Laikraksts "Latvietis" 207
Laikraksts "Latvietis" 207
Laikraksts "Latvietis" 207
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
12. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 28. jūnijā<br />
Latvieši līgo visā pasaulē<br />
Turpinājums no 11. lpp.<br />
bija Līga savā vārda dienā, bet pietrūka paša Jāņa. Tas arī<br />
lai paliek uz citu gadu... Bet garā viņš bija klāt!<br />
Gundega Zariņa<br />
* * *<br />
Jāņi Sidnejā<br />
Līgotāji danco „Krakovjaku“.<br />
FOTO Ojārs Greste<br />
smalkmaizītēm, pīrādziņiem un tortēm parūpējušās bija<br />
Dāmu kopas dāmas, kurām arī sakāms milzīgs paldies par<br />
ikviena dalībnieka vēdera piepildīšanu! Neaizmirsīsim arī<br />
karstvīnu un Cēsu alu no Latvijas.<br />
Viss kopā rada sajūtu, it kā būtu uz mirkli Latvijā!<br />
Starp priekšnesumiem skan muzikantu aicinājums<br />
Līgo dziesmu dziedāšanai un, protams, kāju izlocīšanā uz<br />
dančiem. Neatkarīgi no vecuma, visi to izbauda, un zāli<br />
piepilda smieklu un prieka šalka. Izpriecas bija ikvienam,<br />
pat tiem, kas vēlās iemēģināt savu laimi loterijā!<br />
Pasākums noslēdzās ar tradicionālo apdziedāšanos, un<br />
mūzikas un smieklu skaņas pamazām izzūd. Cilvēki, ar<br />
smaidu sejā, palēnām taisās uz māju pusi, bet pa brīdim<br />
kāds mazais uzstāj mammai un tētim, ka grib vēl palikt un<br />
dancot!<br />
Arī es dodos un atkal, izejot cauri šīm zaļajām lapām<br />
izpušķotajiem vārtiem, esmu atpakaļ Stratfīldā ar motoru<br />
rūkoņu piepildītājā Parnel ielā un – kā saka – atpakaļ realitātē!<br />
Liels paldies gan lieliem, gan maziem, kas organizēja<br />
un piedalījās! Sveiciens visām Līgām un Jāņiem!<br />
Attā, līdz nākamajam gadam!<br />
* * *<br />
Līgo Saūda Arābijas tuksnesī<br />
Rovena Andruškēviča<br />
Muzikanti. No kreisās: Maija Upeniece, Andris Kariks,<br />
Vēsma Upeniece, Viktorija Mačēna un Kaija Upeniece.<br />
Sieru, sieru, Jāņa māte, līgo, līgo;<br />
Tev ir govis laidarā’i, līgo.<br />
Alu, alu, Jāņa tēvs’i, līgo, līgo;<br />
Tev ir mieži tīrumā’i, līgo.<br />
Ar šiem pantiņa vārdiem, klusām dungojot<br />
pie sevis, brīnišķīgi saulainā sestdienas,<br />
23. jūnija rītā es dodos uz Latviešu biedrības<br />
namu Stratfīldā, lai svinētu Līgo svētkus un Jāņus, kas ir<br />
vieni no lielākajiem un mīļākajiem latviešu svētkiem.<br />
Pirmais patīkamais pārsteigums jau sagaida pie pašām<br />
Latviešu nama durvīm – ar skaistām ozolu lapām izrotāti<br />
vārti. Izejot cauri, es jūtu, ka ieeju Līgo un Jāņu svētkos, un<br />
mani pārņem patīkama svētku noskaņa! Šo noskaņu papildina<br />
dziedātāju balsis un instrumentu skaņas, kas nāk no<br />
Lielās zāles puses.<br />
Ienākot Lielajā zālē, mani atkal pārņem liels, bet ļoti,<br />
ļoti patīkams izbrīns, redzot tik daudz svinētāju! Lieli un<br />
mazi, jauni un vēl jaunāki, sen zināmi un daudzi nekad iepriekš<br />
neredzēti! Domās priecājos par to, ka mēs, latvieši,<br />
lai arī kurā pasaules malā būtu un lai arī cik tālu no mūsu<br />
mīļās Latvijas mēs būtu, – varam sanākt vienā vietā un ar<br />
dejām, dziesmām un smiekliem neaizmirst mūsu tradīcijas.<br />
Patīkamo gaisotni Lielajā zāle rada brīnišķīgās dekorācijas<br />
(par to paldies Vijai un Pēterim Erdmaņiem) un mūzikā<br />
iegrimušie Sidnejas muzikanti, ko papildina mazās,<br />
čivinošās spēļu grupiņas bērnu balstiņas, kā arī lielie pamatskolas<br />
un skolas bērni.<br />
Pēkšņi mūzika izmainās, un Lielās zāles vidu piepilda<br />
Ivetas Rones un Jura Ruņģa vadītā Jautrā pāra jancīgā<br />
dancošana; meitas un puiši ir tautastērpos, un meitu galvās<br />
skaisti pīti vainadziņi.<br />
Un kā tad ar Jāņu sieru? Par to un dažādām gardām<br />
FOTO Ojārs Greste<br />
Ozoliņu ģimene līgo Saūda Arābijas tuksnesī.<br />
Jānis Ozoliņš dzīvo un strādā Saūda Arābijā ar īsākiem<br />
un garākiem pārtraukumiem jau turpat 15 gadus. Dzīvojot<br />
zemē, kur pēc saulrieta iestājas vēsāks – temperatūra nokrīt<br />
uz +40°C, Līgo vakarā doties tuksnesī un līgot ir jau<br />
kā ieradums. Arī šogad Līgo vakarā Jānis ar sievu Daci<br />
un savām meitām devās tuksnesī, lai iekurtu ugunskuru,<br />
savītu vainagus un savās domās būtu kopā ar visiem citiem<br />
līgotājiem plašajā pasaulē.<br />
■<br />
* * *<br />
Ulda Siliņa atmiņas par līgošanu<br />
Mūsu galā nebija parasts, ka Jāņu bērni<br />
gāja no mājas uz māju. Siers un alus, protams,<br />
bija visās mājās. Arī Jāņos bija jāpušķo<br />
istabas kakti un ārdurvis ar bērzu meijām,<br />
kas ietina savā smaržas vilnī visu māju. Divcīņas,<br />
ja to situācija prasīja, tika izcīnītas<br />
starp abiem dzimumiem ar kalmēm.<br />
Pirms kara Jāņu sarīkojumi notika Ozolaines parkā.<br />
Uz turieni tad līgodami plūda ļaudis no visām novada<br />
mājām. Prātā palikuši Jāņi trīsdesmito gadu vidu. Kā par<br />
brīnumu – silts. Sakņu dārzi izravēti, govis appušķotas un<br />
sadzītas kūtī. Vakarā ejam uz Jāņu balli – garām Lēģeru<br />
kalniņiem, cauri Mucnieku ciemam, pāri Gaujas tiltam,<br />
kur satiekamies ar kaimiņu ļaudīm, un soļojam viss bars<br />
uz Ozolaini. Es, vainagu galvā, ar lielu Latvijas karogu pār<br />
plecu, visiem pa priekšu. Bet tad uz dejas grīdas divas lie-<br />
Turpinājums 13. lpp.<br />
FOTO Jānis Ozoliņš
Change language