LATVIJAS DABISKIE MEŽI - Pasaules Dabas Fonds

iznīcinājusi dažus Ĝoti raksturīgus Aizkraukles slapjos lapu koku mežus, kā arī Mežoles objekta
dienvidaustrumdaĜas purvainos mežus.
Tajos Aizkraukles slapjā lapu koku meža nogabalos, kur no 1930. līdz 1950. gadam veiktas
kailcirtes, bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits ir par 1/4-1/3 mazāks un iztrūkst tās
struktūras, kas norāda uz veciem kokiem, kritalām un sausokĦiem.
Dažos unikālos Aizkraukles objekta minerālaugsnes salu mežos bagātīgu platlapju sugas pēc
1930-jos gados veiktajām kailcirtēm un iespējamas augsnes izvērtes sugām bagātu platlapju
kokaudzi pilnībā nomainījis bērzs. Kopumā aptuveni 3/4 Aizkraukles mežu, kur vēl līdz 20.
gadsimta sākumam bija dominējuši platlapji, pēc kailciršu, augsnes izvērtes veikšanas un kultūras
ierīkošanas, turpmāko desmitgadu laikā to vietā ieviesās bērzs.
Intensīvās mežsaimniecības noplicinošā ietekme (vienādvecuma audžu veidošana, audzes sastāva
kopšana, platlapju sugu aizvietošanās ar bērzu, bioloăiski veco koku izciršana, atmirušās koksnes
izvākšana, pameža tīrīšana, augsnes izvērte utt.) pēdējo 100 gadu laikā ir novedusi Aizkraukles,
Līvbērzes un Mežoles dabiskos mežus pie tiem raksturīgu struktūru un sabiedrību izzušanas vai
fragmentācijas. Tāpēc ir apdraudētas šo ăeogrāfisko teritoriju raksturojošas ilglaicīga meža
sabiedrības un tās pavadošā augu un dzīvnieku valsts, kas mazpārveidotā veidolā saglabājušās
vienīgi atsevišėās vietās. Līdzīgas sekas ir novērojamas arī tajos Slīteres rezervāta mežos (195.,
196., 197., 198. kv.), kur ap 1930. gadu tika atcelts stingras aizsardzības režīms.
Zemes lietojuma maiĦa
Salīdzinot ar 1922.gadu, pĜavu platība Slīterē ir samazinājusies par 8%. Meža platība ir
palielinājusies par 10% un purvu platība samazinājusies par 2%. Meža platības palielināšanās ir
izskaidrojama ar bijušo pĜavu dabisku apmežošanos apsaimniekošanas izbeigšanas rezultātā un
purvu apaugšanu.
Līvbērzes meža masīvs pēdējo 175 gadu laikā nav piedzīvojis būtiskas zemes lietojuma
pārmaiĦas. Vienīgā lauksaimniecības zemju platība objekta robežās meža masīva iekšienē, ir ap
10 ha liela pĜava, kas attēlota jau 1820.gada plānā, un pēc Pirmā pasaules kara pakāpeniski aizaug
ar mežu. Mūsdienās tā aizĦem tikai 1,7% no objekta pašreizējās platības.
Zemes lietojuma maiĦa Aizkraukles objektā notikusi pēc Aizkraukles purva nosusināšanas
uzsākšanas ap 19. gadsimta vidu. Tās rezultātā meža platība no 36% 1820. gadā palielinājusies
līdz 63% mūsdienās, bet purvu platība samazinājusies no 64% uz 37%. Nosusinātā purva vietā
1875. gadā bija izveidotas 3 pĜavas 4,9 ha platībā (0,8% no objekta teritorijas), kas laikā līdz
1936. gadam ir apaugušas ar mežu. Savukārt, 1920-jos gados platlapju un egĜu meža vietā bija
ierīkota 1 pĜava 0,7 ha platībā (0,1%), kas jau 1930-jos gados atkal apauga ar mežu.
Pēdējo 65 gadu laikā meža platība Mežolē ir palielinājusies par 24%. Tie ir galvenokārt
apmežojušies purvi, kas ir aizĦēmuši Baltā purva nosusinātās daĜas. 0,6% no teritorijas, kas 1930jos
gados bija mežs, 70-jos gados pārveidoti par grantskarjeriem. PĜavu īpatsvars, salīdzinot ar
1930.gadu, aizaugšanas dēĜ ir samazinājies par 8%. DaĜa šo pĜavu ir apaugusi ar mežu, daĜā
ierīkotas egĜu kultūras. Ievērojama agrāko pĜavu daĜa ir pārpurvojusies un to vietā izveidojušies
zāĜu purvi.
Kontinuitātes
Visus objektus raksturo Ĝoti ilgstoša ekosistēmas kontinuitāte. Koku un kritalu kontinuitātes
Līvbērzē saglabājušās vāji, jo mistrotais platlapju (ozolu) mežs izcirsts kailcirtē un lielās kritalas
tikušas eventuāli izvāktas. Aizkrauklē koku un kritalu kontinuitātes saglabājušās galvenokārt tikai
mežsaimnieciski mazskartajās Liepu un LūžĦu salās, Mežolē: atsevišėos mazskartos un purvainos
egĜu un priežu mežos (88., 91., 101., 102., u.c. kv.), Slīterē: Zilokalnu kraujas platlapju mežā un
24