19.02.2015 Views

Maketa fails

Maketa fails

Maketa fails

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Ādams<br />

Zagajevskis<br />

LĪDZSVARS<br />

Skatījos no augšas uz arktisko ainavu<br />

un domāju par neko, par saldo neko.<br />

Redzēju baltās mākoņu vagas, nebeidzamos<br />

plašumus,<br />

kur velti meklēt vilka pēdas.<br />

Domāju par tevi un par to, ka tukšums<br />

var apsolīt tikai vienu: pilnību –<br />

un ka ir šajos sniega laukos tāds gabaliņš,<br />

kas plīst no laimes pārpilnības.<br />

Kad sākām nolaisties,<br />

starp mākoņiem parādījās neaizsargāta zeme,<br />

īpašnieku aizmirsti smieklīgi dārzi,<br />

ziemas un vēja nomaitāta, bāla zāle.<br />

Noliku malā grāmatu un vienubrīd<br />

jutu brīnišķu līdzsvaru starp sapni un parādību.<br />

Tiklīdz lidmašīna pieskārās betonam,<br />

un sāka prātīgi grozīties lidostas labirintā,<br />

Adam Zagajewski<br />

es tomēr vairs neko nezināju. Atgriezās<br />

ikdienas maldu tumsa, saldā dienas tumsa,<br />

un tās balss tumsa, kas skaita un mēra,<br />

atceras un aizmirst.<br />

GARAS<br />

PĒCPUSDIENAS<br />

Tās bija garas pēcpusdienas, kad mani pameta dzeja.<br />

Plūda pacietīgi upe, stūma uz jūru slinkās baržas.<br />

Tās bija garas pēcpusdienas, ziloņkaula krasti.<br />

Uz ielām bija izklātas ēnas, un izstādes pilnas lepnu<br />

manekenu,<br />

kas skatījās man acīs spītīgi, zinoši, droši.<br />

No licejiem iznāca profesori ar tukšām sejām,<br />

it kā Homērs būtu viņus pievarējis, pazemojis,<br />

nokautējis.<br />

2

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!