Odonata - Entomological Society of Latvia - Latvijas Daba

piemēram, Sphagnum sp., Utricularia sp., Menyanthes trifoliata, Comarum palustre, Naumburgia
thyrsiflora, Equisetum limosum (De Marmels, Schiess 1977; Schmidt, Sternberg 1999 u.c.), Latvijā
šīs sugas biotopos konstatētas arī Thelypteris palustris, Typha latifolia un Hydrocharis morsusranae
kā tipiskas N. speciosa biotopu sugas.
18. attēls. Nehalennia speciosa izplatība Latvijā 5x5 km kvadrātu tīklā un klimatiskie rajoni.
Klimatiskie rajoni I-IV (pēc Kalniņa 1995).
Antropogēni ietekmēti biotopi N. speciosa apdzīvotajās vietās Latvijā ir mazāk nozīmīgi.
Šobrīd zināmām sugas atradnēm kūdras purvos var būt nozīme sugu pastāvēšanā ilgtermiņā, jo
šajās vietās iespējams ilgstoši būs mozaīkveida biotopi – no aktīvām kūdras izstrādes vietām līdz
neskartiem augstajiem purviem. Tas nozīmē, ka šādos kūdras purvos var būt vietas, kur sukcesijas
rezultātā ir izveidojušies N. speciosa piemēroti biotopi.
Pašreizējie dati liecina, ka lielas populācijas ir reti sastopamas un biežāk sastopamas ir mazas
populācijas. Pēc Bernard un Wildermuth (2005) domām tā ir tipiska situācija arī citās Baltijas
valstīs.
Aeshna subarctica. A. subarctica ir Holarktiska suga. Tomēr sugas pamatareāls Eiropā ir
apkārt Baltijas jūrai (Dijkstra 2006; Skvortsov 2010). Pašreizējā izplatība Latvijā, iespējams,
saistāma ar dažādas intensitātes odonatoloģiskajiem pētījumiem reģionos. Analizējot potenciālos
faktorus šādai sugas izplatībai Latvijā, nav atrasti skaidri iemesli pašreiz zināmajai sugas izplatībai.
A. subarctica izplatība nav saistīta ar Latvijas iedalījumu fizioģeogrāfiskajos rajonos (sensu
Ramans, Zelčs 1995) vai ģeobotāniskajos rajonos (sensu Kabucis 1995). Tomēr augsto purvu
daudzums, kā sugas potenciālie biotopi, ir iemesls lielākam sugas atradņu skaitam un
koncentrācijai. Šī vispārīgā saistība īpaši labi redzama Latvijas austrumu daļas piemērā, kur lielais
augsto purvu blīvums ir daļa no augsto purvu virknes, kas stiepjas cauri vairākām valstīm.
Konstatēta saistība A. subarctica izplatībai un klimatiskajiem rajoniem (sensu Kalniņa 1995), jo
vairums no zināmajām sugas atradnēm (90 %) ir izvietotas divos klimatiskajos rajonos (19. attēls).
Šiem rajoniem ir raksturīgs lielāks mitruma daudzums (hidrotermālais koeficients 1,6-2,4) un tie ir
ar vairāk kontinentālu klimatu, salīdzinot ar pārējiem diviem klimatiskajiem reģioniem.
33