LATVIJAS DABISKIE MEŽI - Pasaules Dabas Fonds

“Dažādu lapu koku sugu koki diametrā vairāk par 15 cm”. Abu grupu meža biotopos vienādi
izteikta pazīme “Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē”. Tā kā “*1” grupas nesen traucētos
biotopos ir raksturīgi salīdzinoši vairāk koku, arī pazīmes “DzeĦveidīgo sakaltie koki” sasniedz
par 2 klasēm augstāku sastopamību nekā “*0” grupas nesen traucētos biotopos, kuriem pieauguši
iepriekšējo ăenerāciju koki ir mazāk raksturīgi.
2. dalījuma līmeĦa “*11” apakšgrupā ir nodalīti 6 stipri pārveidoti, mākslīgi traucēti un BDS
trūcīgi Mežoles (aizaugusi pĜava, apmežots karjers) un Slīteres parauglaukumi (nesenas priežu
un egĜu kultūras), kurus diferencē pazīmes “Atklāta augsne mežā” un “Robežojas ar atklātām
slapjām vietām, lielākām par 0,1 ha”.
2. dalījuma līmeĦa atšėirības starp “*00” (44% Līvbērzes, 24% Aizkraukles, 15% Slīteres, 7%
Mežoles parauglaukumu) un “*10” (55% Aizkraukles, 41% Līvbērzes, 31% Mežoles, 8%
Slīteres parauglaukumu) klāsteriem nav izteiktas (9.10. tab.). Tās parādās vienīgi starp “*0”
grupas (pārsvarā Aizkraukles un Līvbērzes NTRB) un *10 apakšgrupas (56% Mežoles,
54% Slīteres, 21% Aizkraukles un 16% Līvbērzes parauglaukumu) klāsteriem un ir gandrīz
identiskas jau uzskaitītajām atšėirībām starp 1. dalījuma līmeĦa “*0” un “*1” grupām.
Bioloăiskās daudzveidības struktūru ordinācija nesen traucētos biotopos parādīta 3. attēlā. Līnija
“A” norobežo masīvus nodalošās pazīmes, bet “B”: nesen traucētam biotopam kopumā
raksturīgās kodola pazīmes.
Lapu koku pionierfāze
Latvijas lapu koku pionierfāzes mežiem raksturīgas 12 diagnosticējošās pazīmes (11.tab.).
V.sastopamības klasi sasniedz pazīmes, kas raksturo lapu koku pionierfāzes mežus kā dažādu
lapu koku sugu (pārsvarā bērzu un apšu) audzes, kurās sastopami vairāki koki ar atšėirīgu
caurmēru un vecumu. Raksturīgas pazīmes, kuras norāda uz zināmu daudzveidību koku un krūmu
stāvā, ir “Egle mazāk kā 10% no koksnes krājas”, “Cieto lapu koku klātbūtne” un
“Vērene/sausserdis/irbene/zalktene” (III.sast.kl.).
Lapu koku pionierfāzes mežos, līdzīgi kā platlapju mežos, ir izteikta pašizretināšanās
(III.sast.kl.), tomēr mazāk nekā egĜu, priežu un slapjajos lapu koku mežos.
Lapu koku pionierfāzē dominē lapu koki ar diametru mazāk par 30 cm. Pazīme, kas norāda uz
lapu kokiem diametrā vairāk par 30 cm, sasniedz tikai II.sastopamības klasi.
III.-IV. sastopamības klasi sasniedz 4 pazīmes, kas tiešā veidā norāda uz bioloăisko daudzveidību
veicinošām nedzīvās koksnes struktūrām: “Vējgāžu koki dažādās sadalīšanās pakāpēs (galvenā
suga)”, “Galvenokārt satrunējuši vējgāžu koki”, “Daudz nedzīvas lapu koku koksnes”, “Vairāki
atmiruši koki/augsti celmi piesaulē”. Tā kā ir daudz atmirušu koku, augstu celmu un cita veida
nedzīvās lapu koku koksnes, raksturīga ir pazīmes “Daudz piepju” augsta sastopamība
(III.sast.kl.).
Daudzas vērtīgas pazīmes, kas norāda uz papildus ekoloăiskajām nišām specifiskām sugām, lapu
koku pionierfāzē sasniedz tikai II.sastopamības klasi: “Dažreiz ar ūdeni pārplūdusi vieta”,
“Daudz lauču”, “Vairumā atmiruši koki/augsti celmi”, “Dažādu platlapju sugu koki diametrā
vairāk par 15 cm” un “Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem”.
11.tab.