LATVIJAS DABISKIE MEŽI - Pasaules Dabas Fonds
LATVIJAS DABISKIE MEŽI - Pasaules Dabas Fonds
LATVIJAS DABISKIE MEŽI - Pasaules Dabas Fonds
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
mežu izplatības apvidus objektā egĜu meži vispār sastopami Ĝoti nelielās platībās un pārstāv<br />
galvenokārt kultūras vai audzes, kurās platlapju sugas mākslīgi nomainītas ar egli.<br />
Ilglaicīgi dabiskie egĜu meži Latvijas ziemeĜaustrumos ir strukturāli bagātāki, bet dienvidos<br />
nabadzīgāki. Teikto vēl vairāk apstiprina fakts, ka boreālo egĜu mežu izplatības rajonā Mežolē<br />
atsevišėi egĜu meža nogabali sasniedza visaugstāko punktu skaitu vispār: 29. Salīdzinājumam<br />
Slīteres boreāli-nemorālajos egĜu mežos visaugstākā reăistrētā punktu vērtība bija mazāka: 23<br />
punkti.<br />
Slapjais lapu koku mežs<br />
Visos objektos dominē vidējas un augstas BDV slapjie lapu koku meži, nogabali ar zemu BDV<br />
praktiski nav sastopami, atskaitot Aizkraukli, kur tie veido tikai 1% no šo mežu platības un aptver<br />
nogabalus ar mākslīgi izmainītu hidroloăisko režīmu. Zemas BDV slapjā lapu koku meža<br />
iztrūkums Latvijas dabiskajos mežos Ĝauj secināt, ka Latvijas dabiskie slapjie lapu koku meži ir<br />
strukturāli īpaši bagāti.<br />
Dažas atšėirības starp objektiem tomēr ir novērojamas. Slīteres un Līvbērzes objektos būtiskā<br />
pārsvarā ir augstas BDV slapjie lapu koku meži, bet Aizkrauklē un Mežolē vidējas: BDV<br />
nogabali. To var izskaidrot gan ar saimniecisko ietekmi Aizkrauklē (atsevisėu slapjo lapu koku<br />
mežu nosusināšana, jaunākas audzes), gan dabiskiem apstākĜiem- lielu egles un bērza īpatsvaru<br />
Mežoles slapjajos lapu koku mežos.<br />
Visos objektos, neiekĜaujot Mežoli, bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits slapjajos lapu<br />
koku mežos sasniedz ievērojamas vērtības: Aizkrauklē 27, Slīterē 26 un Līvbērzē 25. Tas norāda<br />
uz šo nogabalu ārkārtīgi augsto bioloăiskās daudzveidības vērtību. Zemākas lielākās slapjā lapu<br />
koku meža vērtības Mežolē izskaidrojamas ar veco audžu izciršanu 20. gadsimta sākumā un vājāk<br />
izteikto mikroreljefa ciĦainību.<br />
Platlapju mežs<br />
Līdzīgi kā slapjajos lapu koku mežos, visos dabisko mežu objektos dominē platlapju meži ar<br />
vidēju un augstu BDV un nogabali ar zemu BDV praktiski nav sastopami. No tā secināms, ka<br />
kopumā arī Latvijas dabiskie platlapju meži ir strukturāli īpaši bagāti. Zemas BDV salīdzinoši<br />
jaunie un ar atmirušu koksni nabagie platlapju meži Līvbērzē veidojušies saistītībā ar intensīvās<br />
mežsaimniecības ietekmi.<br />
9.tab.<br />
Dabisko mežu biotopu grupu bioloăiskās daudzveidības vērtības (BDV) un to procentuāls<br />
sadalījums izpētes objektos pēc kopējās nogabalu platības<br />
Biotopu grupa Slītere Līvbērze Aizkraukle Mežole<br />
Nesen traucēts biotops<br />
(%) (%) (%)<br />
(%)<br />
Zema 5 63 70 42<br />
Vidēja 59 36 28 34<br />
Augsta<br />
Lapu koku pionierfāze<br />
36 1 2 24<br />
Zema 1 15 9 3<br />
Vidēja 45 65 59 23<br />
Augsta<br />
Priežu mežs<br />
54 20 32 74<br />
Zema 21 52 14<br />
Vidēja 36 48 81<br />
Augsta<br />
EgĜu mežs<br />
43 - 5<br />
Zema 6 34 3<br />
28
Change language