LATVIJAS DABISKIE MEŽI - Pasaules Dabas Fonds

“*01” apakšgrupas lapu koku pionierfāzes biotopiem raksturīgs vairāk kā 2 reizes lielāks
struktūru skaits: 20. Tas skaidri norāda, ka rezervātu un neapsaimniekotie lapu koku pionierfāzes
meži kopumā ir strukturāli bagātāki nekā intensīvi mežsaimnieciski izmantojamie meži.
“*01” apakšgrupas lapu koku pionierfāzes mežos ir salīdzinoši izteiktāka egles un dažādu
platlapju sugu koku klātbūtne un daudz vairāk ir vecu lapu koku diametrā vairāk par 30 cm. Līdz
ar to labāk izteikta ir arī pašizretināšanās un biežāk sastopams liels daudzums krūmveidīgu lapu
koku. Tā rezultātā 5 nedzīvās koksnes struktūras (“Vējgāžu koki dažādās sadalīšanās pakāpēs
(galvenā suga)”, “Galvenokārt satrunējuši vējgāžu koki”, “Daudz nedzīvas lapu koku koksnes”,
“Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē”, “Vairumā atmiruši koki/augsti celmi”), kas tiešā
veidā nodrošina nišas specifiskām augu un dzīvnieku sugām, “*01” apakšgrupas mežos sasniedz
augstāku sastopamību nekā “*00” apakšgrupas mežos. Lielāka veco lapu koku un nedzīvās
koksnes daudzuma dēĜ pazīmes “Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem” un “Daudz
piepju” sasniedz pat par 3 klasēm augstāku sastopamību nekā “*00” apakšgrupas mežos. No
šādas lapu koku pionierfāzes, ja tā tiktu pareizi apsaimniekota, sasniedzot sukcesionālu klimaksu,
turpmāk varētu sagaidīt bioloăiski daudzveidīgu un augstvērtīgu lapu koku (platlapju) mežu.
“*1” grupas lapu koku pionierfāzes biotopi dalās 2 grupās ar parauglaukumu attiecību 2,5:1.
“*11” apakšgrupā tiek nodalīti 6 Mežoles (21%) un 3 Līvbērzes (6%) lapu koku pionierfāzes pēc
platības mazi parauglaukumi ar salīdzinoši zemu bioloăiskās daudzveidības struktūru skaitu, kas
robežojas vai nu ar lauksaimniecības zemēm vai lielākiem izcirtumiem, vai kur veikta
nosusināšana.
“*10” apakšgrupā iekĜauti 15 Mežoles (54%), 4 Slīteres (8%), 2 Līvbērzes (4%) un 1
Aizkraukles (2%) parauglaukums. Mežolē tie ir BDS salīdzinoši bagāti, pārsvarā avoksnaini,
mežsaimnieciski mēreni pārveidoti meži, kur šā gadsimta laikā selektīvi izcirsta (Mežole) vai
vētrās izgāzta (Slītere) egle, vai mežsaimnieciskās darbības ietekmē veicināta platlapju sugu
nomaiĦa ar pioniersugām (Aizkraukle, Līvbērze). Dabisku īpatnību dēĜ diezgan parasta izpausme
tajos ir arī plūstošivairāk parūdeĦi (11. tab.).
Lapu koku pioniefāzes mežu bioloăiskās daudzveidības pazīmju ordinācija dota 5. attēlā. Līnija
“A” nodala “*0” grupas pazīmes, līnija “B” “*1” grupas pazīmes. Ar pārtrauktu līniju apvilkta to
pazīmju grupa, kas raksturo “*01” apakšgrupas klāsteru.
Priežu mežs
Latvijas dabiskajiem priežu mežiem raksturīgas tikai 7 diagnosticējošās pazīmes (12. tab.).
V.sastopamības klasi sasniedz pazīmes, kas norāda uz galvenās koku sugas caurmēru dažādību
un uz vairākiem kokiem ar atšėirīgu caurmēru un vecumu. Priežu mežos dominē galvenokārt
dabiski skujkoki (IV.sast.kl.). Pārmitrajos mežos gandrīz vienmēr sastopams mitrs vai slapjš
apvidus ar kokiem, kas lielāks par 0,1 ha. Tāpat bieži sastopama pazīme, kas norāda uz vecākām
priedēm ar resniem zariem (IV.sast.kl.). III.sastopamības klasi sasniedz pazīme “Egle mazāk kā
10% no koksnes krājas”, kas raksturo sausos priežu mežus kā dabiskiem ugunsgrēkiem pakĜautu
ekosistēmu. Līdzīga sastopamība ir pazīmei, kas norāda uz vairākiem atmirušiem kokiem vai
augstiem celmiem piesaulē.
Priežu mežos reti sastopamas pazīmes: “Vairākas blīgznas diametrāvairāk par 15 cm”,
“Koki/celmi ar acīmredzami pārogĜojušos mizu” un “Acīmredzama pēdējā ugunsgrēka neskarta
vieta, lielāka par 0,1 ha”, ko var izskaidrot ar efektīgu ugunsgrēku apkarošanu.