You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Juris Šlesers<br />
GRŪTS DARBS – SMAGS LAIKS, VIEGLI<br />
ŅEMTS<br />
mos avotus.” Šo monografiju viņš raksturo<br />
kā „pētījumu par Latviju un tās kaŗavīriem<br />
pēdējā pasaules kaŗa krustugunīs.”<br />
Aivars Pētersons. Krustugunīs/Latviešu kaŗotmāka<br />
1940-1945/ 60 gadus no tautas slēptais.<br />
Rīgā: autora izdevums, 2007. 600 lpp.<br />
Gaŗas profesionālās karjēras kalngalā Aivars<br />
Pētersons izkratīja sava darba kabineta atvilktnes<br />
un radās monografija Krustugunīs.<br />
Tajā ir daudz! Grāmatu veikalos tā parādījās<br />
2007. gada maijā un momentā ieguva milzīgu<br />
publikas ievērību. Jūnija beigās publicists<br />
Juris Paiders komentēja Neatkarīgajā Rīta<br />
Avīzē, ka jau vairāk kā mēnesi tā „gozējas<br />
[Valtera un Rapas grāmatnīcu] pirktāko grāmatu<br />
topa pirmajā desmitniekā.” 1<br />
Ko lai saka? 600 lappušu detalizētas speciālizētas<br />
informācijas ar vairāk kā 170 melnbaltām<br />
kartēm, šēmām un tabulām, caursētas<br />
secinājumiem, profesionālām, polītiskām un<br />
personīgām atziņām – un patriotiskām jūtām.<br />
Varētu priecāties autoram līdz par daudzajiem<br />
pircējiem – bet uzmācas bažas: cik<br />
no tiem grāmatu ir tiešām izlasījuši, un cik<br />
no lasītā izpratuši? Un – kas ir darba mērķauditorija?<br />
No grāmatā atrodamās informācijas un interneta<br />
paķemmēšanas uzzinu – autors dzimis<br />
1933. gadā, ir atvaļināts pulkvežleitnants<br />
un mācībspēks, vadošais pētnieks Latvijas<br />
Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā, publicējis<br />
vairāk kā desmit rakstu populārā un militārā<br />
periodikā, un grāmatu par Berlīnes krišanu.<br />
2 Agrākā Krustugunīs minētā autora publikācija<br />
ir no 1979. gada, Madonas laikrakstā<br />
Stars – par 1944. gada kaujām Vidzemē. 3<br />
Autors grāmatas priekšvārdā atsaucas uz<br />
„daudzu notikumu aculiecinieka personīgo<br />
pieredzi, dienestu armijas vadības punktos,<br />
komandējot kaujas formējumus, pasniedzot<br />
kaŗamākslu Latvijas Nacionālajā Aizsardzības<br />
akadēmijā un lasot lekcijas Eiropas militārajās<br />
mācību iestādēs, analizējot un apkopojot<br />
daudzus autoram tikai pēdējā laikā pieeja-<br />
1 „Eseja vēsturiskās publicistikas aizstāvībai”. Neatkarīgā<br />
Rīta Avīze, 2007.29.VI<br />
2 Mums jāpārnāk/ Latviešu karavīri – pēdējie Berlīnes aizstāvji.<br />
Rīgā: Aplis, 2003. 304 lpp.<br />
3 „Madonas operācija”. Stars (Madonā), 1979. .-25.IIX.Uz<br />
publikāciju norādīts Krustugunīs 337. un 368. lpp.<br />
VĒSTURE VAI PUBLICISTIKA?<br />
Periodikā Pētersons apzīmēts kā „kaŗa vēstures<br />
pētnieks” un „militārvēsturnieks”.<br />
Pub licists Paiders savā rakstā tomēr izvairās<br />
pieņemt Krustugunīs kā zinātnisku vēstures<br />
darbu, dodot priekšroku citam apzīmējumam<br />
– „vēsturiskās publicistikas” žanrs.<br />
Neprecīzitāšu un (kaut sīku) paviršību tiešām<br />
netrūkst. 4 Nevaru, protams, pretendēt<br />
uz vēsturnieka nedz vēstures publicista apzīmējumu<br />
(esmu ārsts), bet gribas piekrist<br />
Paideram. (Par militāro faktu patiesumu nemaz<br />
nemēģināšu diskutēt! Kaŗa māksla man<br />
diametrāli sveša.)<br />
Paiders uzsveŗ Pētersona „kaismīgo Latvijas<br />
patriotismu”, kareivīgo attieksmi pret 1939.<br />
un 1940. gada krievu agresīvitāti – un apbrīno<br />
viņa spēju to pamatot ar „simtiem argumentu”.<br />
Pēc viņa domām šie ir pareizie kritēriji,<br />
ar kuŗiem vērtējama Pētersona „vēsturiskā<br />
publicistika” (aizmirst par zinātniskumu!).<br />
Šādi aizstāvēdams Krustugunīs, Paiders ir<br />
saudzīgs. Viņa paša vēsturiskā publicistika 5<br />
lasās labāk – vismaz šim lasītājam no tās vairāk<br />
„pielipa”.<br />
MĒRĶAUDITORIJAS NESKAIDRĪBA<br />
Grāmata sastāv no vienpadsmit nodaļām un<br />
pielikuma. Pirmā nodaļa apskata pirmskaŗa<br />
periodu (īpaši Hitlera un Staļina danse macabre)<br />
un padomju okupāciju, otrā Latvijas<br />
aizsardzības plānus un iespējas aizstāvēties<br />
pret padomju agresiju. Nākošās astoņas<br />
daudzmaz chronoloģiski sedz 1941.-1945.<br />
gadu posmu, bet vienpadsmitajā nodaļā<br />
„Latviešu kaŗotmāka” autors 29 lappusēs<br />
atkārtoti diskutē par daudz un dažādiem<br />
techniskiem un teorētiskiem militāriem jautājumiem,<br />
no kuŗiem galvenie šķiet „operāciju<br />
mākslas pamati un evolūcija” un „mazo<br />
4 Traucē arī simplicistiskie izteicieni, piemēram: „Taču<br />
Latvijas lielākā nelaime bija tās nespējīgie politiķi ...” (15);<br />
„Jautājums var būt tikai tāds: vai mēs aizstāvēsim savu valsti<br />
un tautu un kā to darīsim. Kur sākas un beidzas politikāņu<br />
iejaukšanās, jo katrs, kas runā kaut ko par polītisko atbildību,<br />
ir absolūti bezatbildīgs subjekts.” (80); „... tautas nodevības<br />
kalngals, ...” (par Ulmani 1940.16.VI., 81); „... mūsu polītiķu<br />
nespēja un neticība tautai un tās kaŗavīriem.” (520)<br />
5 Arābu laiki Latvijā. Rīgā: Zvaigzne ABC, 2002; Senlatviešu<br />
rakstības noslēpumi. Rīgā: Zvaigzne ABC, 2003.<br />
23
Change language