LATVIJAS DABISKIE MEŽI - Pasaules Dabas Fonds

Pārsvarā tie ir melnalkšĦu meži, kur valdošā koku sugas īpatĦu diametrs pārsniedz 15 cm
(pazīme “Galvenokārt melnalkšĦi diametrā vairāk par 15 cm” - IV.sast.kl.). Jāatzīmē, ka
slapjajā lapu koku meža koku stāvā bez melnalkšĦa var dominēt arī Betula pubescens,
B.pendula vai Fraxinus excelsior.
Augsta sastopamība (IV.sastopamības klase) ir virknei pazīmju, kas tiešā veidā norāda par
bioloăisko daudzveidību veicinošām struktūrām un veido papildus ekoloăiskās nišas
specifiskām un šīm struktūrām piesaistītām sugām: “Vairāki vecāki, ar sūnām klāti vējgāžu
koki”, “Daudz nedzīvas lapu koku koksnes”, “DzeĦveidīgo sakalti koki”, “Galvenokārt
satrunējuši vējgāžu koki”, “Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē” (sastopamas abas
pazīmes), “Nav monodominējošu sugu zemsedzē”.
DaĜa šādu struktūru pazīmju: “Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem”, “Daudz
piepju”, “Acīmredzama ciĦainība” sasniedz III.sastopamības klasi. Tas norāda, ka slapjajos
lapu koku mežos kā diagnosticējošas ir pārstāvētas vismaz 9 Ĝoti būtiskas pazīmes, kas
potenciāli paver iespēju dažādu ekoloăisko nišu sugu līdzāspastāvēšanai.
Uz lielo sugu daudzveidību koku un krūmu stāvā netieši norāda arī pazīmes-
“Pašizretināšanās” (IV.sast.kl.), “Cieto lapu koku klātbūtne” (IV.sast.kl.),
“Vērene/sausserdis/irbene/zalktene” (III.sast.kl., sastopamas visas krūmu sugas, irbene retāk)
un “Egle mazāk kā 10% no koksnes krājas” (III.sast.kl.).
Slapjajiem lapu koku mežiem kopumā nav raksturīgas šādas pazīmes: “Vairākas blīgznas
diametrā vairāk par 15 cm”, “Bebru darbības pēdas”, “Robežojas ar pastāvīgu ūdenstilpi” (šā
projekta ietvaros pētāmie objekti netika izvēlēti upju vai ezeru palieĦu joslās), “Vairāki
pīlādži/ievas diametrā vairāk par 15 cm”.
Tā kā izvēlētie pētījumu objekti atrodas plašu meža masīvu iekšienē, tiem nav raksturīga arī
pazīme, kas norāda uz robežošanos ar nemeža zemēm: “Robežojas ar pĜavām un skrajiem
krūmājiem, lielākiem par 0,1 ha”.
Reti sastopamas dažas vērtīgas pazīmes, kas ir atkarā gan no dabiskiem apstākĜiem, gan
saimnieciskās ietekmes- “Vairāki lieli platlapju koki diametrā vairāk par 50 cm” un “DaĜēji
applūdis koku apvidus, lielāks par 0,1 ha”. Reti novērotas arī vairākas pazīmes, kas ir tikai
atkarā no dabiskiem apstākĜiem vai reljefa īpatnībām: “Lieli akmeĦi vai to grupas”, “Avots”,
“Strauts vai upe”, “Strauts vai upīte ar līkumainu gultni”, “Strauts vai upīte ar sērēm un
kritalu pārgāzēm”.
Slapjie lapu koku meži dalās 2 grupās ar aptuveni līdzīgu parauglaukumu skaitu (10. att.).
Pirmo grupu (“*0”) raksturo 3 diferencējošas pazīmes: “Vairākstāvu audze”, “Daudz
krūmveidīgu lapu koku”, “Daudz dabiskās egles diametrā vairāk par 15 cm”. Savukārt, otra
slapjā lapu koku meža grupa (“*1”) nodalās ar diferencējošām pazīmēm “Applūstoši
starpciĦu laukumi” un “Acīmredzama ciĦainība”. Šajā grupā, acīmredzot, ir pārstāvēti
visslapjākie lapu koku meži ar stāvošuvairāk parūdeni.
“*0” grupas slapjie lapu koku meži pārstāv lielāko daĜu Slīteres (78%) un mazāko daĜu
Aizkraukles (26%) parauglaukumu. Bez tam šajā grupā iekĜaujas 4 no 5 Mežoles (80%) un
1 no 11 Līvbērzes (9%) parauglaukumiem. Kopumā Ħemot, tās ir vairākstāvu slapjā lapu
koku meža audzes ar daudz krūmveidīgiem lapu kokiem un egli vairāk kā 10% no koksnes
krājas, kurās reti sastopams stāvošsvairāk parūdens un acīmredzama ciĦainība.
“*0” grupas slapjajiem lapu koku mežiem raksturīgas kopumā 27 pazīmes.
50