Laikraksts "Latvietis" 207
Laikraksts "Latvietis" 207
Laikraksts "Latvietis" 207
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ceturtdien, 2012. gada 28. jūnijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 13. lpp.<br />
Latvieši līgo visā pasaulē<br />
Turpinājums no 12. lpp.<br />
lās meitas paņem manu ziedu vainagu un smiedamās aiziet,<br />
atstādamas mani asarās. Še tev Jāņi!<br />
Papardes ziedu es atradu pēc gadiem. Tas bija tieši tāds,<br />
kā to apraksta tautasdziesmā: zieds – zeltaina (patiesībā<br />
brūngana), gara skara. Tā bija Amerikas Savienoto valstu<br />
paparde, kas neapzinājās savu mistisko sūtību un ka kāds<br />
to Jāņu naktī varētu meklēt. Tā auga Katskilos puķu dobē!<br />
Uldis Siliņš<br />
No nepublicētā atmiņu stāsta „Atskatīties, pasmaidīt“<br />
* * *<br />
No daudzām zemēm atbraukušie līgo Cēsīs<br />
Māra Siksna Cēsīs kopā ar radiem un Jāņu bērniem no<br />
Liepas.<br />
Šogad Jāņus svinējām kopā ar mana vectēva<br />
atjaunotās mājas 100 gadu jubileju Cēsīs.<br />
Nosvinējām tos ļoti sirsnīgi lielā radu un<br />
draugu pulkā no Austrālijas, Amerikas un<br />
Latvijas. No Ķīnas atbrauca arī meitas Ilmas<br />
ģimene ar mazo Jānīti un Ingus. Neļāvām<br />
aukstajām vēja brāzmām mūs traucēt un sildījāmies<br />
pie ugunskura ar dziesmām un rotaļām.<br />
Palīdzēt iedziedāt un iedejot Jāņus atbrauca arī Jāņu<br />
bērni no Liepas.<br />
Māra Siksna<br />
* * *<br />
Jāņu ielīgošana Turaidā<br />
Anita Mellupe ar Jāņu ielīgotājiem Turaidā.<br />
21. jūnija vakarā Siguldā Turaidas kalnā<br />
notika kārtējie brīnumi: latvieši, kuri zaļumos<br />
ne mirkli nespēj iztikt bez vēdera baudām,<br />
piedalījās maģiskajā Saules sumināšanas<br />
rituālā, kurā svaigs avota ūdens malks<br />
un rupjmaizes vai siera gabaliņš visa garā<br />
vakara gaitā bija tas nopietnākais baudījums,<br />
lai spēks ilgās stundas palikt nomodā. Pat mazi bērni, kuriem<br />
gultiņās pienākas būt jau deviņos vakarā, sajuta, ka<br />
šis nav kārtējais brīvdabas sarīkojums, bet kaut kas daudz<br />
nozīmīgāks!<br />
FOTO Arnis Siksna<br />
FOTO no Mellupu ģimenes arhīva<br />
Vasaras Saulgriežu laivā sēzdamās, Saule debesis pār<br />
Turaidu (Dievu dārzu) iezīmēja svītras, gluži kā noskatītas<br />
latviska tautas tērpa brunčos, tikai toņus Saule drosmīgi<br />
izvēlējās pati: zils, oranži-dzeltens, zils, gaiši-tumši violets,<br />
dzeltens.<br />
Šovakar te visa bija gana, bet nekas nebija par daudz,<br />
ik vietai un ik cilvēkam te bija sava loma rituālos: Pulcēšanās,<br />
Zāļu vakars, Sētas aplīgošana, Jāņa sētas saime,<br />
Sadziedāšanās, Uguns aizdegšana, Saules laiva, Pūdeles<br />
(muca staba galā) aizdegšana, Ozola rituāls, Nakts vidus<br />
rituāls, Ugunsrats, Taure, Danči, Jāņa daudzinājums, Gaismas<br />
ceļš.<br />
Turaidas muzejrezervāta ļaudis bija pulcinājuši domubiedrus<br />
no visas Latvijas: folkloras ansambļus, zāļu tēju<br />
pazinējas, pirtniekus, sieru sējējas, alus darītājus, rotu zinātājus.<br />
Rituālus vadīja un kopā ar dziesmu sēja folkloras<br />
kopa Silavoti.<br />
Turaidā Jāņu ielīgošana nenotiek pirmoreiz, bet katrreiz<br />
ir pirmreizīguma sajūta: ES ESMU KOPĀ AR SAVU<br />
TAUTU, TĀ VIŅA SAULI GODINĀJA ARĪ SIMTIEM<br />
GADU ATPAKAĻ...<br />
Anitas Mellupes teksts un foto,<br />
sūtīts speciāli Austrālijas mīļajiem latviešu draugiem<br />
* * *<br />
Līgošana Kauguros<br />
Saimniece Kauguros bija ļoti skaistā tautas tērpā.<br />
Mans kārtējais Līgo dienas rituāls:<br />
• Līgo dienā ar pļavas puķēm un pīlādža<br />
zariņu noteikti sapucēju savējos kapos (ja<br />
esmu Latvijā). Šogad bija pārsteidzoši daudz<br />
ļaužu kapos, gandrīz kā kapu svētkos.<br />
• Līgo dienā divus pīlādža zariņus sakrustoju (X) virs ārdurvīm,<br />
vecos, sakaltušos sadedzinu.<br />
• Līgo dienā saplūcu jāņuzāles vāzei un nu jau daudzus gadus<br />
nopinu arī vainagu no deviņiem dažādiem ziediem un<br />
pakaru virtuvē pie sienas (veco sadedzinu). No šī vainaga<br />
tējas nevāru (kā daudzviet minēts), jo tas ar laiku noput.<br />
• Reizēm braucu uz laukiem līgot, bet tas, kā sanāk.<br />
Šogad bija pavisam savādāk (pirmo reizi): par cik es<br />
esmu nopietni aizrāvusies ar saullēktu filmēšanu un fotografēšanu<br />
no 2011. g. 1. septembra un nolēmu to darīt veselu<br />
gadu, tad uz laukiem braukt nevarēju, jo tur apkārt ir<br />
mežs, un saullēkts nav redzams. Sanāk pusgadu fotografēt<br />
pie jūras un pusgadu pie upes, sekot saules ceļam. Mani pavadoņi<br />
šajos gājienos ir abi mani punduršpici (palika mājās<br />
tikai, ja bija aukstāks par –10°C), es gāju arī –27°C. Ieguvu<br />
milzīgu pieredzi, kā rīkoties ar kameru tādā laikā, jo objektīvas<br />
informācijas nav.<br />
Tāpēc šogad galvenais bija saullēkts, un pirms četriem<br />
es biju pludmalē Jūrmalā, Kauguros (tur ir dzīvojamais<br />
rajons un vairums iedzīvotāju ir cittautieši). Bet tavu brīnumu<br />
– dzirdēju tikai latviešu valodu. Jau vairākus gadus<br />
vecā zvejnieku sētā ierīkotā kafejnīcā tiek svinēti svētki<br />
veco tradīciju garā (latviskā).<br />
Turpinājums 15. lpp.<br />
FOTO Aina Gailīte
Change language