4 <strong>2013.</strong> <strong>gada</strong> <strong>maijs</strong> aktuāliAr tirdziņiem novadā un Lietuvāveicinās uzņēmējdarbību novadāBiedrība «<strong>Jelgavas</strong> lauku partnerība«Lielupe»» sadarbībā arJonišķu <strong>rajona</strong> partnerību sākusiīstenot projektu «Vietējās uzņēmējdarbībasveicināšana» – tāmērķis ir saglabāt amatniecībasun mājražošanas prasmes un veicinātvietējo uzņēmējdarbību unnodarbinātību Latvijā un Lietuvā.Biedrības vadītāja Līga Švānbergastāsta, ka projekta gaitā – līdz2014. <strong>gada</strong> 31. decembrim – paredzētaspraktiskās un teorētiskāsapmācības mājražotājiem unamatniekiem, plānots izveidotamatnieku darbu ceļojošo izstādi,organizēt pieredzes apmaiņasbraucienus, apkopot senā Zemgaļureģiona ēdienu receptes,rīkot mājražotāju produkcijas unamatnieku izstrādājumu izstādestirdziņus un izdot prezentācijasmateriālu par mājražotājiem<strong>Jelgavas</strong> un Ozolnieku novadā unJonišķu rajonā.<strong>Jelgavas</strong> novada svētku tirdziņš irviena no šī projekta aktivitātēm,un tajā piedalīsies gan vietējiemājražotāji un amatnieki, ganviesi no citām Latvijas vietāmun Lietuvas. Savukārt nedēļupēc novada svētkiem, 15. jūnijā,līdzīgs tirdziņš notiks JonišķosAmatu dienas gaitā, kurā arī<strong>Jelgavas</strong> novada amatnieki unmājražotāji aicināti piedalīties unizmantot iespēju popularizēt savuprodukciju. Dalībai abos tirdziņosinteresenti aicināti pieteikties līdz31. maijam pa tālruni 63048447vai e-pastu: irita.steinberga@jelgavasnovads.lv. Tirdziņa dalībniekiemuz Lietuvu tiks nodrošinātskopīgs bezmaksas transportsnokļūšanai uz tirdziņu un atpakaļ,aprīkojums (galdi un krēsli), pusdienasun, ja nepieciešams, elektrībaspieslēgums. Dalība tirdziņāir bez maksas.Projekta izmaksas ir 27 991,84lati, un tās simts procentu apmērāsedz Eiropas Lauksaimniecībasfonds lauku attīstībai.Pagaidām interese par piedalīšanostirdziņos nav pārāk liela, betsavu motivāciju piedalīties atklājtie <strong>Jelgavas</strong> novada amatniekiun mājražotāji, kas jau ir pieteikušiesdalībai <strong>Jelgavas</strong> novadasvētkos.Nopelnīt var 100 – 200 latus «Novada svētki – mūsu gadskārta»Dalību <strong>Jelgavas</strong> novadasvētku tirdziņā apstiprinājisSesavas kokamatnieksDainis Lēgenbergs. Lai gan,viņaprāt, no peļņas viedokļanekas dižs tas nebūs – varbūtizdosies ietirgot 100 – 200 latus–, būtu muļķīgi tajā nepiedalīties,jo tas ir samērā tuvuviņa mājām.«Neko lielu cilvēki tādos tirdziņosnepērk – kādu gaļas dēlīti, tabureti –,varbūt vēl kaut ko pasūta. Bet jāpiedalāsir, jo sevi jāparāda regulāri un kaut konopelnīt arī vajag,» tā amatnieks ar 14gadu stāžu. Par savu trumpi viņš uzskataplašo sortimentu, un, kā pats saka, «jaklients nenopirks tabureti, nopirks virtuveslāpstiņu». Piedāvājums nepārtrauktitiek papildināts un pieslīpēts, ejot līdziklientu vēlmēm.Agrāk Dainis savu preci licis veikalos,izmēģinājis arī interneta veikalus, betatzīst, ka tas nestrādā. Visiedarbīgākaisveids ir tiešais kontakts ar pircēju, kas iriespējams tikai tirdziņos. «Es pats visuesmu izgatavojis un vislabāk arī pratīšusavu preci noreklamēt, pārliecināt pircējuun pastāstīt par preces labajām īpašībām,»uzskata D.Lēgenbergs.Vēl par saviem plusiem amatnieksuzskata to, ka strādā ar krāsainajiem<strong>Jelgavas</strong> novada svētku tirgūapvienot svētkus ar darbucentīsies arī Staļģenes audējas.«Gribam skaisti parādīt,ko pa ziemu esam sadarījušas,»stāsta viena no audējāmRita Sidraba. Lai pastiprinātusvētku sajūtu, audējas ieradīsiestautas tērpos, tādējādiuzsverot: esam līdzvērtīgas šosvētku dalībnieces – tāpat kādziedātāji un dejotāji.Runājot par preču sortimentu, R.Sidrabanorāda, ka tiek mēģināts izpētīt tirgu unpieprasījumu – šis jau būs trešais <strong>Jelgavas</strong>novada svētku tirgus, kurā audējas piedalīties,un iepriekšējie gadi rāda: vairākkokiem, piemēram, gobu, kļavu, sarkankoku,ozolu, kas izstrādājumus padarainteresantākus un pievilcīgākus. «Patsgalvenais ir iepirkt labu, bet lētu materiālu.Tam braucu pakaļ pa visu Latviju.Piemēram, ieraugu internetā, ka Rēzeknēpārdod ozolu par 70 latiem kubā. Parastācena ir 300 – 400 lati, tāpēc nedomājotsēžos busā un braucu: ja jau cilvēks atdodpar tādu cenu, tātad viņam ir vajadzīganauda. Vai, piemēram, Elejā izzāģējagobas un atdeva man par malkas cenu,»stāsta amatnieks.D.Lēgenbergs atzīst – strādā gan viņšnevis septiņas, bet visas astoņas dienasnedēļā. Ceļas katru dienu pulksten četrosno rīta un katru nedēļu piedalās patvairākos tirdziņos, tostarp bijis arī tirdziņosLietuvā un Igaunijā. Ir arī klienti,kas ar Daiņa izstrādājumiem iepazīstasinternetā, mājas lapā www.viss.lv, uniepirkties brauc pie viņa, tāpēc viņam irjābūt sasniedzamam visu laiku. «Vienreizman kāda sieviete piezvanīja divos naktī.Viņa īstenoja Eiropas projektu un meklējaozola baļļas. Kaut ko jau bija atradusiLietuvā, bet tad ieraudzījusi manējās.Mēs norunājām veselu stundu, un beigāsviņa atteica lietuviešiem un paņēma nomanis divas baļļas. Ja es nebūtu pacēlisklausuli, nebūtu nopelnījis 3000 latu,»tā D.Lēgenbergs, piebilstot, ka tas šajābiznesā ir ļoti būtiski.jādomā par maziem darbiņiem, ko dalībniekivēlētos iegādāties par piemiņu nosvētkiem. «Uz <strong>Jelgavas</strong> novada svētkiemsaaudīsim prievītes ar <strong>Jelgavas</strong> novadauzrakstu, aprocītes,» precizē R.Sidraba,norādot, ka vienas aproces cena varētu būt0,50 – 1,50 lati. «Galīgi jau par velti vai zempašizmaksas savus darbiņus atdot negribas,tomēr mums tas ir hobijs, nevis bizness.»Viņu gan skumdina sabiedrības nekritiskāattieksme pret Ķīnā ražotajām precēm,kas, protams, ir krietni vien lētākas parpašu ražojumiem, bet arī kalpo daudzīsāku laiku. Pēc viņas aplēsēm, nopietnasega, kas austa no pašu krāsotas dzijas,maksā virs 80 latiem, jo tas ir apmērammēnesi ilgs roku darbs, bet veikalā parastusegu var nopirkt pat uz pusi lētāk. Rita gan«<strong>Jelgavas</strong> novada svētki mumsir ne tikai darbs, bet arī svētki,jo tā ir mūsu gadskārta – tiešipirmajos novada svētkossākām startēt kā mājas sieruizgatavotāji,» stāsta Ināra Mālkalneno zemnieku saimniecības«Blūdži» Sesavas pagastā.Siera meistariem novada svētki ir kāatskaites punkts, lai izvērtētu padarīto, kāarī iespēja parādīt savu produkciju novadniekiem.«Ir bijis pat tā, ka tirdziņā nākklāt cilvēki no pagasta un saka: «Tu sierussien? Nezināju!»,» stāsta Ināra, piebilstot,ka atmosfēra līdz šim <strong>Jelgavas</strong> novadasvētkos vienmēr bijusi patīkama un tiešāmkā svētkos. Viņa norāda, ka ir būtiski, laiprodukcijai būtu atpazīstamības zīme, jocilvēki, vienreiz nogaršojuši, pēc tam meklēprodukciju, un tā palīdz viņiem orientētiesplašajā klāstā.Gatavojoties novada svētku tirdziņam,tiek domāts arī par jauniem produktiem,piemēram, sieru ar sēkliņām, marinētiemkāpostu salātiem. I.Mālkalne sola, ka Elejānoteikti būs arī pūdētais franču siers, kastiek gatavots tieši uz novada svētkiem.Sabiedrības attieksme pret vietējo produkciju mainās«Lai gan cilvēki ne vienmēr izprot,kā rodas produkta cena,pēdējā laikā sabiedrības attieksmepret vietējiem ražotājiem,vietējo produkciju, rokudarbu un saviem cilvēkiem irmainījusies uz labu,» uzskataskaistumkopšanas līdzekļuražotāja Daiga Brila.Kalnciemniece D.Brila ar saviemdzintara skaistumkopšanas un veselībasproduktiem <strong>Jelgavas</strong> novada svētku tirgūpiedalīsies jau otro gadu. «Uz tirdziņuvedīšu visu savu produkciju, ne tikai kosmētikaslīdzekļus. Otrs mans hobijs ir zīdaapgleznošana, tāpēc piedāvājumā būs arīapgleznotas šalles, kaklasaites, aizkari,»viņa stāsta, norādot, ka pērn tirdzniecība<strong>Jelgavas</strong> novada svētkos vedusies labi.Lai gan viņas un vīra ražoto produkcijuDalība tirdziņos siera meistariem praktiskiir vienīgais veids, kā realizēt savu produkciju– ik nedēļu ceturtdienās, piektdienāsun sestdienās kāds no ģimenes locekļiempiedalās tirdziņos un ieēdina iedzīvotājusar mājas sieriem un citiem labumiem, joiespējams iegādāties salonos Jelgavā unRīgā un interneta veikalā www.ezoshop.lv,Daiga atzīst, ka vairumam dzintars joprojāmasociējas tikai ar rotām – krellēm unpiespraudēm –, tāpēc pircēji ir jāizglīto unjāiepazīstina ar dzintara dziednieciskajāmīpašībām. «Bet tas ir mūsu darbs, un, jagribam atdevi, arī pašiem jābūt pretimnākošiem,atvērtiem, ieinteresētiem,»tā viņa.Viņa stāsta, ka svētku prieku gan aptumšoizmaiņas likumdošanā, kas paredz,ka no jūlija krēmu marķējumam jābūtdiskrētākam. «Lai visiem it kā būtu vienlīdzīginosacījumi tirgū, jaunie noteikumiparedz, ka uz etiķetes drīkst būt norādītsprodukta veids «krēms», bet nedrīkst būtnorādīts, kam tas domāts un kādas ir tāīpašības. Mums tas nozīmē, ka desmitproduktiem jāizgatavo jaunas etiķetes,un tas nav lēti.»zemnieku saimniecībā nodarbojas arī ardārzeņu pārstrādi (mazsālīti gurķi, tomātiželejā, marinēti kāpostu salāti un citi). «Saskaņāar mūsu likumdošanu mājamatniekstikai pats drīkst savu produkciju tirgot galapatērētājiem,» norāda I.Mālkalne.Lai gan dzintara izstrādājumi salonosar nosaukumu «Dzintara dziednīca» nopērkamijau gadu, cilvēki joprojām nezina,ka tie tiek ražoti tepat Latvijā, tāpēc Briluģimene ir gatava turpināt strādāt, stāstītpar sevi un savu produkciju, lai kļūtuatpazīstami.Uz svētkiem audīs prievītes un aproces ar novada simbolikunegrib piekrist tam, ka visu izsaka nauda –viņasprāt, tā ir tieši attieksme pret tekstiluun saviem cilvēkiem, roku darbu. «Senāklaukos jau katram bija pašausti naktsaizkari, gultas pārklāji un cita daiļradesprodukcija ar tautiskiem elementiem.Tagad jaunā paaudze ir citādāka,» tāviņa. Pozitīvi gan esot tas, ka vērojamatendence – cilvēki arvien vairāk individuālipasūta un iegādājas tautas tērpus: citi tosvelk uz Dziesmu un deju svētkiem, cititautas tērpus ģērbj Jāņos. «Deju svētkudalībniekiem šopavasar esam noaudušasap 120 metru auduma brunčiem Rīgasun Bauskas dejotājiem,» tā R.Sidraba,piebilstot, ka tautas tērpu daudzveidībapadara darbu interesantāku. Zemgalē vienesot 50 dažāda veida brunču.
pašvaldību vēlēšanas<strong>2013.</strong> <strong>gada</strong> <strong>maijs</strong>5Kādi kandidāti vēlas iekļūt<strong>Jelgavas</strong> novada domē?Kā informē Centrālā vēlēšanu komisija, <strong>Jelgavas</strong> novadāšīm pašvaldību vēlēšanām iesniegti seši partiju sarakstiun uz 17 deputātu vietām kandidē kopumā 98 cilvēki. Lūk,arī statistikas dati par <strong>Jelgavas</strong> novada domes deputātukandidātiem.Dzimums:Vīrieši – 52 jeb 53,06% no kandidātiemSievietes – 46 jeb 46,94% no kandidātiemVecums:18 gadi: 1 kandidāts jeb 1,02%19 gadi: 2 kandidāti jeb 2,04%20 gadi: 1 kandidāts jeb 1,02%21 – 30 gadi: 10 kandidāti jeb 10,20%31 – 40 gadi: 15 kandidāti jeb 15,31%41 – 50 gadi: 33 kandidāti jeb 33,67%51 – 60 gadi: 22 kandidāti jeb 22,45%61 – 70 gadi: 14 kandidāti jeb 14,29%Vidējais vecums: 46,1 gadsVecākais kandidāts: 68 gadiJaunākais kandidāts: 18 gadiTautība:Latvieši: 70 kandidāti jeb 71,43%Nav norādīta: 27 kandidātiem jeb 27,55%Lietuvieši: 1 kandidāts jeb 1,02%Pilsonība:Latvijas pilsonība irvisiem 98 kandidātiemIecirkņaNr.464.Vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietaKALNCIEMA KULTŪRASNAMS465. ELEJAS SAIETA NAMS466. GLŪDAS PAGASTA PĀRVALDE467. DIENAS CENTRS «ZEMGALE»468.JAUNSVIRLAUKAS PAGASTAPĀRVALDE469. PAŠVALDĪBAS ĒKA470.471.474.LIELPLATONES TAUTASNAMSKULTŪRAS NAMS«LĪVBĒRZE»PLATONES PAGASTAPĀRVALDE475. SESAVAS TAUTAS NAMS478. SVĒTES PAGASTA PĀRVALDE479.INFORMĀCIJAS, KULTŪRASUN SPORTA CENTRS «AVOTI»480. ĀRSTA MĀJA481. VILCES TAUTAS NAMS482.483.VIRCAVAS PAGASTAPĀRVALDEZAĻENIEKU IZGLĪTĪBASCENTRSPirmdien 27. maijā 16.00 – 20.00JELGAVAS IELA 15, KALNCIEMS,KALNCIEMA PAGASTS, JELGAVASNOVADS, LV–3016LIETUVAS IELA 42, ELEJA, ELEJASPAGASTS, JELGAVAS NOVADS,LV–3023SKOLAS IELA 3, NĀKOTNE, GLŪDASPAGASTS, JELGAVAS NOVADS,LV–3040UPES IELA 12, ZEMGALE, GLŪDASPAGASTS, JELGAVAS NOVADS,LV–3040UPESKRASTI, STAĻĢENE,JAUNSVIRLAUKAS PAGASTS,JELGAVAS NOVADS, LV–3031LIEPU IELA 1, MEŽCIEMS,JAUNSVIRLAUKAS PAGASTS,JELGAVAS NOVADS, LV–3031MAZPLATONE, SIDRABE,LIELPLATONES PAGASTS, JELGAVASNOVADS, LV–3022JELGAVAS IELA 17, LĪVBĒRZE,LĪVBĒRZES PAGASTS, JELGAVASNOVADS, LV–3014ATSPULGI, PLATONE, PLATONESPAGASTS, JELGAVAS NOVADS,LV–3021VIENĪBAS, SESAVA, SESAVASPAGASTS, JELGAVAS NOVADS,LV–3034DZIRNAVU IELA 1, SVĒTE, SVĒTESPAGASTS, JELGAVAS NOVADS,LV–3010SAULES IELA 2, VALGUNDE,VALGUNDES PAGASTS, JELGAVASNOVADS, LV–3017ĀRSTA MĀJA, TĪREĻI, VALGUNDESPAGASTS, JELGAVAS NOVADS,LV–3017VILCES TAUTAS NAMS, VILCE, VILCESPAGASTS, JELGAVAS NOVADS,LV–3026KAMENES, VIRCAVA, VIRCAVASPAGASTS, JELGAVAS NOVADS,LV–3020ZAĻENIEKI, ZAĻENIEKU PAGASTS,JELGAVAS NOVADS, LV–-3011<strong>Jelgavas</strong> novada Vēlēšanu iecirkņu komisiju darba laiks pašvaldību vēlēšanāsOtrdien 28. maijā 09.00 – 13.00Pagasti, kas nodrošinās autobusu uz vēlēšanu iecirkņiemLīvbērzes pagastsAutobusa kustības saraksts 1. jūnijā uz vēlēšanuiecirkni Līvbērzes pagasta kultūras namā«Līvbērze»I maršruts:Stūrmaņi – pulksten 8.30; Vārpas centrs – pulksten 8.35;Cimāles – pulksten 8.40; Aizupes skola – pulksten 9.15;Dreimaņi – pulksten 9.20; Avotiņi – pulksten 9.35;Līvbērze – pulksten 9.40 un atpakaļ pulksten 10.II maršruts:Līvbērzes stacija – pulksten 12; Eniņi – pulksten 12.05;Bāči – pulksten 12.07; Ģipteri – pulksten 12.09;Līves – pulksten 12.15; Līvbērze – pulksten 12.21.III maršruts:Rubeņi – pulksten 12.30; Akācijas – pulksten 12.35;Līvbērze – pulksten 12.40 un atpakaļ 13.Glūdas pagastsUz vēlēšanu iecirkni Nākotnē 1. jūnijā kursēs autobuss:no Glūdas – pulksten 10;no Dorupes – pulksten 10.15.Atpakaļ autobuss kursēs, kad visi atbraucēji būs nobalsojuši(ap pulksten 11.15).Savukārt uz vēlēšanu iecirkni Zemgalē autobuss kursēspulksten 12 no Bramberģes.Par īpašām vēlmēm nokļūt uz vēlēšanu iecirkņiem no attālākāmvietām lūdzam zvanīt uz pagasta pārvaldi!Lielplatones pagasts1. jūnijā uz vēlēšanu iecirkni kursēs divi autobusu reisi:pulksten 10 un pulksten 15: Tīsi–tautas nams–Sidrabe–Lielplatone–tautas nams.Vircavas pagastsAutobusa kustības saraksts 1. jūnijā uz vēlēšanu iecirkniVircavas pagasta administrācijas ēkā:Bodnieki – pulksten 9.40; Jačūnas – pulksten 9.45; Roķi –pulksten 9.55; Mazlauki – pulksten 10; Oglaine – pulksten10.10; Reikuļi – pulksten 10.20; Šķīras – pulksten 10.30;Vircava – pulksten 10.35 un atpakaļ ap pulksten 11.30.Platones pagasts1.jūnijā kursēs pašvaldības autobuss uz vēlēšanu iecirkniNr.474:Lielvircava – pulksten 10; Poķi – pulksten 10.15 (skolēnupieturā); Platone;Platkāji – pulksten 11; Pēterlauki; Platone;Muntēni – pulksten 12; Ernesti; Platone.Kad vēlētāji būs nobalsojuši, autobuss viņus nogādās mājās.Trešdien 29. maijā 17.00 – 20.00 Iepriekšējā balsošana –vēlētāji, kuri vēlēšanuCeturtdien 30. maijā 09.00 – 12.00dienā nevarēs nokļūt savāvēlēšanu iecirknī, varPiektdien 31. maijā 10.00 – 16.00izmantot iespēju nobalsotiepriekšSestdien 1. jūnijā 7.00 – 22.00 Vēlēšanu dienaTāpat arī pašvaldību vēlēšanās tiks organizēta balsošana atrašanās vietā tiem vēlētājiem,kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī. Šo iespēju vēlētājivarēs izmantot, ja vēlēšanu dienā atradīsies sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā, iesniedzotiecirkņa komisijai iesniegumu. Iecirkņu komisijas iesniegumus sāk pieņemt no 27. maijalīdz 1. jūnija plkst.12.Iecirkņu komisiju pieņemšanas laikos vēlētājs varēs iepazīties ar deputātu kandidātiemun to programmām.<strong>Jelgavas</strong> novada Vēlēšanu komisija aicina vēlētājus pārliecināties par pases derīgumatermiņu. Ja pasei vēlēšanu dienā būs beidzies derīguma termiņš, vēlētājs nevarēs nobalsot.<strong>Jelgavas</strong> novada Vēlēšanu komisija
Change language