9. lielais jāņa evaņģēlijs. 9 grāmata. 1-243

1] Bet mūs pamanīja arī tie nabaga zvejnieki, no kuriem viens iekāpa laivā un brauca šurp, aplūkoja
mūs, lai uzzinātu, kas mēs esam. Kad viņš starp mums atklāja saimnieku, tad viņš padomāja, ka mēs
esam viņa paziņas, tālāk vairs nepētīja un gribēja atkal atgriezties pie zvejniekiem.
2] Bet ES viņam teicu: “Draugs, draugs, nāc nu tikai pilnīgi pie mums augšā krastā un ES tev pateikšu
ko pavisam sevišķu!”
3] Tad LAIVĀ SĒDOŠAIS atkal atgriezās, izkāpa krastā, ar virvi laivu piesēja pie kāda krasta baļķa,
drosmīgi nāca pie Manis un Man jautāja teikdams: “Labais vīrs, te es esmu! Kas tad ir tas, ko tu man kā
ko sevišķu gribēji pavēstīt? Runā, jo man nav daudz laika gaidīt, tā kā diena jau tuvojas vakaram un mēs
visu dienu vēl esam noķēruši maz zivju!”
4] ES teicu: “Ja tu Man ticētu, tad Es tev un taviem biedriem varētu palīdzēt pie bagāta loma! Bet
tad tev rīt būtu jānāk pie Manis un Man jāseko!”
5] VĪRS teica: “Labais vīrs, kā man būtu nu tev un kas no tevis jātic? Es tomēr nevaru atcerēties, ka
jebkad kaut kur esmu tevi redzējis, tādēļ arī nezinu, kas tu esi! Vispirms dod man sevi pazīt, un es tev
ticēšu! Vai es rīt pie tevis nākšu un tad tev sekošu, uz kurieni tu dosies, tas nav atkarīgs no manis, bet
gan no tiem, par kuru dzīves iztiku es rūpējos. Tātad, kas tas nu ir, — kas man tev jātic?”
6] ES teicu: “Vai tu neesi dzirdējis par Vīru, kurš ir cēlies Nāceretē un tagad visiem cilvēkiem nodod
Dieva Valstību un ar paša varu dod visiem tiem, kas Viņam tic un grib pieņemt Viņa Mācību kā tīrāko
un dzīvāko Dieva Vārdu?”
7] LAIVINIEKS teica: “Labais vīrs, par lielo dziednieku no Nāceretes es gan jau ļoti daudz dzirdēju
un arī ticu Viņam, kaut gan es Viņu vēl nekad kaut kur neesmu redzējis! Varbūt tu Tas esi, tad saki man
to un es gribu tavā priekšā nokrist uz ceļiem un pielūgt tevi; jo ar to Dziednieku Dievs Tas Kungs ir redzami
apvienojies vienā personā, kā es to dzirdēju no cilvēkiem, kas ar Viņu sastapās un arī kļuva Viņa
mācekļi.”
8] ES teicu: “Ja tu tātad tici Jēzum no Nāceretes, ka Viņā miesīgs pilnībā mājo Dieva Gars, tad mierināts
atgriezies nu atpakaļ pie saviem zvejniekiem un tīklu vēlreiz iemetiet ūdenī, un, ja jūs gūsiet bagātīgu
lomu, tad tev jau uzausīs gaisma, no kuras tu pazīsi, kas Es esmu, un tu vēl šodien nāksi pie Manis
un Man ļausi sevi kristīt ar patiesības un dzīvības Garu. Bet tagad nepēti tālāk, bet gan dari, ko Es
tev ieteicu!”
9] Pēc tam zvejnieks paklanījās Manā priekšā, ātri iekāpa savā laivā un ātri brauca pie saviem biedriem,
kas jau sāka gatavoties ievilkt tīklus atpakaļ, un teica viņiem, ko es viņam ieteicu.
10] Tad VISI skaļi sauca, tā ka mēs krastā to labi varējām dzirdēt: “Sveiks Tam, kas tev deva padomu!
Viņš ir Tas Pats, kam mēs ticam! Ko Viņš tev iesaka, to mēs darām! Ozianna, augstam Dāvida Dēlam,
kas Kunga Vārdā ir nācis mūs glābt! Un tagad uz laimi, Viņa Vārdā izmetam tīklus!”
11] Tad viņi izmeta tīklus, un tie nedaudz acumirkļos pildījās ar tik daudz zivīm, ka tīkli tās tikko
varēja saņemt, un zvejniekiem skaitā pie divdesmit bija vairāk kā stundu ko darīt, līdz visas zivis no tīkliem
varēja ielikt mucās.
12] Kad viņi ar darbu bija galā, tad viņi sāka gavilēt un cildināt Dievu, kas Dāvida Dēlā Savu Vārdu
tik ļoti glorificēja, un ar bagātu lomu brauca uz Jesairas novada tuvu esošo nelielo ciemu.
13] Kad viņi ar savu bagāto lomu sasniedza mājas un viņu piederīgie redzēja, ar cik daudz zivīm
viņi atnākuši, tad izbrīnam nebija beigas. Un PIEDERĪGIE teica: “Klausieties, tik daudzas un pa lielākai
daļai cēlas zivis jūs pat vispiemērotākajā laikā vēl nekad neesat saķēruši! To brīnumu jums vajadzēja
izdarīt kādiem dievbijīgiem, Dievam ļoti patīkamiem cilvēkiem, kādiem nu jābūt vairākiem, kopš lielais
Dziednieks no Nāceretes staigā apkārt un ar dievišķu spēku un balsi cilvēkiem māca patiesību!”
14] Un zvejnieki saviem piederīgajiem piekrita un pastāstīja, kā viņiem gājis, un piederīgie pēc tam
sāka slavēt un cildināt Dievu, ka Viņš kādam cilvēkam deva tādu varu.
15] Bet ZVEJNIEKS, kas iepriekš laikā atbrauca pie mums krastā, teica: “Bet šis cilvēks Jēzus no
Nācerestes nav kā kāds pravietis, kas var tikai to runāt un darīt, kas viņam tiek dots un pieļauts no Dieva
Gara, bet gan Viņš ir viens, kurā miesīgi pilnībā mājo Dieva Gars un spēks, un vara, jo Viņš nerunā
līdzīgi praviešiem: “Dievs uz mani runāja: Atver tavu muti, sludini tautai Manu gribu un runā uz tiem,
kas Mani ir aizmirsuši. Un tad dariet šo un to!” Bet mūsu Jēzus saka: “Es esmu Tas Kungs, un jūs visi
esat brāļi, un nevienam sevi nav jāpaceļ pāri citam!” un uz slimajiem Viņš saka: “Es tā gribu — esi izdziedināts!”,
un slimnieki acumirklī tiek izdziedināti. Kas bija akls, tas redz skaidrāk kā ērglis, un, kas
160