You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Veļu upi pārjāj jaungaitnieks – gleznotājs, leģionārs,<br />
Cedelghēmas (citur Zedelghēmas) veterāns, nēķenietis<br />
Imants Tālrīts Bite (1925-2007). JG foliantos atrodams<br />
ne viens vien Imanta darināts vāks un piedevām<br />
raksti par mākslas jautājumiem un daudzi izcili<br />
grāmatu apskati, piem., par Valentīna Pelēča vairāksējumu<br />
Malēniešu pasauli un Jāņa Siliņa Latvijas<br />
mākslas sešiem sējumiem. Viņa gleznas bieži raksturo<br />
pārdomu<br />
atziņas par laikmetu<br />
savādībām,<br />
nenovēršami izjūtamais<br />
Zeitgeist,<br />
laikmeta garīgās<br />
ievirzes kopnoskaņa<br />
(skat interviju<br />
JG222:43-<br />
48). *** Gleznotājs<br />
par excellence<br />
un iecienīts<br />
mākslas pedagogs<br />
vairākās ASV Merilendas<br />
(Maryland)<br />
štata augstskolās<br />
Laimons Eglītis<br />
(1929-2007). Su-<br />
Imants Tālrīts Bite<br />
verēns dažādās<br />
glez nošanas technikās,<br />
sevišķi akvarelī,<br />
studējis vecmaistarus,<br />
viņš sasniedz<br />
savos darbos perfekciju, bet gleznu kompozīcijā<br />
un savas fantāzijas iztēlē rada īpatnēju, vizuāli<br />
komplicētu mākslas darbu uzbūvi un šarmu. Sevišķi<br />
iemīļots kompozīcijas elements PBLA KF balvas<br />
(1973) laureātam ir frontāli nostatītas un gleznas<br />
uzbūvē ieaustas sieviešu kailfigūras (skat. JG248:29,<br />
_______________________________________<br />
41). *** Ne tikai<br />
vienā gadā, bet<br />
vienā un tajā pašā<br />
dienā kaulainā uzveic<br />
divus ģēnijus –<br />
pasaulslavenos filmu<br />
titānus, kinorežisorus<br />
Ingmaru<br />
Bergmanu (1918-<br />
2007) un Mikelandželo<br />
Antonioni<br />
(1912-2007). Jāpievienojas<br />
Normundam<br />
Naumanim,<br />
ka pasaulē<br />
vairs nav neviena<br />
kinorežisora, kuŗa<br />
darbi aizsāktu jaunu<br />
laika skaitīšanu<br />
kino valodā, estētikā,<br />
filozofijā un<br />
kuri būtu spēcīgas Laimons Egītis<br />
personības spilgtā,<br />
unikālā, nepavairojamā<br />
rokraksta apzīmogoti (Diena 2007.7.VIII).<br />
*** Aizkuņģa vēzis nokauj Maestro Lučāno Pavarotti<br />
(1935-2007) – kopš La Bohème izrādes Londonā<br />
(Covent Garden, 1963) pašu slavenāko operdziedātāju,<br />
harizmātisko pasaules tenoru karali, vispārdotāko<br />
klasiskās mūzikas izpildītāju vēsturē, mūzikas<br />
Ingmars Bergmans<br />
ka šī bija labākā mazā teātra sanfrancisko<br />
izrāde ļoti respektējamā profesionālā līmenī.<br />
Par to arī jāpateicas Nacionālā teātra „zvaigznei“,<br />
čekista lomas tēlotājam Ivaram Pugam,<br />
par kuŗu kāds skatītājs Sanfrancisko apbrīnā<br />
izteicās: Kā tas nākas, ka ikdienas dzīvē tik<br />
labdabīgs, smaidīgs cilvēks uz skatuves spēj<br />
tā pārvērsties. Bet patiesībā izrādi izglāba lielās<br />
romantiskās lomas, Vizmas, tēlotāja aktrise<br />
Aīda Ozoliņa, kuŗa pēdējā brīdi aizstāja saslimušo<br />
Daci Bonāti. Ņemot vērā gaŗo tekstu<br />
un īso sagatavošanas laiku, domāju, ka neviens<br />
šo lomu nebūtu varējis labāk nospēlēt.<br />
Ilggadējie, vietējo amerikāņu teātru profesionāļi<br />
Brigita Siliņa un Andrejs Gulbis, kā jau<br />
tas bija sagaidāms, nesa savas lomas teicami,<br />
un, ja runājam par režisoru pašu, tad, manuprāt,<br />
šī bija viņam piemērotākā loma, viņa<br />
izcilākais tēlojums, kas aizkustināja skatītājus.<br />
§<br />
popularizētāju ne tikai koncertzālēs, bet arī stadionos,<br />
parkos, pilsētu skvēros, kur viņš ar savu mākslu<br />
pulcina simtiem tūkstošiem klausītāju. (va) (re)<br />
52<br />
Michelangelo Antonioni
Change language