14.08.2018 Views

9. lielais jāņa evaņģēlijs. 9 grāmata. 1-243

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

21] Kad kalps vēl tā runāja, tad uz galda arī tika liktas pusdienas, un mēs sākām ēst.<br />

2<strong>9.</strong> Dēla apsēstības pieļāvuma iemesls.<br />

1] Ēšanas un dzeršanas laikā vairāki izdziedinātajam dēlam, kas nu izskatījās pavisam spirgts un<br />

priecīgs, jautāja, vai viņš savā slimā stāvoklī pārcieta arī lielas sāpes.<br />

2] Bet viņš (IZDZIEDINĀTAIS DĒLS) teica: “Kā es to nu varu zināt?! Jo es biju tikpat kā miris,<br />

neko nejutu un arī neko nezināju ap mani! Bet to es tomēr zinu, ka es nepārtraukti sapņoju un kādā<br />

skaistā apvidū sarunājos ar labiem cilvēkiem.”<br />

3] Tas klātesošos izbrīnīja un viņi nevarēja to aptvert, un Caķejs Man jautāja, kā tas tomēr būtu iespējams,<br />

un kāpēc no Dieva tā kas tiek pielaists.<br />

4] ES teicu: “Draugs, par to mēs nu nezaudējam daudz vārdu. Pie tādām slimībām dvēsele iet atpakaļ<br />

sirdī un viens vai bieži arī daudzi ļauni un netīri gari apdzīvo pārējo miesu un dara ar to, ko viņi<br />

grib, bet par ko sirdī dusošā dvēsele neko nemana.<br />

5] Bet tāda veida apsēstības tādēļ tiek pielaistas, lai cilvēki, pie kuriem ticība Dievam un dvēseles<br />

nemirstībai ir gandrīz izdzisusi, tomēr atkal sāk domāt un arī ticēt kaut kam garīgam. Jo arī jums jau ir<br />

vāja ticība, un tā pirms atnākšanas šajā mājā, šī lekcija jums arī bija ļoti nepieciešama.<br />

6] Jo ja Es būtu atnācis agrāk, tu pats nebūtu Man tā ticējis, kā tu tagad Man tici, un ja tavs dēls, no<br />

kura tu turēji lielas lietas, nebūtu nonācis nelaimē, tad lepnība un augstprātība būtu tevi tā pārņēmusi,<br />

ka tu starp cilvēkiem būtu kļuvis patiess velns, no sevis padzinis visu ticību Dievam un cilvēkus būtu<br />

vērtējis kā tīri mašīnas, kuriem tavā priekša tikai tad būtu kāda vērtība, ja viņi tev kalpotu gandrīz par<br />

velti un palīdzētu tev tikt pie vēl lielākas bagātības.<br />

7] Bet kad tavs dēls, kā tavs mīlulis un tavs lielākais lepnums, saslima, kādu Es viņu nu šeit sastapu,<br />

tad tev ap sirdi sāka kļūt pavisam citādi. Tu atkal sāki domāt par Dievu un ticēt, un tava sirds kļuva<br />

pazemīgāka. Protams, līdzās tu vēl meklēji palīdzību pie visiem tev zināmiem ārstiem — vai pagāniem<br />

vai jūdiem — tas tev bija vienalga, un tas tev daudz maksāja. Bet kad tu redzēji, ka tavam dēlam nevar<br />

palīdzēt neviens ārsts, arī neviens essejietis un vēl mazāk kāds burvis, tad tu noskumi un saki nopietnāk<br />

pārdomāt par to, kāpēc Dievs, ja Viņš kaut kur ir, tevi piemeklēja ar tādu nelaimi.<br />

8] Tu atkal sāki lasīt rakstus un savu rīcību un izturēšanos iepretī taviem līdzcilvēkiem vienmēr vairāk<br />

un vairāk atradi par netaisnīgu, un tad arī apsolīji Dievam, ka tu visā nopietnībā visas savas netaisnības<br />

gribi atkal vairākkārtīgi vērst uz labu.<br />

9] Kad tāda apņemšanās tevī kļuva arvien nopietnāka un patiesāka, un tu ari nonāci skaidrībā, ka<br />

tev var palīdzēt tikai visvarenais Tēvs Debesīs, tad arī Es drīz nācu šajā apvidū, un tu dzirdēji, ko Es darīju<br />

aklajam.<br />

10] Tad tava ticība Dievam arī kļuva spēcīgāka un dzīvāka, tādēļ ka tu no vecā un jaunā Kado dzirdēji<br />

par Mani liecību, ka tu vairs nešaubījies, ka Es neesmu tikai pravietis, bet gan Pats Dievs. Un redzi,<br />

tā kā tu arī tiktāl nobriedi, tad Es nu iegriezos pie tevis un ar Manu varu palīdzēju tavam dēlam.<br />

11] Ja tu to nu labi pārdomā, tad tev gan būs skaidrs, kādēļ Es pār cilvēkiem, kuru sirdīs vēl pilnīgi<br />

nav nodzisusi katra debesu dzīvības dzirkstele, pielaižu visādas slimības.<br />

12] Protams, pie pavisam samaitātiem un pasaules gudri viltīgiem cilvēkiem, kuri vairs nav vērti<br />

kāda Mana brīdinājuma, tad arī izpaliek tāda veida viņus labojoši pieļāvumi, jo tie vairs nenes augļus<br />

un ļaunie kļūst vēl ļaunāki. Bet tāda veida cilvēki savu matērijas miesu novājina arī šeit, bet pēc šīs dzīves<br />

viņus sagaida viņu pašu tiesa, kas tad ir tā cita mūžīgā nāve.<br />

13] Pār kuriem Es vēl pielaižu visādas ciešanas un skumjas, tiem tad Es arī īstā laikā palīdzu, bet<br />

kam Es netraucēti ļauju turpināt baudīt viņu laicīgi lepno un negausīgo pārticību, tas jau sevī nes savu<br />

tiesu un savu mūžīgo nāvi un tātad arī visu kopā ar sevi. Un tā tu tad arī zini, kādēļ dažs labs pasaules<br />

<strong>lielais</strong> un pasaules bagātais līdz savas miesas nāvei var nesodīts turpināt grēkot un turpināt darīt savus<br />

briesmu darbus.<br />

30. Par labā un ļaunā mēru.<br />

1] (KUNGS:) “Bet šajā pasaulē no Manis katram ir likts zināms mērs kā labā un patiesā, tā arī sliktā<br />

un neīstā.<br />

33

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!