Laikraksts "Latvietis" 207
Laikraksts "Latvietis" 207
Laikraksts "Latvietis" 207
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Ceturtdien, 2012. gada 28. jūnijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 9. lpp.<br />
Tautasdziesmas daudzinājums RLB<br />
Piedalās sidnejiete Brigita Saiva<br />
Latvijas vasaras pirmsjāņu cēlienā,<br />
kad jau drīz vienā, drīz citā vietā<br />
tautasdziesmas kopēji aicina ļaudis<br />
pulcēties uz Līgodziesmu mācīšanos,<br />
labi iederējās 12. jūnija koncerts Rīgas<br />
Latviešu biedrības Zelta zālē –<br />
tautasdziesmas daudzinājums Dziesmas<br />
tinu kamolā.<br />
Šajā vakarā divdesmit vienu pavedienu<br />
no latviešu komponistu tītā tautasdziesmu<br />
apdaru kamola šķetināja<br />
Rīgas viešņa no Sidnejas – dziedātāja<br />
Brigita Saiva, koncertdziedātājs Ansis<br />
Sauka un pianists Ventis Zilberts.<br />
Abi vīri, kā arī vakara vadītāja (un šo<br />
rindu autore) muzikoloģe Ilma Grauzdiņa<br />
ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas<br />
akadēmijas mācībspēki. Brigita<br />
Saiva, kuras dziedātājas gaitas sākās<br />
sešdesmitajos gados Austrālijā, ir jau<br />
vairakkārt koncertējusi Rīgā. Ar Ansi<br />
Sauku un Venti Zilbertu viņa koncertēja<br />
arī pagājušā gadā Sv. Pētera baznīcā<br />
(Skat. laikrakstu Latvietis Nr. 170,<br />
2011. gada 15. oktobrī). Ar Venti Zilbertu<br />
pie klavierēm ir koncertējusi četras<br />
reizes.<br />
Kārtējo reizi pārliecinājāmies un<br />
kopīgi priecājāmies par to, cik krāšņs<br />
ir mūsu tautasdziesmu apdaru kamols<br />
ne vien kormūzikas laukā (tās<br />
vēl joprojām regulāri skan visās koru<br />
kopā nākšanas reizēs), bet arī latviešu<br />
klaviermūzikā un apdarēs balsij ar<br />
klavierēm, kuras, jāatzīst, Rīgas koncertu<br />
afišās parādās tikai retumis. Bet<br />
muzikālu bagātību arī šajos žanros ir<br />
patiesi daudz, jo katras apdares autors<br />
taču tautas melodijai klāt licis savu<br />
pasaules skatījumu, savu īpatno izjūtu<br />
un tehnisko amata prasmi. Tādēļ, tāpat<br />
kā tautasdziesma ir pavisam īpaša<br />
dziesma, tā arī tautasdziesmas apdare<br />
ir patstāvīgs, īpašs un nozīmīgs profesionālās<br />
mūzikas žanrs.<br />
Klasisko apdari šajā vakarā pārstāvēja<br />
Jāzepa Vītola un Alfrēda Kalniņa<br />
opusi: četras miniatūras no Vītola<br />
mazajām fantāzijām – klavieru parafrāzēm<br />
par latviešu tautasdziesmām<br />
op. 29, kā arī drastiski bramanīgās<br />
koncerta fināldziesmas. Par tām – Alfrēda<br />
Kalniņa Kroga meita un Jāzepa<br />
Vītola Apsegloju melnu kuili dedzīgus<br />
Koncerta izpildītāji kopā ar dažiem mūziķiem un klausītājiem. No kreisās: Ventis<br />
Zilberts, Aija Zilberte, dziedātāja Solveiga Raja, Ansis Sauka, Brigita Saiva,<br />
Guntars Saiva, čellists Māris Villerušs, Ilma Grauzdiņa, komponists Romualds<br />
Jermaks.<br />
aplausus un siltus smaidus izpelnījās<br />
Anša Saukas kolorītais dziedājums un<br />
tēlojums.<br />
Brigita Saivas dziedāto apdaru<br />
virknē dominēja liriskās tautasdziesmas,<br />
kuru mūsu pūrā ir neskaitāmi<br />
daudz – cita par citu daiļāka. Šai reizei<br />
māksliniece kopā ar Venti Zilbertu<br />
bija izvēlējusies Volfganga Dārziņa,<br />
Romualda Jermaka un Jāņa Mediņa<br />
apdares. Visās tajās pavadījums ar dažādām<br />
iztēlojošām detaļām papildina<br />
melodiju, dziesmas tēlus un situācijas<br />
– gan V. Dārziņa apdarēs (tostarp<br />
koncertā skanējušajās Man deviņi rožu<br />
dārzi, Tumsa, tumsa, Stādīju ieviņu un<br />
Meita sēdēj’ kuražās), gan klavieru<br />
treļļu bagāti greznotajā R. Jermaka<br />
apdarē Lakstīgala kroni pina. Sevišķi<br />
bagāts pavadījums ir Jāņa Mediņa<br />
apdarēm (šajā koncertā – Ai, zaļaja līdaciņa,<br />
Puiši jāja pieguļā un Dzeguze<br />
kūko), jo tās oriģinālā rakstītas balsij<br />
un orķestrim. Šī orķestrālā domāšana<br />
bija labi saklausāma arī V. Zilberta<br />
klavieru versijas atskaņojumā, kas<br />
saskanīgi kuplināja Brigitas Saivas<br />
izjusti un sirsnīgi dziedātās melodijas.<br />
Ventim Zilbertam, kura uzņēmību<br />
un izturību var tikai apbrīnot (visu<br />
vakaru non stop! režīmā pie klavierēm)<br />
bija kur izvērsties arī Romualda<br />
Kalsona četrās miniatūrās no Precību<br />
dziesmu cikla klavierēm. Šajā mūzikā<br />
– kā jau kāzās – jautrība un muzikālā<br />
asprātība sit augstu vilni, tikai pa<br />
īsam brīžam pakavējoties skumji vai<br />
gaiši liriskā apcerē.<br />
Pavisam citu izjūtu loku koncertā<br />
iezīmēja Anša Saukas divas balādes<br />
par latviešu tautasdziesmu tēmām.<br />
Vienas pamatā likta dziesma Zirgi<br />
zviedza, jodi kauca, bet otrai impulsu<br />
devusi senā melodija Arāji, ecētāji. Šo<br />
apdaru autora un dziedātāja varenais<br />
bass un dziļi pārdzīvotais priekšnesums<br />
klausītājiem lika aizdomāties<br />
par tautasdziesmas mītisko, mūžseno,<br />
skaudro atzaru – to, kurā ierakstīta<br />
tautas sāpe, tautas spēks un pārlaicība.<br />
Vakaru noslēdza jau sarīkojuma<br />
sākumā skanējušais duets Kur tu teci,<br />
gailīti manu Anša Saukas apdarē, kur<br />
uz skatuves vēlreiz kopā bija visi šī<br />
vakara domubiedri – Brigita Saiva,<br />
Ansis Sauka un Ventis Zilberts. Kur<br />
tad nu jūnija vidū tā tecēsi? Taču jau<br />
ļaudis aicināt vasaras saulgriežus ar<br />
tautasdziesmām iedziedāt!<br />
Ilma Grauzdiņa<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO A. Veckalne<br />
Filadelfijā<br />
Vai vasaras karstumā nav kur tverties?<br />
Liela karstuma gadījumā<br />
atliek tikai viens programmām, t.i. Latvijas vislabāko<br />
karos karstos mēnešus ar trīs vēsām<br />
glābiņš – tumšas, vēsas spēlfilmu seansi. Atnāciet sestdienas<br />
dienā – 30. jūnijā, 28. jūlijā, un<br />
telpas un alus glāzīte<br />
rokā. Šādu veldzi Filadelfijas<br />
Brīvo latvju piecas filmas no vietas, īstā maratonā.<br />
11. augustā – lai katru reizi baudītu<br />
biedrībā (BLB) var apvienot<br />
pat ar kultūras apguvi, jo savas klasiku, t.i. filmām no Latvijas kine-<br />
Katru reizi iesāksim ar visvecāko<br />
120. jubilejas ietvaros Biedrība apmatogrāfijas<br />
pirmsākumiem: Lāčplēsi<br />
(1930. g.), Zvejnieka dēlu (1939. g.,<br />
kuru papildinās galvenās varones, aktrises<br />
Ņinas Melbārdes meitas Andras<br />
Zvārgules komentāri) un Dzimtene<br />
sauc: kāzas Alsungā (1935. g.).<br />
Pēc tam katrā maratonā noskatīsimies<br />
padomju laika dzelzs inventāra<br />
Turpinājums 14. lpp.
Change language