9. lielais jāņa evaņģēlijs. 9 grāmata. 1-243

apgalvojumam, ja viņi dēlu joprojām redzēs veselu un dzīvojam, centīsies viņu nogalināt un mēģinās
viņu noindēt! Tādēļ nelūdziet viņus viesos un arī nekad neļaujiet viņiem sevi ielūgt viesos un nepieņemiet
arī no viņiem nekādas citas lietas, tad viņi jums neko nevarēs nodarīt! Ievērojiet to, un Es jūs
pasargāsu no visām citām briesmām! Un tagad kopā ar dēlu ej ārā, lai ar to viņi uz saviem daudziem
jautājumiem saņem vienkāršāko un labāko atbildi!”
16] Pēc tam ATRAITNE kopā ar dēlu izgāja ārā pie daudzajiem jautātājiem un viņiem teica, ar roku
norādīdama: “Redziet, jūs visi, kas šaubāties, šis mans dēls dzīvo un ir sveiks un vesels. Tātad viņš no
lielā Dieva Gara pilnā pravieša tika nevis šķietami, bet gan patiesi no nāves atmodināts dzīvībai. Ejiet
nu un to sakiet arī rabīnam, kas jūs tik muļķīgi pamācīja!”
17] Pēc tam arī DĒLS, ko visi uzlūkoja kā kādu pasaules brīnumu, teica: “Jā, jā, es dzīvoju, esmu arī
pavisam priecīgs, sveiks un vesels un pēc Tā apsolījuma, kas mani pamodināja no nāves, arī turpināšu
dzīvot, un ja es turpmāk darīšu un pilnīgi izpildīšu Viņa gribu, tad es arī vienmēr dzīvošu un nekad
vairs neredzēšu, nejutīšu un nebaudīšu nāvi. Ejiet un sakiet to rabīnam, lai iespējamā kārtā arī viņš var
kļūt ticīgs un svētlaimīgs!”
18] Kad jautātāji redzēja un dzirdēja tā runājam viņiem labi pazīstamo dēlu, tad viņiem izzuda visas
šaubas un tādēļ sajuta īgnumu pret rabīnu, jo viņš viņus par to bija informējis pavisam nepareizi.
19] Kad atraitne ar dēlu atkal ienāca istabā, viņa kopā ar dēlu pateicās par labo padomu un ļoti priecājās,
ka no daudziem apgrūtinošiem jautātājiem tik drīz un viegli atbrīvojās.
43. Kunga garīgās klātbūtnes zīme.
1] Bet pēc tam pie Manis vēl pienāca tas GRIEĶIS, kas jau iepriekš runāja un teica: “Kungs, Kungs
un Meistar Tavā Garā kopš mūžības! Tavā redzamā personībā Tu mūs gan pamet, bet mēs lūdzam Tevi,
ka Tu paliec pie mums ar Tavu augstāko Dieva Garu un mums tikai šad un tad dodi kādu zīmi, kas
mums galvo, ka Tu mūs atceries un tātad garā arī esi pie mums!”
2] ES teicu: “Jā, tā tas arī būs līdz šīs redzamās pasaules laiku beigām! Tomēr jums par to, ka Es garā
klātesošs esmu pie jums, starp jums un jūsos, jādabūn ne tikai vienu zīmi, bet gan vienmēr vairākas. Bet
noteiktas un nekad māņu zīmes vienmēr un mūžam būs sekojošas:
3] Pirmkārt, ka jūs Mani mīlat vairāk kā visu pasaulē! Jo ja kāds pasaulē kaut ko mīl vairāk par
Mani, tas nav Manis vērts; bet kas Mani patiesi pār visu mīl, tas tieši caur tādu patiesu mīlestību ir Manī
un Es viņā.
4] Otra Manas klātbūtnes pie jums zīme ir arī tas, ka jūs aiz mīlestības uz Mani jūsu tuvākos un
līdzcilvēkus, jaunus un vecus, tāpat mīlat kā sevi pašu. Jo kas nemīl savu tuvāko, kuru viņš redz, kā viņš
Manī var mīlēt Dievu, kuru viņš neredz? Ja arī jūs Mani tagad redzat un dzirdat, tad tomēr šajā pasaulē
jūs turpmāk Mani vairs neredzēsit, vai jūsu mīlestība paliks tāda, kāda nu ir tagad, kad jūs mani redzat?
Jā, mīlestība pie jums arī gan paliks, bet skatieties, ka tā paliek arī pie jūsu pēcnācējiem! Jo ja kāds sirdī
Mani patiesi mīlēs pār visu, caur to, ka dzīvos un darbosies pēc Manas viņam zināmas darītas gribas,
pie viņa Es Pats Garā nākšu personīgi un viņam Sevi atklāšu kā pilnīgi klātesošu.
5] Trešā Manas klātbūtnes zīme pie jums, jūsos un starp jums būs arī tā, ka jums vienmēr tiks dots
viss, ko jūs Tēvam Manā Vārdā nopietni lūgsiet. Bet pats par sevi saprotams, ka jūs Man nelūdzat šīs
pasaules dumjas un nenozīmīgas lietas; jo ja jūs to darītu, tad jūs tomēr acīmredzami rādītu, ka jūs tāda
veida lietas mīlat vairāk kā Mani, tātad patiesi nebūtu Manas klātbūtnes pie jums, jūsos un starp jums
zīme.
6] Ceturtā manas varenās klātbūtnes zīme pie jums, jūsos un starp jums būs arī tā, ka ja jūs aiz patiesas
tuvākā mīlestības miesīgi slimiem cilvēkiem Manā Vārdā uzliksit rokas, ar viņiem jākļūst labāk, ja
uzlabošanās ir noderīga viņu dvēseļu svētībai.
7] Bet arī tad pats par sevi saprotams, ka jūs pie tam sirdī vienmēr sakāt: “Kungs, lai notiek ne
mana, bet tikai Tava griba! Jo jūs nevarat zināt, vai un kad miesas stāvokļa uzlabošanās nāk par labu
dvēseles svētībai un nevienam cilvēkam miesā uz šīs zemes nav piešķirta mūžīgā dzīvība! Tādēļ rokas
uzlikšana arī ne vienmēr un katru cilvēku var atbrīvot no viņa miesas slimības. Bet caur to jūs tomēr
negrēkosit, ja jūs kādam cilvēkam parādiet jums pavēstīto mīlestību, jo Palīdzētājs jau būšu Es, ja tas ir
par labu cilvēka dvēseles svētībai.
8] Ja jūs no tāluma dzirdat, ka viens vai otrs jūsu draugs guļ slims, tad lūdziet par viņu, un garā uz-
48