Labaka_davana_Amigo

– Nebūs vis, – Olle iebilda. – Vakar pie mana tēta
ieradās parunāties tavs tētis ar vectēvu un promejot
uzdāvināja varenu aitādu. Tur sanāks ne tikai veste! Un
Zīdiņš bija tik skaists, – zēns kā negribot piekrita.
Tas bija vakar. Bet šodien… Šodien Rasu pamodināja
klusi smiekli. Sačukstēšanās. Un buča. Kad
meitene strauji atvēra acis, viņa redzēja, ka augšā
uznākuši itin visi, kas vien Mežpureņos dzīvoja. Pat
Bims bija uzstūmies un tagad bāza pie viņas savu
slapjo purnu.
– Mīlulīt, daudz laimes dzimšanas dienā! – teica
mamma, pasniegdama zilo vijolīšu pušķi un baltu dāvanu
sainīti. Vēl Rasa saņēma smalkas koka dzirnaviņas no
tēta, izrakstītu lādīti no Meldra un brīnumjauku lellīti
no Irbes. Jā, arī medus šūnu vācelīti un sudraba gredzentiņu
no vectēva un buču no Bima. Kad jau likās, ka
visas dāvanas beigušās, vecmāmiņa nolika viņas priekšā
gaišu skalu groziņu ar vāku.
– Kas tur? – Rasa nepacietīgi vaicāja.
– Atver, – laipni mudināja mamma. Viņai to nemaz
nevajadzēja darīt, Rasa jau bija pacēlusi vāku.
– Pīlēns! Viņš ir izšķīlies?!
Visi priecīgi iesmējās, raugoties uz mazo, pūkaino
putniņu, kas gāzelēdamies pastaigājās pa groziņu.
– Neticami, bet viņš izšķīlās tieši šorīt, dažas stundas
pirms tevis, – pavēstīja vecmāmiņa. – Paskat, jau
paguvis nožūt. Kad izkūņojās no čaumalas, sākumā bija
slapjš un nevarīgs, bet nu jau kļuvis ņiprāks.
– Neticami! – Rasa nopriecājās un piepeši kaut
ko atcerējās. Viņa atminējās, kā vēl tikai pirms mēneša
bija stāvējusi ezera krastā un aizmiegtām acīm lūgusi,
lai feja piepilda viņas vēlēšanos. Atvērusi acis, meitene
gan neredzēja nevienu pašu feju – ne ar burvju spārniem,
ne bez tiem. Un tomēr – Rasa vēlreiz pavērās apkārt –
viņas vēlēšanās bija piepildījusies!
58