SPORTA SKOLOTĀJS - Daugavpils Universitāte

31
7. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA
Vērtējot profesionālās studiju programmas apguvi, ievēro pamatprincipus, kuri ir norādīti
“Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr.481. un IZM izstrādātā profesijas
standartā.
Zināšanu pārbaudes formas ir kontroldarbi, testi, kolokviji, diskusijas, ieskaites, eksāmeni,
noslēguma pārbaudījumi. Izmantoto studiju izvērtēšanas metožu izvēli nosaka studiju kursu
mērėi un uzdevumi. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir diferencētā ieskaite un
eksāmens, kas tiek vērtēti 10 ballu skalā (pozitīvs rezultāts sākot ar 4 ballēm). Minimālais
studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti.
Pārsvarā visos kursos ir regulāra atskaites sistēma – studentu patstāvīgie un praktiskie
darbi, kolokviji, metodisko līdzekĜu izstrāde. Ir arī studiju kursi, kuru vērtēšana notiek kursa
noslēgumā semestra beigās. Ir izstrādāti vienoti kritēriji pedagoăiskās prakses vērtēšanai,
noslēguma pārbaudījumu vērtēšanai; studiju kursu, studijas programmas un savas aktivitātes un
apgūto prasmju izvērtēšanai – pašvērtējums. Lielākā problēma gan studentiem, gan docētājiem
ir diferencēts vērtējums un vērtēšanas kritēriju izstrāde.
Valsts pārbaudījumu – integrētajā eksāmenā pedagoăijā un psiholoăijā, sporta teorijā un
metodikā un bakalaura darbu aizstāvēšanā - vērtē valsts pārbaudījuma komisija (turpmāk –
komisija), kuras vadītāju un sastāvu attiecīgajam akadēmiskajam grādam apstiprina
augstskolas satversme noteiktajā kārtībā. Komisija darbojas saskaĦā ar augstskolas senāta
apstiprinātu nolikumu. Komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un vismaz 4 komisijas locekĜi.
Komisijas vadītājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju
vai darba devēju pārstāvji.
2005./2006. - izmaiĦu nav
2006./2007. - izmaiĦu nav
2007./2008. – izmaiĦu nav
8. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN METODISKĀ
DARBĪBA
8.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais, metodiskais darbs, tā mijiedarbība ar studiju
darbu
Lai nodrošinātu sava darba kritiskas vērtēšanas pieredzi, katru gadu pasniedzēji sastāda
individuālos plānus, prognozējot studiju gadā plānotās aktivitātes, kvalifikācijas celšanas
kursus, metodisko līdzekĜu izdošanu, zinātniskās publikācijas. Gada beigās tiek nodotas
atskaites par zinātnisko un metodisko darbu, kuras apstiprina katedras sēdēs. Šīs atskaites tiek
izmantotas arī veidojot pašizvērtējuma ziĦojumus. Lai risinātu pastāvošās pētnieciskā un
studiju darba mijiedarbības problēmas, var atzīmēt sekojošas aktivitātes:
• Starptautiski atzītu publikāciju izstrāde sporta pedagoăijā un metodikā, līdzdalība
starptautiskās konferencēs:
– Ceturtā (2001.g.), Piektā (2003.g.), Sestā (2005.g.) starptautiskās zinātniskās
konferencēs, KaliĦingrada, Krievija - lekt. I.Kazakeviča, lekt. S.Stalidzāne, lekt.
N.GeriĦa, lekt. S.Čapulis., as. V.Maklakova, u.c.;
– Экологические проблемы природно-технических комплексов. Polocka, Baltkrievija
- lekt. N.RomaĦenko, lekt. I.Kazakeviča, lekt. S.Čapulis, lekt. S.Stalidzāne, as.
V.Maklakova, doc. L. Antoneviča u.c.;
• Zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšana - studijas doktorantūrā – 2005./2006.st.g.
doktorantūrā studē 9 docētāji (3.pielikumā);