Labaka_davana_Amigo

Rasa – glābēja
– Lūdzu, izdari tā, ka mēs visi esam laimīgi! Es,
māsa un brālis, mamma, tētis, vecmāmiņa un arī vectētiņš,
– Rasa čukstēja. Olle bija teicis: ja tā dara, vēlēšanās
piepildās. Ja to dara tieši pusdienlaikā, tieši šajā
vietā un ja ļoti, ļoti vēlas to, ko lūdz.
Drusku nogaidījusi, Rasa atvēra acis. Viņa skatījās
apkārt, bet nekas neliecināja, ka te bijusi kāda burvju
feja. Olle gan apgalvoja, ka šeit viņas dzīvojot. Ezermalā
fejas čumot un mudžot. Čabēja sausās niedres, un vējš
šūpoja kārklu lokanos zarus. Turpat netālu Bims aizrautīgi
rakās smiltīs ap kādu koka sakni. Citādi nemanīja
nevienas dzīvas dvēseles. Piepeši viņas skatiens apstājās
pie kaut kā kustīga, ko nesa ezera straume. Tā bija
cepure! Nē, tā nebija cepure, bet ligzda. Un šajā ligzdā
atradās ola! Kā tā uzradusies? Nesen vectētiņš Rasai
pirms gulētiešanas stāstīja par krokodiliem, kuri dzīvojot
kaut kur pasaulē. Gariem purniem un astēm, asiem
zobiem – un tie piedzimst tieši no olas, apgalvoja vectēvs.
Lai vai kā, pat ja tur iekšā atradās krokodils, šobrīd
11