LATVIJAS DABISKIE MEŽI - Pasaules Dabas Fonds

Otra egĜu meža grupa (“*1”), kur apvienojas pārsvarā vējgāžu, degumu vai
mežsaimnieciskās darbības vairāk vai mazāk pārveidoti egĜu meži, raksturojas ar 3
diferencējošām pazīmēm: “Dažreiz ar ūdeni pārplūdusi vieta”, “Vairākumā atmiruši
koki/augsti celmi” un “Vairākumāatmirstošas/nesenatmirušas egles”. Tos pārstāv 9
parauglaukumi (27%) Slīteres objektā un 3 parauglaukumi (23%) Aizkraukles objektā. Slīterē
tie ir pārsvarā neliela daĜa no 1969.gada vētras skartajiem egĜu mežiem, kur ir daudz atmirušu
koku un augstu celmu, kā arī viena ap 25 gadus veca egĜu kultūra un viens 1969.gada vētras
neskarts egĜu mežs. Izzinot Aizkraukles parauglaukumu vēsturi pēdējo 120 gadu laikā,
redzams, ka tie visi savulaik ir bijuši bioloăiski daudzveidīgi platlapju un egĜu vai egĜuplatlapju
meži. Viens no tiem jau pēc 1875.gada materiāliem nosaukts par “smalci”, kas
liecina par noteiktu antropogēno ietekmi, vēlāk, 1913.gadā, izdedzis un pēc tam atjaunojies ar
bērzu, apsi un egli. Otrs ir 1925.gada egĜu un priežu kultūra, kurā vēl papildus 1931.gadā
stādīts bērzs, bet 1933.gada egĜu stādījums iznīcis, trešais: 1908.gada egĜu un priežu kultūra,
kas atjaunojusies ar egli un bērzu.
“*1”grupas dabiskajiem egĜu mežiem raksturīgas visas tās pašas pazīmes, kas egĜu mežiem
kopumā, tomēr salīdzinājumā ar “*0” grupas mežiem novērojamas dažas atšėirības. Šo mežu
koku stāva veidošanā lielāka nozīme ir platlapju sugām un mežs ir caurmērā sausāks, jo
pazīme “Goba/vīksna/kĜava/liepa/osis/ieva diametrā vairāk par 15 cm” sasniedz par 2 klasēm
augstāku sastopamību nekā “*0” grupas mežos (vīksna netika atrasta, pārējās sugas sasniedza
vajadzīgos izmērus), bet pazīme “Mitrs/slapjš apvidus ar kokiem, lielāks par 0,1 ha” par 1
klasi zemāku sastopamību. Novērojamas vairākas pazīmes, kas “*0” grupas mežos vispār
netika atzīmētas, bet “*1” grupas mežos sasniedz III.- V. sastopamības klasēs. Tās ir:
“Vairumā atmirstošas/nesen atmirušas egles”, “Vairākumā atmiruši koki/augsti celmi”,
“Daudz pāraugušu koku” un “Dažreiz ar ūdeni pārplūdusi vieta”. Tā kā ir daudz atmirstošas
un atmirušas koksnes, pazīme “Daudz piepju” sasniedz par 1 klasi augstāku sastopamību, bet
pazīme “DzeĦveidīgo sakalti koki”: pat 2 klases augstāku sastopamību.
Ir atšėirības pazīmju sastopamībā, kas norāda uz audzes raksturu. “*1” grupas egĜu mežos
sliktāk ir izteiktas pazīmes: “Vairākstāvu audze”, “Pašizretināšanās” un “EgĜu paaugas
grupas”.
“*1” grupas egĜu mežos nav sastopamas lauces, līdz ar ko mazāka sastopamība ir arī pazīmei
“Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē”.
Tomēr, tā kā “*1” grupas egĜu mežus pārstāv Ĝoti mazs parauglaukumu skaits, abu grupu
salīdzinošu analīzi nav iespējams vispārināt.
“*0” grupas dabiskajiem egĜu mežiem kopumā raksturīgas 17 tās pašas diagnosticējošās
pazīmes kas egĜu mežu grupai kopumā, kā arī diferencējošās pazīmes. Tā kā šajā grupā
iekĜaujas absolūti lielākā netraucēto egĜu mežu daĜa, veiksim to sīkāku analīzi līdz otrajam
TWINSPAN klāstera dalījuma līmenim.
2.dalījuma līmenī “*0” grupas egĜu meži dalās divās apakšgrupās; no kurām vienā ir aptuveni
3 reizes mazāk parauglaukumu nekā otrā. Šo apakšgrupu (“*00”) raksturo šādas
diferencējošās pazīmes: “Gravas un nogāzes”, “Avoksnājs”, “Strauts vai upīte”,
“Goba/kĜava/liepa/osis/ieva diametrā vairāk par 15 cm”, “Vērene/sausserdis/
irbene/zalktene”. Otra, lielākā apakšgrupa (“*01”) vairāk vai mazāk raksturojas ar šo pazīmju
iztrūkumu. Spriežot pēc pazīmju satura, var secināt, ka “ *00” apakšgrupā, acīmredzot,
iekĜaujas vairāk nemorāli, kā arī avoksnaini un purvaini egĜu meži, bet “*01” apakšgrupā:
vairāk boreāli un sausāki egĜu meži.
46