LATVIJAS DABISKIE MEŽI - Pasaules Dabas Fonds

“*0” grupas priežu mežus pārstāv 79% Slīteres parauglaukumu, 76% Mežoles parauglaukumu un
44% Aizkraukles priežu mežu, bet “*1” grupas priežu mežus: 56% Aizkraukles priežu mežu,
24% Mežoles parauglaukumu un 21% Slīteres parauglaukumu.
“*0” grupas priežu mežiem raksturīgas kopumā 13 bioloăiskās daudzveidības struktūras un
vairākums no tām sasniedz IV.-V. sastopamības klasi. Piedevām tam vēl 10 struktūras sasniedz
II.sastopamības klasi.Vairākums no tām tiešā veidā nodrošina nišas daudzām ekoloăiski prasīgām
augu un dzīvnieku sugām. “*1” grupas priežu mežiem, turpretim, raksturīgas tikai 6 struktūras un
vienīgi 6 citas sasniedz II.sastopamības klasi. Arī tas norāda, ka “*0” grupas priežu meži
bioloăiskās daudzveidības ziĦā ir daudz bagātāki. Savukārt, to dominēšana Slīteres un Mežoles
objektos izskaidrojama ar augstu bioloăiskās daudzveidības rādītāju tiešu saistījumu ar ilgstoši
neapsaimniekotiem mežiem. Strukturāli trūcīgāko “*1” grupas priežu mežu dominēšanu
Aizkrauklē skaidro ar šo mežu neilgo kontinuitāti.
Lielās atšėirības starp abām grupām noteic, acīmredzot, arī tas, ka 28% parauglaukumu “*1”
grupas priežu mežos ir mākslīgas audzes, kamēr “*0” grupas mežos tās veido tikai 4%
parauglaukumu. Jāpiezīmē, ka abu grupu priežu meži pārstāv edafisko apstākĜu ziĦā salīdzināmas
audzes, tā ka atšėirības starp tām nosaka tikai noteiktu struktūru klātbūtne vai iztrūkums.
Abu grupu priežu mežiem vienādi raksturīgas pazīmes “Galvenās koku sugas caurmēru
dažādība”, “Vairāki koki ar atšėirīgu caurmēru un vecumu”, “Mitrs/slapjš apvidus ar kokiem,
lielāks par 0,1 ha” un “Vairākas priedes ar resniem zariem”.
Viena no būtiskākajām struktūrām priežu mežos “Galvenokārt dabiskie skujkoki diametrā vairāk
par 15 cm” “*0” grupas mežos pārstāvēta praktiski visos parauglaukumos, bet “*1” grupas priežu
mežos, kur 7 reizes augstāks kultūru īpatsvars, sasniedz tikai 3 sastopamības klasi.
Viena no svarīgākajām atšėirībām starp abu grupu mežiem ir tā, ka pazīmes “Pažizretināšanās”,
“Vairākstāvu audze”, “Lauces, lielākas par 0,1 ha”, “Vējgāžu koki dažādās sadalīšanas pakāpēs
(galvenā suga)” un “Vairāki atmiruši koki/augsti celmi” strukturāli bagātākajos “*0” grupas
priežu mežos sasniedz pat par II-III klasēm augstāku sastopamību nekā trūcīgākajos “*1” grupas
mežos.
“*0” grupas priežu mežos ir daudz vairāk dažāda veida nedzīvas koksnes un no tās atkarīgu
struktūru, jo arī pazīmes “Vējgāžu koki jebkurās sadalīšanās pakāpēs (galvenā suga)” un
“Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē” sasniedz augstāku sastopamības klasi, bet pazīmes
“Daudz galvenās sugas vējgāžu koku”, “Vairāki piesaulē guloši vējgāžu koki diametrā vairāk par
30 cm”, “Sugām bagāta koksnes sēĦu flora” un “Dobumaini koki” “*1” grupas priežu mežos
gandrīz nav sastopamas.
“*0” grupas mežos kopumā ir arī vairāk liela diametra koku un attiecīgu kritalu, jo pazīmes
“Daudz pāraugušu koku”, “Vairāki piesaulē guloši vējgāžu koki diametrā vairāk par 30 cm”
sasniedz augstāku sastopamību. Tikai šīs grupas 4 parauglaukumos Slīterē atzīmēta pazīme
“Daudz skujkoku diametrā vairāk par 40 cm”. Jāpiezīmē, ka resnākās priedes dabisko mežu
parauglaukumos sasniedza 50 cm caurmēru.
“*0” grupas mežos par 3 klasēm labāk izteikta arī pazīme “DzeĦveidīgo sakaltie koki”.
“*1” grupas priežu mežos par 2 klasēm labāk izteikta ir pazīme “Egle mazāk kā 10% no koksnes
krājas”, kas dabiskos apstākĜos raksturotu meža ugunsgrēku ietekmi.
40