Labaka_davana_Amigo

Taču Rasa tikmēr jau klusītēm slīdēja uz savu kaktiņu
augšā pie mūrīša. Mūrītis bija tik liels un plats, ka
tur pietika vietas visiem Mežpureņu bērniem, arī Rasas
brālim un māsai Irbei. Viņas mamma Rute un tētis Dravis
gulēja istabas labajā stūrī, bet vecmāmiņa un vectēvs
Indars – kreisajā. Tā tas bija, cik vien Rasa sevi atcerējās.
– Kur mamma ar tēti? – Rasa no augšas vērsās pie
vecmāmiņas, vienlaikus cenšoties sasildīt olu. Viņa tai
apkārt bija aplikusi savu cimdiņu un mīksto kazas vilnas
lakatu, kas bija izslavēts kā pats siltākais no visiem lakatiem,
un skatījās, kur varētu noslēpt vīstokli.
– Aizgāja cirpt aitas. Drīz jau būs atpakaļ.
– Un Irbe?
– Lasa māllēpju ziedus tējai.
– Un vectētiņš?
– Vectētiņš, šķiet, ķimerējas pa šķūnīti. Kas ir,
mīlulīt? – Vecmāmiņa nolika uz galda bļodu. – Esi sailgojusies
pēc visiem? Nāc, es tevi samīļošu!
Pēdējo reizi uzmetusi skatienu slēptuvei iedobītē
starp spilvenu un sienu, Rasa nospurdza lejup. Kad vecmāmiņas
siltās, spēcīgās rokas viņu cieši apskāva, Rasa
ar degunu neviļus piespiedās svītrainajam priekšautam.
Tas smaržoja pēc ēdiena. Tomēr šajā brīdī starp viņu un
vecmāmiņu bija iespraucies vēl kaut kas. Rasa zināja, ka
tas ir noslēpums par olu. Bet tur nu neko nevarēja darīt,
un meitene gandrīz nedzirdami nopūtās.
Dāvanas
– Kur ir mūsu princesīte? – Rasu pamodināja skaļa
balss.
– Tētis! – Rasa pielēca augšā no krēsla, kurā bija
neviļus iesnaudusies, un metās ap kaklu lielajam, staltajam
vīram, kas stāvēja durvīs.
– Skaties, ko es tev atnesu! – tētis rādīja. Viņa
rokās bija kupls balto vizbuļu pušķis.
– Viss izcirtums kā ar baltu palagu pārklāts, – tētis
stāstīja un pacēla Rasu augstu gaisā. Viņa aplaida skatienu
visapkārt un jau atkal atcerējās par olu. Ak, cerams,
ka viņa to ir labi noslēpusi! Rasa jutās visai norūpējusies.
– Rasiņ, nāc, skat, kas te! – Durvīs stāvēja arī
mamma, un meitene skrēja skatīties. Ai! Mammas
plaukstā bija neredzētas krāsas putna spalva – tā zilzaļa
vizuļoja saules staros!
– Cik skaista! – meitene priecājās, paņēmusi spalvu
rokās. – Kam tā pieder?
– Tā tev dāvana no zivju dzenīša, – paskaidroja tētis.
– Tie ir ļoti skaisti putniņi. Kad beigsies ligzdošanas
20 21