> 22. aprīlī Jelgavas novadaLielplatones pagasta Tīsos,ceļa Bauska–Dobele 36. kilometrā,notika autoavārija – automašīna«Ford Probe» no tilta iekrita upē.Tajā atradās divi jaunieši. Viensno viņiem izkļuva laukā, bet otrsbezsamaņā palika slīkstošās automašīnassalonā. Garām braucaLivberze - -Jau piekto reizi valsts svētkupasākumā tika godināti Līvbērzes<strong>gada</strong> cilvēki. Nominācijā «Mūžaieguldījums» balvu saņēma AlbertsMednis, kura spēlētās ermoņikas irdzirdamas un redzamas Jāņa Streičafilmā «Rūdolfa mantojums».Kultūras nama vadītāja LaimrotaPetrusa stāsta, ka A.Medņa vadībāLīvbērzē tika izveidota lauku kapela.«Alberts ir viens no retajiemmuzikantiem, kurš spēlē trīsrinduLīvbērzes kultūras namā noticisvērienīgs vokālo ansambļu salidojums– pasākums «Sadziedāšanāskāpostos», ko organizēja vokālaisansamblis «Sekvence» un tā vadītājaAgita Damlica-Ķere.Uz sadziedāšanos sabraucaJelgavas novada vokālie ansambļi«Kompromiss», «Nianse»,«Aicinājums», «Savējie», «Slavjanočki»,Zemessardzes ansamblis«Junda» un pirmsskolas iestādesansamblis «Taurenīši». TukumaJaunsvirlauka lepojas!Pārceļ pasta nodaļuStaļģenes pasta nodaļa ta<strong>gada</strong>trodas pašvaldībai piederošās telpās«Kraujās». Darba laiks – darbadienās no pulksten 8 līdz 14.30, tālrunis– 63085799. Tā apkalpo lielākodaļu pagasta, izņemot Mežciema,Kārniņu un bijušo Bluku ciemu, koapkalpo pilsētas pasta centrs.Policists saņem apbalvojumu«Par pašaizliedzību»Valsts policijasZemgales reģionapārvaldesJelgavasiecirkņa Kārtībaspolicijasnodaļas inspektorskapteinisS.Blūms un pamanījacilvēku,kurš sauca pēcpalīdzības. Tasbija no automašīnas izkļuvušaisjauneklis. Sandis izsauca neatliekamomedicīnisko palīdzību unVUGD, tad ielēca upē un noslīkstošās automašīnas caur blakussēdētājadurvīm, kuras bija vaļā,izvilka bezpalīdzīgo puisi krastā,informē VUGD Preses un sabied-Atpūtas vakars senioriem22. decembrī pulksten 19Vilces tautas namā notiks atpūtasvakars pagasta senioriem.Tautas nama vadītāja Daina Judinastāsta, ka plašu koncertprogrammugatavo amatiermākslaskolektīvi, bet balli spēlēs ansamblis«Lilioms». Viņa piebilst,ka pasākuma apmeklētājiemgarantēts arī neliels cienasts unGada cilvēks – «Rūdolfamantojuma» aktierisermoņiku, un 2008. gadā kultūrasmenedžmenta centrs «Lauska»ar Kultūrkapitāla fonda atbalstulaida klajā viņa kompaktdisku ar 36melodijām,» viņa stāsta. A.Mednisar folkloras kopu «Zemgaļi» ir piedalījiesvairākos starptautiskajos folklorasfestivālos «Baltica» un 2010.gadā par mūža ieguldījumu saņēmaFolkloras godu Goda zīmi.Līvbērzes pagasta Pateicībasrakstu «Par nozīmīgu un prasmīgudarbu Līvbērzes pagasta kultūrasSadziedas kāpostosnovadu pārstāvēja ansamblis«Pīlādzītis», Dobeles novadu– Jaunbērzes pagasta ansamblis«Ilūzija» ar dziedošajām māsāmLegzdiņām. Vēl bija ieradušiesdraugi – VEF kultūras pils vīruvokālais ansamblis.Jaunsvirlaukas pagastā – pedagogiAivars Naglis un Smaida un NormundsCielavi. Nominācijā «Kultūra»par nozīmīgu ieguldījumukultūras mantojuma saglabāšanāun popularizēšanā Jaunsvirlaukaspagastā pateicību saņēma tautasdaiļamata meistare Emīlija Rozeun koka amatnieks Jānis Berķis,bet par aktīvu un radošu veikumubibliotēkas darba attīstībā un bibliotekāropakalpojumu pilnveidošanāpaldies teikts Dzirnieku bibliotēkasvadītājai Rudītei Šturmei.Nominācijā «Sports» pateicībaspar sporta nozares attīstību un tāsveicināšanu Jaunsvirlaukas pagastātika pasniegtas sporta aktīvistiemLudmilai Petrovai, Edītei Čakšaiun Normundam Freimanim. Nominācijā«Tautsaimniecība» parnozīmīgu ieguldījumu tautsaimniecībāJaunsvirlaukas pagastā šogaduzteikts SIA «Cīruļi» saimnieksArvīds Tukulis un SIA «Viesu līči»(īpašs paldies šoreiz tieši VitaiŠķiņķei). Vēl par ieguldījumutautsaimniecībā Jaunsvirlaukas pagastāpateicības vārdi teikti aptiekāreiIvetai un biteniekam OjāramStundiņiem. Nominācijā «Sabiedrība»par lielo cilvēkmīlestību unnesavtīgo atbalstu Jaunsvirlaukaspagastam un tā iedzīvotājiem godinātslabdaris Joahims Zīgerists.Bet par ieguldījumu sabiedrībasdzīves kvalitātes attīstībā Jaunsvirlaukaspagastā – Lukinu ģimene,Jerofejevu ģimene, Jēkabsonuģimene, Malda Miķelsone, EdīteJegorova, Jeļena Ankudoviča unArtūrs Skrupskis.Fotogalerija aplūkojama mājaslapā www.jelgavasnovads.lv.Paldies!IKSC «Līdumi», slāvu kultūras biedrība «Svetoč»,Dzirnieku bibliotēka «Jaunlīdumu» darbinieki un pasākumaapmeklētāji saka paldies Jelgavas dzejniekuklubiņa «Pieskāriens» vadītājai Rasmai Urtāneiun klubiņa dalībniecei dzejniecei Anitai Ķēķei paremocionālu, muzikālu dzejas vakaru «Andrejdienasnoskaņās» Jaunlīdumos 30. novembrī.risko attiecību nodaļas priekšnieceInga Vetere.Apbalvojumi tika pasniegti pargodu Latvijas Republikas proklamēšanas94. <strong>gada</strong>dienai, un tos pasniedzaiekšlietu ministrs RihardsKozlovskis un VUGD priekšnieksOskars Āboliņš.transports. Senioriem ieeja pasākumā– bez maksas. Galdiņurezervēšana un sīkāka informācija– pie D.Judinas pa tālruni20244887.dzīves veidošanā» saņēma kultūrasnama vadītāja L.Petrusa.«Katru ansambli «Sekvence»sagaidīja ar lustīgu dziedāšanu.Turpinājumā sekoja ansambļusadziedāšanās kāpostos, kas noslēdzāsar kopkori. Pasākumaotrajā daļā «Sekvences» dāmaspārvērtās par jautrajiem pavāriemun tika pasniegtas desiņas arkāpostiem,» stāsta kultūras namavadītāja Laimrota Petrusa, sakotpaldies pasākuma vadītājiemDārtai Damlicai un Igoram Sofeičenko,kā arī visām ansambļadalībniecēm.
Change language