LATVIJAS DABISKIE MEŽI - Pasaules Dabas Fonds

Ėērpji (eksperts A. Piterāns)
Katra parauglaukuma izpētē tika pavadītas aptuveni 3 stundas (kopumā aptuveni 4 darba dienas),
apskatot visus nozīmīgos substrātus. Pētījumi tika veikti 8 Aizkraukles un 10 Mežoles
parauglaukumos. Katrs parauglaukums apmeklēts 1 reizi. Netika pētītas kvartālu stigas, meža ceĜi
un citi neraksturīgi meža biotopi. Tika ievākti paraugi noteikšanai un zinātniskajam herbārijam.
Sūnaugi (eksperti A. ĀboliĦa un U. Suško)
Visu nozīmīgo substrātu apskatei katrā parauglaukumā veltītas vidēji 3-4 stundas.
42 parauglaukumu lauka pētījumos kopumā pavadīta 21 darba diena jeb aptuveni 170 stundas.
Katrā nogabalā tika apsekoti visi būtiskākie substrāti. ZiĦas no kvartālu stigām, meža ceĜiem un
citiem neraksturīgiem meža biotopiem netika Ħemtas vērā. Noteikšanai un zinātniskajai liecībai
tika ievākts bagātīgs herbārijs. Vairākums sugu tika noteiktas uz vietas, pārējās - laboratorijā. Visi
Slīteres un Mežoles, kā arī daži Līvbērzes un Aizkraukles parauglaukumi tika pētīti 2 reizes,
pārējie - vienu.
Vaskulārie augi (eksperti Ă. Gavrilova, I. Rēriha, U. Suško un V. Šulcs)
Līvbērzē, Aizkrauklē un Mežolē augu sugu saraksti veidoti pirmo reizi. Slīterē papildus izmantoti
arī agrāko gadu pētījumi. Sugas tika reăistrētas tikai dabiskos biotopos, dati no mākslīgām vietām
(meža ceĜi, ceĜmalas, kvartālu stigas u.tml.) netika Ħemti vērā. Līvbērzes, Aizkraukles un Mežoles
parauglaukumi apmeklēti pa 1 reizei, Slīteres - 2 reizes. Visu nozīmīgo biotopu izpētei katrā
parauglaukumā pavadītas 2-5 stundas un ievākts zinātniskais herbārijs. Parauglaukumu izpētē
Slīterē kopumā pavadītas 12 darba dienas (ap 100 stundām), Līvbērzē - 2 (18 stundas), Aizkrauklē
- 3 (24 stundas) un Mežolē - 4 (32 stundas).
Vaboles (eksperts A. Barševskis)
Aizkraukles objektā visu nozīmīgo substrātu izpētē pavadītas 3 darba dienas, ievākts materiāls
zinātniskajai kolekcijai.
TauriĦi (eksperts N. Savenkovs)
Galvenā materiāla iegūšanas metode ir tauriĦu pievilināšana uz gaismu. TauriĦus reăistrē uz
balta, lampas apgaismota ekrāna. Līdz 1987. gadam izmantota kvarca lampa PRK-2 (375 W),
vēlāk: DRL-250 un DRL-400. Pēdējos gados izmanto arī automātiskos gaismas slazdus ar jauktas
gaismas lampām (160 W). Papildus izmantota arī pĜaušana un ėeršana ar tīkliĦu, kā arī
izaudzēšana no pirms-imago stadijām. Daži mikrotauriĦi noteikti arī pēc tiem raksturīgajiem
savilkumiem, kūniĦām un bojājumiem. Lauka darbs veikts 47 dienu laikā. Papildus izmantoti arī
A. un I.Šulcu (1971.-1987.), kā arī somu lepidopterologu J.Junnilainen un K.Nupponen (1990.-
1995.) pētījumu rezultāti. Aizkraukles objekta sākuma izpēte veikta 1995. gadā.
Gliemji (eksperte D. Pilāte)
Visi parauglaukumi (42) apmeklēti pa vienai reizei 1995. gada jūnijā un augustā. Katrā
parauglaukumā no 20x10 m liela regulāra laukuma iesijāti 3 litri meža nobiru, veco lapu un trūdu.
Zemsedzes nobiru iesijāšanai izmantots entomoloăiskais tīkls ar acs izmēru 1x1 cm. Papildus tam,
gliemji tika reăistrēti arī uz visiem citiem nozīmīgajiem substrātiem- koku stumbriem, kritalām,
sausokĦiem, zem koku mizas, uz sēnēm, ėērpjiem, sūnām un vaskulārajiem augiem. Katrā
parauglaukumā veikts biotopa apraksts un ievākts zinātniskais herbārijs. Parauglaukumi apsekoti
10 darba dienu laikā. Katra nogabala lauka izpētei, apraksta veikšanai un paraugu ievākšanai
patērētas 2 stundas, parauga iesijāšanai- 4 stundas, materiāla noteikšanai un datu izvērtei- 6
stundas. Kopumā datu ievākšanai un izvērtei patērētas 62 darba dienas vai 500 stundas.
14