Labaka_davana_Amigo

Saldie augļi
Sūrs darbs, saldi augļi, bija sacījusi vecmāmiņa,
kad pēc grūtās un garās kartupeļu stādīšanas un arī
vakariņām viņi visi mielojās ar dzērveņu uzputeni. Ar
augļiem Rasa saprata arī brīdi, kad tētis teica:
– Un tagad visi iesim spēlēt Traci – jautro
jampadraci!
Pēc šiem vārdiem Rasa skaļi spiedza. Spiedza arī
Irbe un pat mamma! Patiesībā spiedza gandrīz visi, jo
Tracis – jautrais jampadracis vecajā siena šķūnī bija kaut
kas pavisam īpašs, varētu pat teikt, ka tā bija Mežpureņu
ģimenes tradīcija. Rasa nezināja, kurš to iedibinājis –
tētis vai vectētiņš –, bet tas arī nebija svarīgi. Galvenais
bija piedalīties šajā spēlē – it visiem, arī vecmāmiņai un
vectētiņam, protams! Tāpēc, kad jau atkal tētis pieminēja
jampadrača vārdu, Rasa pirmā nepacietīgi dīdījās
pie durvīm.
– Vai es varēšu sākt pirmā? – viņa vaicāja. Un arī sāka.
Rasa ņēma lielu koka metamo kauliņu un meta to
pa grīdu.
– Seši, es eju! – viņa teica un skaitīja lauciņus, kas
bija uzzīmēti pa visu siena šķūni. Meitene apstājās uz
lauciņa ar skaitli 6, kas šajā gadījumā izrādījās paaugsts
bērza bluķītis. Kā tikai šajā spēlē nebija – katram gājienam
kaut kas savs! Pie pašiem griestiem iekārtas šūpoles.
Jumta kāpnes uz augšu. Un otras – uz leju. Tieši spēlei
ievests zirdziņš Dūkanis, kura mugurā vajadzēja uzkāpt,
ja uzkrita īstais skaitlis. Siena panti, kuros lēkāt un no
kuriem lēkt lejā – un ne jau nu gluži tā, kā ienāk prātā.
Vectēvs šim nolūkam bija uzšuvis pavisam īstu izpletni,
tikai maziņu. Vēl tur pa rokai bija noliktas brilles, ko likt
uz acīm lēkšanas brīdī! Un šajā spēlē bija arī gaisa tiltiņš
un pat pazemes ala, kurai izlienot cauri, līdējs nonāca
blakus šķūnī, bet no tā savukārt cita eja veda atpakaļ.
Un virvē iesiets lielais koka toveris, kurā spēlētājs grabēdams
varēja nobraukt slīpi lejā. Protams, tikai tad, ja
viņš nonāca uz lauciņa ar skaitli 25!
– Man šūpoles! – priecājās mamma, sēzdamās tajās
iekšā.
– Ļauj, es tev piepalīdzēšu, – sauca tētis un no
savas vietas skrēja mammu iešūpot.
– Kur tu stāvēji, vai atceries? – mamma bažīgi
prašņāja.
– Protams, pie Dūkaņa.
– Nē, tēt, tu tikko lēci no siena panta! – Rasa
iebilda.
– Kas jums tur notiek? – brīnījās Meldrs, tikko
veicis savu gājienu un izlīdis no pazemes alas.
50 51