LATVIJAS DABISKIE MEŽI - Pasaules Dabas Fonds
LATVIJAS DABISKIE MEŽI - Pasaules Dabas Fonds
LATVIJAS DABISKIE MEŽI - Pasaules Dabas Fonds
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Raksturīgo (III- V.sast.klases) un biežāk sastopamo (II. sast.klase) pazīmju sastopamības klases<br />
Latvijas nesen traucētiem biotopiem kopumā un 1., 2.dalījuma līmeĦu grupām<br />
Pazīme<br />
(puspustrekniem burtiem uzsvērtas<br />
diagnosticējošās pazīmes)<br />
Nesen<br />
traucēti<br />
biotopi<br />
kopumā<br />
Grupa<br />
*0<br />
(pārsvarā<br />
Līvbērze un<br />
Aizkraukle)<br />
Apakšgrupa<br />
*00<br />
(~puse<br />
Līvbērzes<br />
NTRB un<br />
mazākā citu<br />
objektu daĜa)<br />
Apakš-<br />
grupa *01<br />
(~puse<br />
Aizkraukles un<br />
Līvbērzes<br />
NTRB, trešdaĜa<br />
Mežoles)<br />
Grupa *1<br />
(pārsvarā<br />
Slītere un<br />
Mežole)<br />
Vairāki koki ar atšėirīgu caurmēru un vecumu IV III III III V V<br />
Daudz krūmveidīgu lapu koku IV V V IV III III<br />
Cieto lapu koku klātbūtne III IV V IV II II<br />
Vērene/sausserdis/irbene/zalktene III IV II IV II II<br />
Mitrs/slapjš apvidus ar kokiem, lielāks par 0,1 ha - I I I IV IV<br />
Daudz koku , meža dzīvnieku bojātu - III IV I I I<br />
Ārēja pārpurvošanās - II III I I I<br />
Daudz nedzīvas lapu koku koksnes - II III I I I<br />
Lieli akmeĦi vai to grupas - II ~0 II ~0 -<br />
Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē - II I II II II<br />
DzeĦveidīgo sakalti koki - ~0 I ~0 II I<br />
Vairākas priedes ar resniem zariem - ~0 ~0 - II II<br />
Egles ar lieliem un retiem apakšējiem zariem - I ~0 I II II<br />
Dažādu lapu koku sugu koki diametrā vairāk par<br />
15 cm<br />
- I I I II III<br />
Diagnosticējošo pazīmju skaits 4 5 6 4 3 4<br />
30<br />
Apakšgrupa<br />
*10<br />
(vairums<br />
Mežoles un<br />
Slīteres<br />
NTRB)<br />
Nesen traucētos biotopos ir maz vecu, liela diametra koku. Nevienā parauglaukumā netika<br />
konstatētas pazīmes “Pārsvarā priedes diametrā vairāk par 40 cm” un “Pārsvarā egles diametrā<br />
vairāk par 40 cm”, bet pazīme “Daudz skujkoku diametrāvairāk par 30 cm” reăistrēta tikai 1<br />
Slīteres parauglaukumā. Savukārt, pazīme “Vairākas priedes ar resniem zariem” atzīmēta vienīgi<br />
8 Slīteres un 6 Mežoles parauglaukumos, bet “Egles ar lieliem un retiem apakšējiem zariem”: 1<br />
Aizkraukles, 3 Slīteres un 13 Mežoles parauglaukumos.<br />
Arī nedzīvās koksnes nesen traucētos biotopos ir maz. Reti un Ĝoti reti sastopamas pazīmes, kas<br />
norāda uz lielu augstu celmu, dažādu sugu atmirušu vai atmirstošu koku daudzumu. Vienīgās<br />
pazīmes no šīs grupas, kas sasniedz II. sastopamības klasi, ir “Vairāki atmiruši koki/augsti celmi<br />
piesaulē” un “Daudz nedzīvas lapu koku koksnes”.<br />
Nesen traucētos biotopos ir Ĝoti maz izgāztu koku un vējgāžu koku. Vienīgais parauglaukums,<br />
kurā ir daudz vējgāžu koku diametrā vairāk par 30 cm, atrodas Slīteres objektā.<br />
Tāpat reti sastopamas vairākas liela diametra kritalas: tās reăistrētas kopumā tikai<br />
12 parauglaukumos, lielākoties Slīterē.<br />
Vecu koku, vējgāžu koku un lielāka caurmēra nedzīvās koksnes trūkumu nesen traucētos<br />
biotopos, acīmredzot, var izskaidrot ar pastāvošo ciršanas tehnoloăiju un monokultūru metodi,<br />
kura šādas struktūras nevar dabiski veidot vai uzturēt.<br />
Tā kā nesen traucētos biotopos ir Ĝoti maz nedzīvās koksnes, arī pazīme “Daudz piepju” reăistrēta<br />
tikai 11 parauglaukumos.<br />
Nesen traucētiem biotopiem kopumā maz raksturīgu pazīmju, kas tieši norāda uz bioloăisko<br />
daudzveidību veicinošām struktūrām. No tām vienīgi pazīmes “Vairāki atmiruši koki un augsti<br />
celmi piesaulē” un “Daudz nedzīvas lapu koku koksnes” sasniedz II.sastopamības klasi.<br />
23% parauglaukumu reăistrēta pazīme (II. sast. kl.), kas norāda uz ārēju pārpurvošanos, kura bieži<br />
iestājas pēc kokaudzes nociršanas.