Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
iskām atšķirībām. Somijas iedzīvotāju skaits<br />
bija ap 3,9 miljoni, tikai divas reizes lielāks<br />
nekā Latvijas, bet grāmatiņā par Somiju 10 uzzinu,<br />
ka – pretstatā latviešiem – somiem pirmajā<br />
pasaules kaŗā nebija jākalpo Krievijas<br />
armijā un Somijā kaŗa darbības nebija. Tikai<br />
pēc Krievijas revolūcijas un Somijas neatkarības<br />
nodibināšanas tur norisinājās nepilnus<br />
4 mēnešus ilgs, kaut asiņains, pilsoņu kaŗš<br />
ar apmēram 35.000 upuŗu. Somi lepojas, ka<br />
viņu valsts bija vienīgā, kas nomaksāja ASV<br />
savus pirmā pasaules kaŗa parādus. Liekas, ka<br />
tas norāda ne tik vien uz somu izcilo uzcītību<br />
un pienākuma apziņu, bet arī uz salīdzinoši<br />
vieglāku parādu nastu un lielāku maksātspēju.<br />
Latvijas zeme, rūpniecība un dzīvais spēks<br />
bija nesalīdzināmi vairāk izpostīti un pa plašo<br />
Krieviju izvazāti. Spiedošo civīlo vajadzību<br />
dēļ, bruņojumam līdzekļu pietrūka. 11 Tāpēc<br />
grūti pieņemt tezi, ka Latvija varēja tāpat<br />
kā Somija. Nav pamata arī secinājumam, ka<br />
kopējais dzīvā spēka zaudējums 1939.-1945.<br />
gados tāpēc būtu mazāks.<br />
Somija Ziemas kaŗā noturējās trīs ar pus mēnešus<br />
(ar materiālu palīdzību no rietumvalstīm<br />
caur Zviedriju), bet Latvijas aizsardzības<br />
aprēķins (arī pēc Pētersona teiktā) paredzēja<br />
noturēšanos tikai „pāris nedēļu, līdz mums<br />
varēs palīdzību sniegt Tautu savienība un<br />
draudzīgas valstis” – kaut teorētiski plāns<br />
prasīja resursus trīs līdz četriem mēnešiem.<br />
Par bruņojuma laicīgu neiegādāšanos autors<br />
vaino nevis līdzekļu trūkumu, bet „valdības<br />
īsredzību”. (83) Un tad, nez’ no kurienes,<br />
pēkšņi – trekniem burtiem – „Nedaudz dienu<br />
laikā [1940.V – J. Š.] Latvijas armija bija gatava<br />
pildīt savu uzdevumu jaunos apstākļos<br />
un atbilstoši modernā kaŗa prasībām!” (90)<br />
(Laikam jau uz papīra.)<br />
NO TAUTAS SLĒPTAIS?<br />
Tik daudz par „kaŗotmāku” un kaŗot (ne)spēju.<br />
Tagad par „60 gadus no tautas slēpto”.<br />
– Lai novērtētu, ko jaunu (līdz šim slēptu)<br />
šis lieldarbs mums atklāj, ņēmu rokā 1999.<br />
gadā Rīgā iznākušo Induļa Kažociņa grāmatu<br />
Latviešu kaŗavīri zem svešiem karogiem<br />
10 Turpat, 57-62.<br />
11 Vēsturnieks Edgars Andersons uzdod apm. 66.000 latviešu<br />
kritušos (63.000 pasaules kaŗā un Krievijas revolūcijā<br />
un pilsoņu kaŗā, un 3045 brīvības cīņās), un pēc Latvijas brīvvalsts<br />
nodibināšanas viena septītā daļa latviešu tautas palika<br />
Padomju savienībā: Latvijas vēsture 1920-1940/ Ārpolītika II.<br />
Stokholmā: Daugava, 1984, 132-133.<br />
1940.-1945. 12 Lappušu skaits stipri mazāks,<br />
notikumi tie paši, karšu tikai divpadsmit.<br />
Latviešu kaŗotmākas un kaŗavīru drosmes<br />
un patriotisma vērtējums abiem autoriem<br />
šķiet līdzīgs. Kažociņa izteiksme iecietīgāka<br />
– neieņem nostāju, vai Latvijas valdībai<br />
1939.-1940. gados vajadzēja vai nevajadzēja<br />
izturēties citādi. (Tanku aizsprostu, divīziju<br />
pārkārtojumu un triecienvienību sadursmju<br />
apraksti gan Kažociņam par apmēram 300<br />
lappusēm īsāki!)<br />
Pētersona būtiskais pienesums 1999. gada<br />
Kažociņa grāmatai ir 1. un 3. nodaļā – par<br />
Staļina uzbrukšanas plānu Vācijai. Segvārdā<br />
Groza („Negaiss”), tas paralēli Hitlera plānam<br />
Barbarossa – ticis slepeni kaldināts jau<br />
no 1939. gada. Šajās nodaļās daudz atsauču<br />
uz Krievijas archīvu pētnieka Meļtjuchova<br />
2000. gada grāmatu Staļina pazaudētā iespēja.<br />
13 Uzdūros savā atvilktnē fotokopijai<br />
no Franka Gordona raksta par šo grāmatu<br />
laikrakstā Laiks. 14 Pameklējos arī internetā.<br />
Angļu vai latviešu valodā tā laikam vēl tulkota<br />
nav, bet atsauksmes ir.<br />
Staļins gatavojies nevis aizstāvēties pret<br />
uzbrucēju, bet īstajā brīdi uzbrukt pirmais.<br />
(„Pazaudētā iespēja” bija tas, ka viņš ļāvās<br />
Hitleram sevi apsteigt! Pie tam – par tikai<br />
dažām nedēļām ...) Tas laikam ir galvenais<br />
slēptais. (Arī tas, ka padomju vadība slēpa<br />
milzīgos savu kritušo kaŗavīru skaitļus, jo<br />
kaŗotmākas vietā tie izgāja vairāk uz skaitlisku<br />
pārspēku, un kaŗavīrus nesaudzēja.)<br />
MEĻTJUCHOVA VĪZIJA<br />
Vēl interesantāki nekā Pētersona un Gordona<br />
atzinumi par Meļtjuchova atklājumiem ir<br />
divu Vidus- un Austrumeiropas recenzentu<br />
norādījumi uz Meļtjuchova vīziju – Krievija<br />
kā pasaules cerība, upuris un glābēja. Poļu<br />
vēsturnieka Novaka (Andrzej Nowak) reakcija<br />
pret Meļtjuchovu atrodama vērēs pie<br />
Vikipedijas interneta enciklopedijas raksta<br />
par Meļtjuchovu (Mikhail Meltyukhov):<br />
12 Indulis Kažociņš. Latviešu kaŗavīri zem svešiem karogiem<br />
1940.-1945. Rīgā: Latvijas Universitātes žurnāla<br />
„Latvijas Vēsture” fonds, 1999. 222 lpp. Prof. H. Stroda ievads.<br />
13 Michail Meļtjuchov. Upuščennij šans Staļina. Maskavā:<br />
Veče, 2000. Angliskā norāde literātūrā: Mikhail Meltyukhov.<br />
Stalin’s Missed Chance.<br />
14 Franks Gordons. „Vai Staļins grasījās uzbrukt Vācijai<br />
1941. gada 15. jūlijā?” Laiks (Ņujorkā). Datumu neesmu atzīmējis,<br />
bet domājams 2000. g. Gordons tulko Meļtjuchova<br />
grāmatas virsrakstu šādi: Gaŗām palaista Staļina izdevība.<br />
25
Change language