Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Notikums ar astēm<br />
Rasa jutās bezgala laimīga, ka viss tik labi atrisinājies.<br />
Bija grūti iedomāties, ko viņa būtu darījusi, ja<br />
no olas būtu izšķīlies krokodils, pat ja arī ļoti maziņš!<br />
Tāpat nebija ne jausmas, kā izdotos tik ilgi noturēt olu<br />
siltumā. Vectēvs zināja stāstīt, ka mazie krokodilēni<br />
no olām izšķiļas tikai pēc deviņdesmit dienām. Toties<br />
pīlēni – jau pēc nepilna mēneša! Nudien, ar pīlēm bija<br />
daudz vienkāršāk.<br />
– Es nezināju, ka dzīvnieciņi ir tik dažādi, – Rasa<br />
sacīja vakarā, kad visi sēdēja ap vakariņu galdu un<br />
mamma ar vecmāmiņu lika uz šķīvjiem ēdienu.<br />
– Vai ne? – tētis piekrita. – Ar viņiem nekad<br />
nav garlaicīgi. Tāpēc pajautāšu, kā tagad klājas tavām<br />
kuplastēm?<br />
Ai! Domājot un uztraucoties par olu, Rasa bija<br />
piemirsusi abus mazos vāverēnus, kuri dzīvoja vienā no<br />
meža augstākajām priedēm un ar kuriem viņa bija cieši<br />
sadraudzējusies. Tik ļoti, ka bija iedevusi katram savu<br />
vārdu un vēl apmācījusi skriešanā. Čiks un Tiks prata<br />
sēdēt uz zara un gaidīja tikai vienu viņas komandu, lai<br />
tūlīt sāktu joņot. Uzskrējuši līdz priedes galotnei, vāverēni<br />
apgriezās un skrēja lejā. Rasai patika vērot šo sacensību<br />
un atkārtot komandu vēl un vēl. Savukārt vāverēniem<br />
patika to izpildīt, jo tad viņi saņēma no Rasas pa<br />
riekstam, bet uzvarētājs pat divus!<br />
– Kā būtu, ja tu mums viņas parādītu? – piepeši<br />
ierosināja tētis. – To, kā viņas prot skriet? Atceries, tu<br />
stāstīji!<br />
– Vāveres? – Rasa iepriecināta pārjautāja. – Kad?<br />
– Tūlīt! – tētis kala dzelzi, kamēr tā karsta. – Tāpat<br />
uzreiz pēc vakariņām neiesim pie miera.<br />
Rasai likās, ka varbūt mamma iebildīs, jo viņai<br />
jāmazgā trauki. Taču mamma neko neteica. Laikam arī<br />
viņa gribēja redzēt vāveru trikus, tāpat kā tētis. Tieši tā<br />
arī notika! Čiks un Tiks sēdēja savā priedē, it kā būtu<br />
viņus jau gaidījuši! Abi klausīja Rasas komandām gandrīz<br />
vēl labāk nekā Bims, kurš mīļā miera labad šoreiz<br />
bija atstāts mājās. Čiks un Tiks skrēja pa priedi augšā un<br />
lejā kā divas rudas bultiņas, kuplās astes mētādami. Tas<br />
izskatījās tik jauki, ka visi pat aplaudēja.<br />
– Kas to būtu domājis, ka viņi tik klausīgi, – brīnījās<br />
Meldrs.<br />
– Vai to, ka Rasa ir tik pacietīga skolotāja, – piebilda<br />
Irbe.<br />
– Man liekas, arī tu esi pelnījusi kādu balvu, tāpat<br />
kā viņas – riekstus, – ieminējās vectētiņš. Un vecmāmiņa<br />
piekrītoši pamāja, vieglītēm piedurdamās vienai<br />
32 33
Change language