Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Latvijas Universitātes Vēstures institūta asistenta<br />
Jura Pavloviča rakstu „Okupācijas varu<br />
maiņa Zemgalē 1941. gada vasarā: Jelgavas<br />
apriņķis 1941. gada jūnija beigās-jūlija sākumā”,<br />
kur ir arī vairākas atsauces, gan gaužam<br />
greizi izmantotas, uz kādu manu rakstu.<br />
Par to, ja vien spēšu, ceru uzrakstīt atsevišķu<br />
rakstu.<br />
Savā atvadu runā Saeimā Valsts prezidente<br />
Vaira Vīķe-Freiberga 2007. 21.VI, cita vidū,<br />
norādīja: mūsu identitātes sastāvdaļa ir<br />
mūsu vēsture (..) vēstures pētījumiem savas<br />
prezidentūras laikā pievērsu īpašu uzmanību.<br />
Pagātnē pārciestās sāpes (..) bija jāapzina un<br />
jāatzīst aiz cieņas pret cilvēku ciešanām, cilvēku<br />
un valsts liktenis bija jāizpēta, lai pasaulē<br />
būtu objektīvs stāsts par Latviju un<br />
visu, ko tā ir pārdzīvojusi.<br />
Jājautā visiem tiem, kam ir bijis kaut kas sakāms<br />
pie šī sējuma satura tapšanas – sākot<br />
ar pašu Prezidenti un turpinot ar atbildīgo<br />
redaktoru Andri Cauni, redakcijas kolēģiju<br />
(Dana Bleiere, Andris Caune, Inesis Feldmanis,<br />
Heinrihs Strods, Irēne Šneidere, Dzintars<br />
Ērglis), rakstu autoriem un beidzot ar finansiālo<br />
izdevumu apmaksātāju – Latvijas Vēsturnieku<br />
komisiju: vai jums patiesi nav neērti,<br />
ka pirmajā nodaļā par Latvijas okupāciju tās<br />
pirmajā gadā nav neviena vārda ne par krievu<br />
mežonīgo starptautisko noziegumu Masļenku<br />
traģēdijā; ne par padomju ultimātu un<br />
tā tekstu; ne par padomju armijas varmācīgo<br />
ienākšanu Latvijā; ne par Višinska solījumiem<br />
prezidentam Kārlim Ulmanim un Latvijas<br />
iedzīvotājiem, un šo solījumu zemisko<br />
laušanu pēc dažām nedēļām; ne par to, kā<br />
ar rupju varu likvidēja otra vēlēšanu saraksta<br />
veidošanu, apcietinot tā veidotāju, daļu no<br />
sarakstā minētajiem vēlāk noslepkavojot; ne<br />
par rupjiem Saeimas vēlēšanu likuma un Satversmes<br />
pārkāpumiem un viltojumiem; ne<br />
par absolūti nelegālo Latvijas valsts iznīcināšanu<br />
un pievienošanu Padomju Savienībai;<br />
ne par notikumiem Latvijā pēc tās pievienošanas<br />
Padomju Savienībai – apcietināšanām,<br />
slepkavošanām un masveidīgo izsūtīšanu<br />
1941.13.-14.VI naktī; ne par radikālo mūsu<br />
civilizētās dzīves iznīcināšanu šajā gadā ar<br />
radikālām pārmaiņām visās dzīves nozarēs:<br />
administrācijā, policijā, armijā, saimniecībā,<br />
iedzīvotāju civilās un valstiskās tiesībās, izglītībā,<br />
kultūrā u.c. Turklāt tas viss notika šajā<br />
vienā gadā, kas varbūt bija visā mūsu modernajā<br />
vēsturē pats drausmīgākais un koncentrētākais<br />
pārmaiņu gads. Un par visu to<br />
šajā Prezidentes protežētajā sējumā nav ne<br />
vārda. Vai tā ir pagātnē pārciesto sāpju apzināšana,<br />
cilvēku un valsts likteņa izpētīšana,<br />
lai pasaulē būtu objektīvs stāsts par Latviju<br />
un visu, ko tā ir pārdzīvojusi? Personīgi stāvu<br />
kopā ar Prezidentes lepnumu un to pilnībā<br />
atbalstu par to, ko viņa, kaut ar zināmiem,<br />
bet cilvēcīgi saprotamiem izņēmumiem, ir<br />
paveikusi Latvijas un tās vēstures labā. Bet<br />
vairāk kā nožēlojami ir tas, ka tie, kuŗiem<br />
mūsu tautas un valsts „Baigais gads” bija jāpaceļ<br />
līdz Prezidentes ieceres augstumiem, ir<br />
to pilnīgi ignorējuši.<br />
Tie trīs raksti, kas publicēti nodaļā par pirmo<br />
krievu okupācijas gadu, ir nožēlojams<br />
mēģinājums atvietot vienreizīgo traģismu ar<br />
kaut ko tādu, par ko tautā mēdz teikt, ka tas<br />
savā radniecībā par lietu ir tik tālu, „kā no<br />
baltās ķēves trešā augumā.” Raksts par nacionālo<br />
pretošanos attiecas uz 20. gs. laika<br />
posmu no 40. līdz 80. gadiem, tātad arī par<br />
1940./1941. gadu, bet tieši par šo posmu tur<br />
nekā konkrēta nav. Raksts par Latvijas zeltu<br />
savos pamatos pavisam nebūtu saistāms ar<br />
šo gadu, jo 1940. gadā Lielbritānija deklarēja,<br />
ka tā neatzīst Latvijas inkorporāciju, un<br />
par Latvijas zeltu nekāda runāšana nevarēja<br />
būt.<br />
Savelkot kopā visu minēto, liekas, vietā tautas<br />
teiciens: Ja krekls ir par īsu, tad velc kā<br />
gribi, bet vienmēr kaut kur būs plikums! –<br />
un bieži vien tajā visnegribīgākā vietā.<br />
Nebūšu pārsteigts, ja kā aizbildinājums nāktu<br />
paskaidrojums, ka šī, lūk, jau nav nekāda<br />
Latvijas vēsture, bet tikai raksti par to. Var<br />
jau tā runāt, bet man nav ne mazāko šaubu,<br />
ka arī šādu apgalvojumu teicēji, ieskaitot šī<br />
sējuma autorus, gluži labi saprot, ka ne tikai<br />
iepretim šī sējuma citiem rakstiem par vācu<br />
okupāciju un padomju otro okupāciju, neminot<br />
neko par 1940./1941. gadam vienreizēji<br />
būtisko okupācijas varas rīcību, ir vairāk kā<br />
neattaisnojami un nožēlojami.<br />
Diemžēl, šo rindiņu rakstītājam jau ilgāku<br />
laiku ir pārliecība, – liekas, tāda ir arī lielam<br />
vairumam cilvēku gan Latvijā, gan ārpus tās<br />
– ka nospiedošam vairākumam visai rakstīšanai<br />
Latvijā raksturīga ir zināma krievu okupācijas<br />
varas visnežēlīgāko un necilvēciskāko<br />
faktu notušēšana, noklusēšana vai pat slēpšana.<br />
Sak, lai paiet laiks, kad apmiruši būs<br />
visi tie, kuŗi ne tikai par šī laika notikumiem<br />
varētu liecināt, bet, varbūt vēl svarīgāk, autentiski<br />
apšaubīt aplamības, kas par šo lai-<br />
67
Change language