You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
– Viņi vienkārši ampelējas, – Vectēvs Indars piemiedza<br />
viņam ar aci. – Bet es tikmēr jau esmu vinnējis!<br />
– viņš vēl piebilda viltīgā balsī.<br />
– Kā tad! – vecmāmiņa smejot izšāva. – Es redzēju,<br />
ka tu šmaucies! Labāk sāksim no jauna!<br />
Un viņi to arī darīja.<br />
Dzimšanas diena<br />
Rasa labi zināja, kurus cilvēkus viņa mīl visvairāk,<br />
un tas pats attiecās arī uz dienām. Viņa mīlēja visas dienas,<br />
kādas vien bija gadā, bet dažas – jo īpaši. Tādas bija,<br />
piemēram, dzimšanas dienas, kad viņa saņēma no visiem<br />
dāvanas. Arī mammas, tēta, brāļa, māsas un vecvecāku<br />
dzimšanas dienas bija īpašas, jo tad savukārt dāvanas<br />
varēja gatavot viņa pati. Protams, tādi bija arī Ziemassvētki,<br />
kad tētis atnesa eglīti. Viņi to ielika istabas vidū<br />
un izpušķoja ar svecītēm, mammas krāsotajiem sudraba<br />
čiekuriem un sarkaniem dzijas sarkankrūtīšiem. Pēc tam<br />
visi ēda vecmāmiņas ceptos raušus un piparkūkas. Patiesībā<br />
īpaša bija katra diena, kurā notika kas negaidīts un<br />
labs. Piemēram, vakardiena, kad bija atnācis Olle un cita<br />
starpā pastāstījis, ka viņa tētis aizvedis Zīdiņu atpakaļ<br />
un palaidis jūrā.<br />
– Tiešām? – Rasa nespēja apslēpt savu prieku. –<br />
Bet tu taču gribēji silto vesti, atceries? Nu tā tev būs<br />
jāšuj no vardes ādas! – viņa pazobojās.<br />
55
Change language