You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
gam pie Raudu mūŗa, būdami, kā rakstīts<br />
Juŗa Alunāna rediģētajā ģeogrāfijas mācību<br />
grāmatā (izdota Jelgavā pie Steffenhā gena)<br />
svešinieki kā visur. Pavisam cita lieta – gados<br />
jaunie, uzņēmīgie cionisti, kas, sā kot ar<br />
19.gs. nogali apmetās Palestīnā, par trimdā<br />
savākto naudu pirka zemi, kas bieži vien bija<br />
purvaina vai tuksnešaina, dibināja ciematus,<br />
kopsaimniecības – kibucus, un sprauda sev<br />
par mērķi – kļūt par vairāku mu savā vēsturiskajā<br />
tēvzemē. To vēl tikai dzimstošā arābu<br />
nacionālisma ideologi nevarēja pieļaut, jo<br />
šis ieceļotāju kontin gents bija eiropiskas, pa<br />
pusei liberālas, pa pusei sociālistiskas vīzijas<br />
iedvesmots, un Telaviva – the first Hebrew<br />
city – bija pil nīgs pretstats tipiski austrumnieciskai<br />
pil sētvidei.<br />
Divas tautas cīņā par vienu zemi, kuŗas<br />
kopplatība nesasniedz pat pusi Latvijas. Un<br />
pēc tam, kad Palestīnas arābi un apkārtējās<br />
arābu valstis noraidīja augšminēto ANO<br />
Kopsapulces rezolūciju, paziņojot, ka žī diem<br />
te nav nekādu tiesību, 1948.gada pavasarī<br />
sākās mūsu t.s. Neatkarības kaŗš, un šīs<br />
eksistences cīņas gaitā tika nopostīti arābu<br />
ciemi, konfiscēta zeme, padzīti vai iebiedējot<br />
izstumti kāds pusmiljons arābu.<br />
Par tālāko konflikta gaitu sarakstīts milzum<br />
daudz. Te tikai jāatzīmē, ka līdz t.s. otrajai<br />
intifadai, līdz 2000. gada rudenim, konfliktam<br />
bija teritoriāls raksturs, runa bija par<br />
demarkācijas līnijām, robežām, apmetnēm,<br />
bufera zonām, ūdens resursiem, pieeju jū rai<br />
un lidostām.<br />
Bet pēdējos septiņos gados konflikts ieguva<br />
– arābu pusē – reliģisku, mesiānisku, galīgi<br />
neracionālu raksturu, par ko liecina simtiem<br />
suicide bombers: vīrieši, tostarp pusaudži,<br />
un arī sievietes ziedojas, uzspridzinot sevi –<br />
Allah vārdā un paradīzes gaidās – kopā ar<br />
maksimālu skaitu nevainīgu sirmgalvju, sieviešu,<br />
bērnu.<br />
Ir jau žīdu pusē fanātiķi, reliģiski nacionā listi,<br />
nedalāmās senču zemes jūsmoņi, bet, dzīvodams<br />
Izraēlā kopš 1972.gada varu apliecināt,<br />
ka šie dullie spītnieki ir mazā kumā un,<br />
ka mūsu tauta visumā gatava teritoriālam<br />
kompromisam, ja vien pretējā puse pārvarēs<br />
reliģiski motivēto nepiekā pību. Diemžēl<br />
gan sunītu Hamas, gan šīitu Hezbollah uzskata,<br />
ka Tuvajos Austrumos nav un nebūs<br />
vietas svešķermenim, vēža augonim – cionistiskajam<br />
veidojumam – The Zionist Entity.<br />
Gazas josla kļuvusi par Hamas „pūzni”, un<br />
t.s. Rietumkrastā savstarpējā neuzticība liek<br />
tālāk gruzdēt konfliktam, skanot prātīgiem<br />
vārdiem, kam nav seguma. Skumji, bet tā nu<br />
tas ir 2007. gadā pēc Kristus, 5767.gadā pēc<br />
jūdu kalendāra, 1428. gadā pēc musulmaņu<br />
kalendāra.<br />
***<br />
Vēl viena zeme ar diviem nosaukumiem: albāņiem<br />
tā ir Kosova (ar burtu „a” galā ), kas<br />
nozīmē sulīgus bumbieŗus. Turpretim serbiem<br />
tā ir Kosovo (ar „o” galā ), no vārda<br />
„kos” – melnais strazds. Konflikta sirds, konflikta<br />
serde ir kauja, kas notika 1389.28.VI,<br />
kad turku kaŗaspēks sakāva serbu valdnieka<br />
pulkus. Šī kauja notika klajumā, ko serbu<br />
valodā sauc Kosovo polje, t.i. Strazdu lauks.<br />
Serbi biežāk lieto šā novada pilno administratīvo<br />
nosaukumu – KosovoMetohija, īsināti<br />
KosMet. Me tohija nozīmējot klosteŗu zemi,<br />
vārdu sakot – pareizticības svētvietu.<br />
Serbijā gandrīz visas politiskās partijas, izņemot<br />
kādu sīku liberāļu grupu, kategoriski<br />
noraida pašu domu, ka Kosova vairs ne būtu<br />
– kaut vai autonoma – Serbijas sa stāvdaļa.<br />
Viņuprāt šis novads ir serbu tau tas šūpulis,<br />
serbu nācijas dvēsele, serbu gara talismans<br />
utml. Pareizi, 14.gs. nogalē tur izkristalizējās<br />
serbu nacionālā identi tāte, turklāt ar<br />
ļoti spēcīgu reliģisku kompo nentu. Daudzie<br />
pareizticīgo klosteŗi un baznīcas, kas izkaisītas<br />
Kosovā, pievelk ne tikai tūristus, bet<br />
arī svētceļniekus. Bet nelaime – serbiem! ir<br />
tā, ka šai novadā 90 procenti no iedzīvotāju<br />
kopskaita ir albāņi, kamēr serbi – nepilni 10<br />
procenti – izbār stīti, un tikai ziemeļos puse<br />
no Mitrovicas pilsētas ir etniski serbiska.<br />
Savstarpējais naids ir briesmīgs, Dievidslāvijas<br />
„pārpalikuma” prezidents Miloševičs<br />
1999.gadā izvērsa etnisku tīrīšanu, kas noveda<br />
pie masu slaktiņiem (nogalināto albāņu<br />
skaits – 10 000), pie milzīgām bēgļu straumēm,<br />
pie genocīda draudiem. NATO, kā zināms,<br />
iejaucās, un pēc pamatī gas bumbošanas<br />
serbu kaŗaspēkam bija jāizvācas. Pēc<br />
dažiem gadiem Kosovas albā ņi, izmantojot<br />
kādu incidentu, atriebās, dedzinot klosteŗus;<br />
albāņu atriebībai par upuri krita ap 1 000<br />
serbu.<br />
Un tomēr serbu nacionālisti alojas, piešķiŗot<br />
konfliktam reliģisku nokrāsu un zākājot albāņus<br />
par džihadistiem, vahabītiem utml.<br />
Albāņi gan ir pārsvarā musulmaņi, bet pieder<br />
pie šīs ticības mērenās strāvas. Viņu vidū<br />
21
Change language