9. lielais jāņa evaņģēlijs. 9 grāmata. 1-243

nas. Vai tad tu neņem vērā, ka tur kungu mājā ir cilvēks, kas arī mūsu slepenākās domas varbūt zina jau
iepriekš, pirms mēs tās sevī vēl domājam?
6] Redzi, cilvēkus, kurus rīt grib stādīt kāda stingra soģa tiesas priekšā, stingrie romieši nekad nepacienā
ar tāda veida maizi un vīnu, bet gan ar nožēlojamāko maizi un sliktāko vīnu, ar važām un tumšu
cietumu, un vēl ar citām šausmīgām lietām, jo pret noziedzniekiem romieši nekad nepazīst pat dzirkstelīti
no humanitātes. Tāpēc vairs ne zilbi nerunāsim par to, ko mēs ne par kādu pasaules cenu vairs
nevaram mainīt!
7] Mana vēlēšanās būtu sastapties ar slaveno nācerieti un ar viņu pašu par šo lietu runāt, vienīgi
viņš mums visiem varētu visdrīzāk palīdzēt. Visu manu paļāvību es lieku uz viņu!”
8] PRIEKŠNIEKS teica: “Jā, tas, protams, būtu pavisam labi, ja viņš patiesi šeit atrastos! Bet ko tad,
ja beigās viņš te tomēr nav?”
9] KAPTEINIS teica: “Tad noteikti būs kāds cits, kā viņa norīkots, kas kā noteikti klātesošs rīkojas
un tiesā viņa garā! Un ar viņu droši būs runājams kāds gudrs un patiess vārds! Tāpēc esam iespējami
priecīgi un labā garastāvoklī, jo šodien mēs jau tāpat tomēr pārdzīvojām vairāk kā pietiekami un vētrā
patiesi pārcietām tikpat labi kā desmit nāves!”
10] Kad kapteinis šos vārdus pateica, tad no Manis atsūtīts vēlreiz pie erodiešiem atnāca Markusa
kalpotājs, tomēr šoreiz bez maizes un vīna.
11] Kad viņš pienāca pie apjukušajiem erodiešiem, viņš jautājuma veidā viņiem jautāja (KALPO-
TĀJS): “Kurš no jums ir tas drosmīgākais kapteinis, kura vārds ir Leanders?”
12] KAPTEINIS teica: “Draugs, es tas esmu! Kas tad ir? Kam jānotiek?”
13] KALPOTĀJS teica: “Klausies, Tas, uz kuru tu paļāvies un ar Kuru tu vēlējies runāt, ir šeit un
grib, lai tu nāktu pie Viņa, un Viņš ar tevi runās! Tādēļ seko man kungu mājā!”
14] Sākumā šis ielūgums kapteini ļoti pārsteidza.
15] Un PRIEKŠNIEKS aiz tīrām bailēm nezināja, kā sev palīdzēt, un paklusi savā priekšā teica: “Ak,
es jau domāju, ka mūsu lieta ņems sliktu galu!”
16] KALPOTĀJS teica: “Ko tu velti baidies no cilvēku lielākā un augstākā labdara! Kas Viņam tic un
uz Viņu paļaujas, tas nekad neiet pazušanā! Kapteini Leander, nāc nu tikai kopā ar mani, jo Kungs nu
grib runāt tikai ar tevi!”
204. Kapteinis Leanders Kunga priekšā.
1] Pēc šiem kalpotāja vārdiem visiem kļuva vieglāk ap sirdi.
2] Un kapteinis kopā ar kalpotāju tūlīt gāja kungu mājā, kur viņš viņu tūlīt pieveda pie Manis un
viņam teica: “Redzi, tas ir Tas Kungs!”
3] Šeit kapteinis dziļi paklanījās Manā priekšā un teica: “Kungs, esi žēlīgs un līdzcietīgs ne tikai
man, bet gan arī citiem grēciniekiem, jo mēs bijām tikai ļaunā Eroda akli un nevarīgi kalpi, tādēļ ka
viņš mūs piespieda stāties viņa dienestā! Vienīgi šodien mēs pilnīgi beidzām jebkad atkal viņam kalpot
un arī mūžam nekad tevi neizsekosim. Jā, ja tas būtu iespējams no šodienas uz rītu gribam būt tavā dienestā,
bet nekad ļaunā un dumji lepnā un baudkārā Eroda dienestā!”
4] ES teicu: “Leander, Es piedodu jums jūsu grēkus, kas Man tic un dzīvo, un darbojas pēc Manas
Mācības, tas nekad neies bojā!
5] Bet Manas Mācība pavisam vienkārši pastāv tajā: Atzīsti to vienu vienīgi patieso Dievu un Kungu,
un tāpat arī Mani, kas Es, kā no Viņa nākdams šajā pasaulē, Sevī glabāju Viņa Garu, un tad mīli
Dievu pār visu un tavu tuvāko kā sevi pašu, un tu sevī mantosi mūžīgu dzīvību.
6] Kā tava paļāvība tev atvēra ceļu uz Mani, tāpat tava ticība Man tev atvērs ceļu uz mūžīgo dzīvību.
7] Bet tu arī zini tos likumus, kurus Dievs caur Mozu Sinajā deva izraēla tautai, turi tos un neievēro
tavus daudzos neīstos un mirušos dievus un citas pagāniskas parašas un ieradumus, un tu Manā Valstībā
vari kļūt par krietnu darba rīku!”
8] KAPTEINIS prieka pilns teica: “Ak kungs, kur tu dibināsi savu valsti? Kur ir tava pils, lai es tur
dotos un kā drosmīgs kara kalps tev piedāvātu manus pakalpojumus?”
9] ES teicu: “Klausies, Mana Valstība, ko Es tagad uz Zemes starp cilvēkiem no jauna dibinu, nav
šīszemes valstība, nav arī kāda ķēniņa, kuram tu kalpoji un kādas uz visas Zemes vēl ir leģions. Bet
gan Mana Valstība ir garīga un ar miesas acīm nav saskatāma greznībā, jo tā pastāv iekšēji cilvēkā un
232